Veselam
Netradicionāli

Kā varam izveidot mandalas dziedinošai enerģijai, iesaka Sarmīte Makarova 16

Matīsa Markovska, Sarmītes Makarovas foto un no uufsd.org

Kā top smilšu mandala

Esmu novērojusi, ka tieši pēdējā gada laikā sociālajos tīklos cilvēki visai bieži dalās ar bildēm, kurās redzamas krāsainas, košas, dažādu formu mandalas. Tāpat arī grāmatnīcas plauktos skaisti sarindotas stāv lielākas, mazākas, biezākas, plānākas mandalu krāsojamās grāmatas. Tās ir skaisti noformētas, atrodamas iesietas gan cietajos, gan mīkstajos vākos, tā vien katru reizi, ieejot grāmatnīcā, roka stiepjas pēc kādas no šīm grāmatiņām. Nenoturējos! Nesen, ejot garām grāmatnīcai, tās skatlogā no jauna ieraudzīju mandalu krāsojamās grāmatas un iegādājos uzreiz divas, domājot, ka visai īsā laikā noteikti izdosies tās izkrāsot, bet galvenais iegūt mieru un labsajūtu, ko vajadzētu sniegt darbošanās procesam. Lai arī katrā no reizēm, kad krāsoju jaunu mandalu, guvu nelielu miera un atslābuma mirkli, tomēr nesajutu šo iedvesmojošo un īpašo sajūtu, ar kuru dalījušies daudzi mandalu veidotāji.

Tādēļ, lai noskaidrotu, ar ko jāsāk pirms nolemjam pievērsties mandalu veidošanai, devos pie mandalupasaule.lv ideju autores Sarmītes Makarovas, izzināju, kā mandalas veido Tibetas mūki un kā to varam darīt paši – mājās vai apmeklējot grupu nodarbību; ko no tā var gūt.

Tibetā budisti izveidojuši unikālas tradīcijas un rituālus, kas piederošas tikai viņu kultūrai. Viens no pazīstamākajiem Tibetas mūku rituāliem ir smilšu mandalu izveide, kurai piemīt dziedinošs un attīrošs spēks.

Galerijas nosaukums

Kā to dara mūki

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Neatkarīgi no tā, vai mandalu izvēlamies veidot no smiltīm, dabas materiāliem, izmantojot krāsas vai zīmuļus, katrai no tām piemīt spēja dziedināt mūsu dvēseli, iepazīt savas emocijas, pieņemt un iemācīties tās kontrolēt. Šajā rakstā jūs varēsiet uzzināt par Tibetas budistu smilšu mandalu izveides rituālu, un to, kā šādas mandalas izveidot mājas apstākļos, kā arī mandalupasaule.lv idejas autore Sarmīte Makarova sniegs ieteikumus – ar ko sākt – ja vēlamies ienest mandalas savā ikdienā, gūstot no to veidošanas labsajūtu un sirdsmieru.

Pirms uzsākt mandalu veidošanu, budistu mūkiem nepieciešams apmeklēt speciālas studijas un apmācības, kas ilgst vairākus gadus. Mandalas izveide uzskatāma par svētu rituālu, kurā nav pieļaujama paviršība, tādēļ mūkiem pirms savas pirmās mandalas izveides, jāvelta laiks gan mākslas, gan filozofijas izzināšanai. Tāpat tiem jārod izpratne par to, ko mandala nozīmē kā budismā, tā arī viņu personiskajā pieredzē un uzskatos.

Smilšu mandalas ir sena un visai sarežģīta tibetiešu mākslas forma, kuras izveidei Tibetas mūki velta vairākas dienas, dažkārt pat nedēļas. Pie mandalas izveides strādā četri mūki un to asistenti, kuri palīdz aizpildīt tukšos mandalas laukumus, kamēr mūki strādā pie smalkākām detaļām. Katram mūkam tiek piešķirts viens no četriem mandalas kvadrātiem. Mūki vienmēr nogaidīs brīdi līdz katrs no viņiem būs pabeidzis noteikto mandalas laukumu, lai virzītos uz nākamo, tādējādi nodrošinot absolūtu harmoniju un līdzsvaru.

