Veselam
Ārstēšana

Kā pazīt un ārstēt smadzeņu audzēju0

Foto – Shutterstock

Jebkurš smadzeņu audzējs var būt bīstams, taču tam ne vienmēr ir letālas sekas, piemēram, lipomas visbiežāk ir nekaitīgas. Bīstamības pakāpe atkarīga no atrašanās vietas, lieluma un attīstības stadijas.

No lasītāja vēstules:“Es vēlētos, lai kāds neiroķirurgs izklāstītu operācijas gaitu un riskus, operējot galvas smadzeņu audzēju. Lai noteiktu, vai tas ir labdabīgs vai ļaundabīgs, jāoperē galvaskauss. Varbūt to var izdarīt ar lāzeru vai kā citādi? Esmu dzirdējis, ka arī Latvijā to būs iespējams noteikt inovatīvi, izmantojot speciālu aparatūru. Artūrs.”

Neaizstājamie izmeklējumi

Ja neirologam vai neiroķirurgam radušās aizdomas par smadzeņu audzēju, jāprecizē diagnoze un tā iespējamā lokalizācijas vieta. Šajā gadījumā ārsts nosūtīs uz izmeklējumiem, norādot radiologam, kuram smadzeņu rajonam jāpievērš īpaša uzmanība.

Atkarībā no aizdomīgās smadzeņu zonas jāizvēlas piemērotākais diagnostikas veids – magnētiskā rezonanse vai datortomogrāfija. Dažkārt papildus jāievada kontrastviela un jāveic asinsvadu izmeklējums angiogrāfija.

Ja audzēju apasiņo lieli asinsvadi, operācijas laikā paredzama stipra asiņošana. Tad radiologi vispirms aizver jeb trombozē asinsvadu, lai operētu bez liela asiņu zuduma.

Tomēr datortomogrāfijas un magnētiskās rezonanses attēlā diagnozi pilnīgi droši nevar noteikt. Tas iespējams tikai tad, kad veikta biopsija vai lielāka apjoma operācija, paņemot audzēja gabaliņu, un histologi ir pārbaudījuši tā struktūru un dabu.

Magnētiskajā rezonansē iespējams redzēt, vai audzējs ir norobežots no smadzeņu audiem vai izplūdis jeb infiltrēts, vai ir metastātisks. Dažkārt pieredzējis radiologs vai neiroķirurgs var secināt, vai tas ir ļaundabīgs.

Šajā izmeklējumā iespējams novērot, vai audzējs nospiež apkārtējās smadzeņu struktūras, nervus un traktus, vai ir nosprostojis smadzeņu šķidruma ceļus, izraisot tā izplūšanu smadzeņu vēderiņos, kā tiek apasiņots, kā arī citus faktorus. Šī informācija neiroķirurgam ir ļoti svarīga, lai audzēju radikāli izoperētu bez smadzeņu papildu bojājuma.

Nelielu labdabīgu audzēju pārbauda, veicot magnētisko rezonansi ik pēc trim mēnešiem vai pusgada, jo pastāv varbūtība, ka tas pārvērtīsies par ļaundabīgu. Arī pēc operācijas atkarībā no veidojuma dabas un smadzeņu reakcijas nepieciešama periodiska kontrole.

Smadzeņu audzēji reti rada metastāzes uz citām smadzeņu daļām, taču var metastazēties pašās smadzenēs vai arī pa to šķidruma ceļiem uz muguras smadzenēm. Arī par to iespējams pārliecināties izmeklējumos.

Atbilstīgi ārstēt

Katram pacientam jāizvēlas vispiemērotākā ārstēšanas metode. Reizēm veidojums cieši pieguļ svarīgām smadzeņu struktūrām, taču, izmantojot mūsdienīgu neiroķirurģijas tehniku, optiku, labus mikroskopus, speciālus instrumentus, var precīzi nošķirt veselos audus no slimajiem un saudzīgi atdalīt audzēju, līdz minimumam samazinot neiroloģisku traucējumu risku. Ja veidojumam nav iespējams piekļūt, nebojājot vai minimāli traumējot veselos smadzeņu audus un svarīgus smadzeņu centrus, veic tikai tā biopsiju.

Ja audzēju nevar izoperēt pilnībā, jācenšas likvidēt iespējami vairāk veidojuma apjoma, lai turpmākā ārstēšana – ķīmijterapija vai radioaktīvā apstarošana – būtu efektīvāka.

