Veselam
Ārstēšana

Veic nevis rentgenu ik gadu, bet zemas starojuma devas datortomogrāfiju. Plaušu vēža atklāšana un ārstēšana0

Foto-Shutterstock

Nodrošinot elpošanu, plaušas ir arī filtrs – kaitīgās vielas no elpceļiem nokļūst plaušās un negatīvi ietekmē gan tās, gan veselību kopumā.

Plaušas visvairāk bojā smēķēšana. 90 procenti vīriešu, kas sirgst ar ļaundabīgu plaušu audzēju, ir bijuši kaislīgi pīpmaņi. Turklāt vēzis attīstās arī pasīvajiem smēķētājiem, kuri spiesti ieelpot cigarešu dūmus.

Latvijā katru gadu atklāj ap tūkstoš plaušu vēža gadījumu. Parasti to konstatē nejauši, piemēram, ja, saslimstot ar plaušu karsoni, ārsts nosūta uz datortomogrāfiju. Citkārt, ja ilgstoši sāp mugura un izmeklē mugurkaulu, plaušās pamana kādu aizdomīgu plankumu vai bumbulīti, pēc tam padziļinātā izmeklēšanā atklāj audzēju. Var sacīt, ka šajā gadījumā slimniekam ir paveicies, jo agrīnā stadijā to iespējams veiksmīgi ārstēt ar saudzējošu ķirurģisku operāciju.

Kāpēc klepus ieildzis

Visraksturīgākā plaušu vēža pazīme ir ilgstošs, parasti sauss un kairinošs klepus, kas nepadodas ārstēšanai. Reizēm var būt asiņu piejaukums krēpām. Uzmanība pievēršama arī hroniska klepus pārmaiņām. Protams, tas var būt daudzu citu slimību pazīme, tāpēc nevajadzētu vilcināties noskaidrot diagnozi.

Ja vēzis nosprostojis elpceļus, ir grūti elpot. Plaušas pašas par sevi ir nejutīgas – sāpes krūtīs mēdz rasties, kad vēzis ieaudzis krūškurvja sienā vai arī tam radušās metastāzes. Ja slimnieks ir gados jauns, ārstam šādā gadījumā var rasties aizdomas par citu slimību – pneimotoraksu, kad plauša, vienkāršoti runājot, pārplīst un saplok. Dažkārt šādas sūdzības gadījumā sāk ārstēt starpribu neiralģiju, taču, ja saslimušais ir smēķētājs vecumā virs 50 gadiem, noteikti jāpārliecinās, vai nav radusies onkoloģiska saslimšana.

Par plaušu vēzi, tāpat kā citām onkoloģiskām kaitēm, var liecināt vispārējs nespēks, neizskaidrojams svara zudums, sāpes kaulos un galvassāpes.

Ja audzējs izvietojies trahejā vai lielajos bronhos, mēdz rasties dīvainas skaņas elpojot, kas var liecināt arī par astmu.

Kad vēža šūnas ar limfu un asiņu plūsmu ir izplatījušās pa visu organismu, radot jaunus audzēja mezglus, metastāzes, piemēram, limfmezglos, galvas smadzenēs, aknās, virsnierēs un kaulos, tiek traucēta arī citu orgānu funkcija un var būt grūti kontrolējamas sāpes.

Smēķētāju nelāgās izredzes

Elpceļos atrodas īpašas šūnas, kas tos attīra no putekļiem un dažādiem netīrumiem. Šūnām ejot bojā, pigments, kuru tās absorbējušas dzīves laikā, izgulsnējas audos un plaušas kļūst tumšākas, kas īpaši raksturīgi smēķētājiem.

Sadegot cigaretei, veidojas tūkstošiem dažādu kancerogēnu jeb vēzi izraisošu vielu. Katras 15 izsmēķētas cigaretes rada vienu genoma (gēnu kopuma) mutāciju. Sākumā organisms ar šiem bojājumiem spēj tikt galā, taču ar katru nākamo cigareti tie kļūst arvien nopietnāki, pretošanās spējas izsīkst un sāk veidoties audzējs. Līdz brīdim, kad vēzi iespējams diagnosticēt, parasti paiet vairāki gadi.

Plaušu vēža riska grupā ietilpst cilvēki ap 60 gadu vecumu un ievērojamu smēķēšanas stāžu – aptuveni 30 gadu pa paciņai dienā vai arī 15 gadu pa pāris paciņām dienā.

Vidējs plaušu vēža attīstības risks pastāv, jau sākot ar 20 nosmēķētiem gadiem. Turpinot pīpēt, tas palielināsies. Turklāt jāņem vērā, ka smēķētāji riskē saslimt ar hroniski obstruktīvu plaušu slimību (HOPS), kas apgrūtina elpošanu, kā arī ar aterosklerozi un citām slimībām, kad vēža ārstēšana ir komplicētāka.

Atmetot smēķēšanu pat pēc daudziem gadiem, iespējams būtiski samazināt plaušu vēža attīstības risku, tomēr būtu naivi cerēt, ka plaušas pilnībā atjaunosies.

