Veselam
Psiholoģija

Kā sarunu biedru noskaņot sev par labu0

Foto: Pexels.com

Tas ir patīkami, ja cilvēki pret mums izturas labi! Ar dažiem cilvēkiem mēs ātri un viegli varam nodibināt siltas attiecības. Bet ir tādi, ar kuriem sarunas nevedas. Kā komunicēt, lai noskaņotu sarunas biedru sev par labu, mudinātu uz atklātu sarunu? Psihologi Vadims Petrovskis un Jeļena Stankovskaja dalās idejās par to, kā vieglāk izveidot kontaktu ar citu cilvēku, raksta Psychologies.ru.

1. Pastāsti par sevi. Ja šķiet, ka sarunu biedrs nav gatavs runāt, neatbild uz jautājumiem vai atbildes ir izvairīgas, iesākumā vari parunāt par citām tēmām, pastāstīt, kas tevi šobrīd satrauc… un šajā stāstījuma gaitā veidojas augsne komunikācijai.

2. Uzdod negaidītu jautājumu. Dod sarunu biedram iespēju aplūkot diskusijas tēmu jaunā griezumā – pārsteigums pavērs iespēju dialogam. Žurnālists Valērijs Agranovskis kādā no savām grāmatām pastāstīja, kā, cenšoties intervēt nerunīgu speciālistu par viņa darbu, viņš pajautāja sarunu biedram, cik soļu viņš sper maiņas laikā.

Citā gadījumā viņam bija jāintervē fiziķis Flerovs, kurš lūdza jautājumus atsūtīt iepriekš – bet gatavās atbildes neradītu dzīvas sarunas sajūtu. Ierodoties uz tikšanos pie Flerova, žurnālists redzēja uz tāfeles diagrammas un jautāja, kāpēc atomus vienmēr zīmē apaļus, nevis, piemēram, kā rombiņus. Fiziķis aizdomājās – tiešām, kāpēc? Jautājums pamodināja viņa ziņkāri un kļuva par aizraujošas sarunas sākumpunktu.

3. Izrādi savu uzmanību sarunu biedram. Kamēr viņš runā, piekrītoši māj ar galvu, izmanto iedrošinošas piezīmes: “jā, jā”, “aha”, “patiešām, jā”. Nenovērs skatienu uz ilgu laiku, skaties sarunu biedra virzienā, bet ne vienmēr tieši acīs – pārāk tiešu un uzmācīgu skatienu daži uztver kā neuzticības izpausmi.

4. Paaugstini sarunu biedra pašnovērtējumu. Tam palīdzēs šādas frāzes: “Cik interesanti,” “Jā, tagad es sāku saprast.” Dažreiz ir lietderīgi pārjautāt: “Atvainojiet, kā jūs teicāt? Tas ir ļoti svarīgi!”

Atkārto īpaši nozīmīgus sarunu biedra izteikumus, pievienojot tiem: “Tā ir pavisam jauna informācija”, “Dodiet man minūti, es gribētu to pierakstīt”.

5. Izrādi savu interesi par tēmu. Gadās, ka sarunu biedra erudīcija ir pārāka par tavējo. Tādā gadījumā vari lūgt viņu precizēt dažus punktus. Ja tajā pašā laikā viņš ir mazliet augstprātīgs, uzreiz neatzīsties savā neziņā – tā vietā vari teikt: “Tātad, tā… es meklēju atmiņā… neizdodas atcerēties… bet tas izklausās tik interesanti! Vai jūs varētu pastāstīt… ”

6. Izvēlies individuālu komunikācijas stilu. Mēģini iedomāties, kas ir svarīgs sarunu biedram, ko viņš vēlētos. Un izmanto to. Piemēram: “Mans draugs, uzzinājis, ka es tiekos ar jums, lūdza noteikti noskaidrot… Mani paziņas mani apskaudīs, kad pateikšu, ka sarunājos ar jums… Jūsu ģimenes locekļi noteikti lepojas, ka jūs…”.

7. Atspoguļo sarunu biedra jūtas, saglabājot distanci: “Šķiet, ka esat satraukts.” Ja domā, ka sarunu biedrs izjūt negatīvas emocijas, uzdod jautājumu: “Izskatās, ka mana nezināšana izraisījusi jūsu sašutumu – vai tas tā tiešām ir?”

8. Pastāsti par savu reakciju. Seko savām emocijām un pastāsti par tām, kad tas ir piemēroti vai nepieciešams. Ar pozitīvām emocijām parasti nerodas grūtības.

Ja rodas nepatīkamas izjūtas, ziņo kā par novērojumu no novērotāja pozīcijas: “Vai ziniet, jūtu, ka manī mostas tāda kā… vēlme protestēt…

Tas ir interesanti – man gribas iebilst cilvēkam, ar kuru ir tik interesanti sarunāties… ”

9. Met izaicinājumu. Tā vietā, lai censtos iepatikties sarunu biedram, izdari tā, lai viņš mēģina iepatikties tev. Tāda negaidīta lomu maiņa var atdzīvināt sarunu.

Piemērs – gadījums disertācijas aizstāvēšanā. Runātājs pabeidza galveno ziņojumu, un pienāca brīdis, no kura jaunie zinātnieki parasti baidās visvairāk – vadītājs saka: “Un tagad jautājumi par kandidāta disertāciju”. Tajā reizē tikko izskanēja šie vārdi, disertācijas aizstāvētājs piebilda: “Tikai, lūdzu, paši īpašākie!” Oponenti apjuka – viņi vairs nedomāja par to, kā “iegāzt” viņu, bet par to, cik interesanti būs viņu jautājumi. Jaunais vīrietis pārvērta viņus par savas vērtēšanas objektu.

10. Lieto “citātus”. Situācijās, kad jāpasaka biedram kaut kas nepatīkams vai jāuzdod jautājums, ko viņš nevēlas dzirdēt, palīdz atsvešināšanās vai intonācijas iekavu metodes – tu saki to, kas vajadzīgs, bet ne savā vārdā.

Piemēram: “Es pats nekad neuzdotu šo jautājumu, bet man lūdza to uzzināt…”, “Tagad man ir sarežģīts brīdis, es negribēju to teikt, bet vadība lūdza nodot…”.

Saistītie raksti
Vai pajautā: “Manā vietā kāds netaktisks cilvēks varētu jautāt…”

Lai saglabātu draudzīgu atmosfēru, vari norādīt, ka šī nepatīkamā epizode norit ārpus jūsu uzticības pilnās sarunas: “…un pēc tam mēs nekavējoties atgriezīsimies pie mūsu sarunas.”

LA.lv