Pastāv ne tikai tradicionālā ķirurģiskā ārstēšana, kad atver galvaskausu, bet arī cita metode – stereotakse, kad, lokalizējot noteiktas vietas smadzenēs trijās dimensijās, var precīzi piekļūt audzējam, paņemt tā gabaliņu izmeklēšanai un pēc diagnozes noteikšanas izvēlēties atbilstīgu ārstēšanu, veicot tradicionālo operāciju, ķīmijterapiju vai apstarošanu.

Precīzu ķirurga darbu palīdz nodrošināt neironavigācija, kas ļauj iepriekš virtuāli izplānot operācijas gaitu datorā. Izmantojot šo metodi, ķirurgs var atrast jebkuru objektu smadzenēs neatkarīgi no tā lokalizācijas, izmēra un kontrolēt veidojuma izņemšanu, netraumējot veselos smadzeņu audus.

Lāzeru smadzeņu audzēju ārstēšanai sāka izmantot pagājušā gadsimta 70. gados, taču vairs šim nolūkam nelieto, jo tā efektivitāte izrādījusies nepietiekama.

Vēl pastāv neinvazīvās radioķirurģijas metodes – gamma nazis un kibernazis, kas pagaidām mūsu valstī nav pieejamas. Pasaulē tās izmanto atsevišķām smadzeņu audzēju grupām, kuru izmērs nepārsniedz 2–3 centimetrus diametrā, piemēram, mazām meningeomām un dzirdes nerva neiromām, kas atrodas pietiekami tālu no vissvarīgākajām smadzeņu struktūrām.

Šajā gadījumā staru kūli koncentrē tieši uz audzēju, izmērot tā atrašanās dziļumu. Aptuveni pusgada laikā veidojums sarūk, taču tas nenozīmē, ka vairs neatjaunosies un nebūs nepieciešama atvērta operācija.

Prakse liecina, ka visdrošāk no audzēja var atbrīvoties, ķirurģiski izgriežot un likvidējot apasiņošanas vietas. Kaut gan radioķirurģijas metodēm ir priekšrocība – nav jāver vaļā galvaskauss –, Igors Aksiks secinājis, ka pacientiem, kuri šādi ārstēti citās valstīs, ne vienmēr bijis cerētais efekts.

Radioaktīvo apstarošanu vai ķīmijterapiju izmanto, ja audzējs ir ļaundabīgs un nav izoperējams pilnībā. Ja tas ir liels, izplatījies apkārtējos audos jeb, kā ārsti saka, infiltrējies, arī pēc apstarošanas un ķīmijterapijas slimnieka mūžs nebūs pārāk ilgs – aptuveni līdz pieciem gadiem. Precīzi to paredzēt nevar – viss atkarīgs no pacienta vecuma, organisma imunitātes, vispārējā veselības stāvokļa, audzēja veida un izvietojuma, kā arī citiem apstākļiem.

Iespējamie riski

Operējot smadzeņu audzēju, pastāv vairāki riski atkarībā no pacienta veselības stāvokļa, piemēram, saistībā ar narkozi. Ja tiek lietots aspirīns vai citi asinis šķidrinoši medikamenti, desmit dienu pirms operācijas tie jāpārtrauc, jo var būt pastiprināta asiņošana operācijas laikā, kā arī asinsizplūduma risks pēc tās. Operācija jāatliek, ja ir mainījies asiņu tecēšanas un recēšanas laiks, kā arī citos gadījumos, kad tā var apdraudēt pacienta veselību un dzīvību. Risks ievainot svarīgas struktūras atkarīgs no audzēja lokalizācijas un lieluma, kā arī izmantotās neiroķirurģijas tehnikas. Ja operāciju veic mikroķirurģiski, proti, minimāli invazīvi, sarežģījumu risks samazinās līdz minimumam. Ķirurģiskā iejaukšanās rada organismam traumu, un var attīstīties, piemēram, tūska, taču to iespējams mazināt ar medikamentiem.

Lai iespējamās komplikācijas nekavējoties novērstu, pacientu ievieto intensīvās terapijas palātā, kur viņš tiek pieslēgts monitoriem un nepārtraukti novērots. Pastāvot aizdomām par sarežģījumiem vai pat dzīvībai bīstamiem traucējumiem, veic nepieciešamos izmeklējumus. Ja izveidojies asiņu receklītis vai rodas asiņošana, steidzami izdara atkārtotu operāciju.

 

Saistītie raksti

36,6 °C konsultants IGORS AKSIKS, habilitēts medicīnas doktors, neiroķirurgs P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā

 

LA.lv