Diemžēl daži plaušu vēža veidi raksturīgi nesmēķētājiem, tostarp jauniem cilvēkiem. Šajos gadījumos organismā nedarbojas aizsargmehānismi, kas kontrolē šūnu augšanu un pasargā no audzēja veidošanās.

Kā pazīt plaušu vēzi

Ja spējam normālā tempā bez apstājas uzkāpt līdz ceturtajam stāvam, tas nozīmē, ka mūsu plaušas ir gana spēcīgas. Aizelšanās un nepieciešamība atpūsties liecina par sirds vai elpošanas mazspēju. Tad vērts pārbaudīt plaušu funkcionālās spējas ar dažādiem testiem, piemēram, ar spirogrāfiju.

Lai laikus diagnosticētu plaušu vēzi, mērķtiecīgi nevis katru gadu veikt rentgenu, bet gan zemas starojuma devas datortomogrāfiju. Šādi var atklāt pat dažus milimetrus lielus audzējus.

Vairākās valstīs, piemēram, ASV, šis izmeklējums ieviests kā plaušu vēža skrīnings. Polijā skrīninga programmas ietvaros ik gadu izmeklē miljons cilvēku. Latvijā puse iedzīvotāju smēķē, tāpēc arī pie mums būtu lietderīgi ieviest šādu programmu, bet valsts pagaidām to neatbalsta.

Vismaz 70 cilvēkiem no simta, veicot datortomogrāfiju, plaušās atrastu kādu potenciāli bīstamu mezgliņu vai plankumu. Nākamo izmeklējumu varētu veikt pēc trim mēnešiem un, neatrodot nekādas pārmaiņas, vēl pēc 6–12 mēnešiem. Pamanot veidojumus, kas izskatās pēc ļaundabīga veidojuma, nepieciešama papildu izmeklēšana. Šādi plaušu vēzis tiktu atklāts agrīnā stadijā.

Ja plaušās atrod kaut ko aizdomīgu – bumbuli vai aizēnojumu –, nepieciešama biopsija (audu paraugi jāpārbauda mikroskopiski), veicot bronhoskopiju ar speciālu adatu vai arī izdarot diagnostisku operāciju.

Tērēt naudu dažādām asinsanalīzēm onkomarķieru noteikšanai nav vērts, jo šis analīzes ir mazinformatīvas un reizēm nespecifiskas. To rezultāti vērtējami kontekstā ar citos izmeklējumos iegūtajiem datiem.

Kā ārstēt, ko ievērot

Atklājot plaušu vēzi, vispirms vajadzētu atmest smēķēšanu. Trūkstot motivācijai rūpēties par savu veselību, nav gaidāms labs ārstēšanas rezultāts. Jāņem vērā, ka plaušām un sirdij nav nekā labāka par samērīgu fizisku slodzi.

Diemžēl 80% gadījumu tiek diagnosticēts ielaists plaušu vēzis. Trešajā stadijā to dažkārt var veiksmīgi izoperēt ar labiem rezultātiem, taču ceturtajā stadijā ķirurģiska iejaukšanās glābs reti. Ja audzējs nav pārāk liels, to operē endoskopiski, daļu plaušas izņemot caur vienu vai dažām mazām atverēm.

Pastāvot pietiekamai plaušu rezervei, var izoperēt tās daivu, mazu gabaliņu vai reizēm pat visu plaušu, taču, ja pēc tam prognozējama elpošanas mazspēja, kas rada invaliditāti, šāda ārstēšana nav piemērota.

Plaušu ķirurgi Latvijā strādā augstā līmenī, izmantojot vismodernākās metodes. Pēc mazinvazīvas operācijas slimnīcā jāpavada tikai dažas dienas, tiek samazināts komplikāciju risks un nav jācieš sāpes pēc operācijas. Taču slimības vēlīnās stadijās, lai nostiprinātu ķirurģiskās ārstēšanas efektu un nonāvētu visas vēža šūnas, parasti nepieciešama arī ķīmijterapija un staru terapija ar jonizēto starojumu. Diemžēl pie mums mūsdienīgi valsts apmaksāti medikamenti plaušu vēža pacientiem nav brīvi pieejami.

Ja izveidojušās metastāzes, ārstēšana atkarīga no slimnieka vispārējā stāvokļa. Ja viņš knapi elpo un staigā, mūža pēdējās dienas var atvieglot vienīgi paliatīvā aprūpe.

Vēža slimniekam būtu jāuzņem pilnvērtīgs uzturs. Interneta resursos var atrast daudz aplamas informācijas par diētām, piemēram, ka audzēja veidošanos veicina dzīvnieku izcelsmes produkti. Tad, zaudējot svaru un progresējot nespēkam, sirdzēja vispārējais stāvoklis pasliktinās nevis audzēja, bet nesabalansēta uztura dēļ. Aplams ir arī ieteikums pret vēzi katru dienu lietot 20 pilienus ūdeņraža pārskābes un tamlīdzīgas pamācības.

 

KONSULTĒJIS P. STRADIŅA KLĪNISKĀS UNIVERSITĀTES SLIMNĪCAS PLAUŠU SLIMĪBU UN TORAKĀLĀS ĶIRURĢIJAS CENTRA VIRSĀRSTS ARTJOMS ŠPAKS

LA.lv