Šis īpašais un dziedinošais process sākas ar atklāšanas ceremoniju, kuras laikā mūki iesvēta vietu, kur tiks veidota mandala, kā arī caur mantrām, bungu un flautu pavadībā, tiek pielūgtas dievības.

Mandalas skice parasti tiek zīmēta ar baltu krītu, sākot ar punktu tās vidū, jo visas mandalas sākas centrā, virzoties uz ārējām malām. Vēlāk mūki no centra punkta novelk četras līnijas. No šī brīža katrs mūks ar tā asistentu strādā pie sava kvadrāta. Kad mandalas skice pabeigta, tā tiek aizpildīta ar speciāliem, smalkiem, krāsotiem smilšu graudiņiem, kas veidoti no balta sasmalcināta akmens. Smiltis tiek uzklātasar piltuvīti un citiem smalkiem instrumentiem, kārtojot tās tā, it kā tās būtu krāsas.

Radošā procesā mūki mēdz dziedāt un skaitīt lūgšanas, aicinot dievību, iemājoties mandalā. Budisti tic, ka mandala sniedz pozitīvo dziedināšanas enerģiju gan tiem, kas vēro tās tapšanu, gan arī apkārtējai videi, kur tā top.
Mandalas izjaukšana

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Noslēdzošajā ceremonijas dienā smilšu mandala tiek izjaukta. Tomēr tās šķietamā „iznīcināšana” nav absolūta. Viena daļa smilšu pateicīgi tiek atdota cilvēkiem, kuri piedalās mandalas noslēguma ceremonijā, savukārt otra daļa aizvesta uz upi, strautu, okeānu, iemetot smiltis tekošā ūdenī, lai to dziedinošais spēks izplatītos un svētītu zemi. Pēc nāves katra būtne sadalās, kļūst par daļu no zemes, pārtop par kaut ko citu. Kā mākslas forma mandala izgatavota no putekļiem, un tā tiek atgriezta putekļiem. Tā tiek salīdzināta ar dzīves metaforu – īss brīdis skaistuma, bet vienā mirklī tas tiek palaists gaisā, lai veidotu kaut ko jaunu.

Jautājums, kādēļ šis brīnišķīgais un spēcinošais darbs, kuram veltīts visai ilgs radīšanas laiks, tomēr tiek izjaukts? Šādi mūki vēlas nodot vēstījumu – dzīvē nekas nav pastāvīgs. Mūki apgalvo, ka visas lietas ir mainīgas. Skaistas, bet īslaicīgas. Lietas mums tiek sniegtas, lai mūs līdzsvarotu un apgaismotu.

Kā izveidot pašam savu smilšu mandalu?

Ja vēlies izveidot savu smilšu mandalu, lūk, lietas, kas tev būs nepieciešamas:

  • krīts
  • krāsotas smiltis
  • mandalas šablons vai paraugs
  • piltuve, salmiņš vai tintes pildspalvas kodoliņš
  • neliela otiņa

Kad visi nepieciešamie materiāli atrasti, ar krītu uzzīmējiet mandalas skici uz zemes. Iedvesmai varat izmantot gan internetā, gan grāmatās atrodamos mandalas paraugus, tāpat varat veidot arī savu individuālo mandalas dizainu.

Otrais solis – uzberiet smiltis uz vēlamajiem mandalas laukumiem. Lēni un uzmanīgi pūšot gaisu caur salmiņu, tiks mainīts smilšu izkārtojums, aizpildītas mandalas tukšas vietas, kā arī veidotas tās līnijas. Savukārt otiņa palīdzēs izlīdzināt līnijas un uzmanīgi noņemt liekās smiltis.

Veidojot mandalu, koncentrējaties uz procesu, nevis perfekciju. Paļaujies uz savu radošumu, vēlmēm, ieklausies savā sirdsbalsī, izvēloties krāsas un mandalas dizainu. Smilšu mandalas veidošanas process balstās uz mirkli „tagad”, tās izveides beigās atbrīvojoties no visa liekā. Veidojot smilšu mandalu, mēs iegūstam iekšēju līdzsvaru un harmoniju, atbrīvojamies no negatīvām emocijām un nemiera.

Jārod apziņa – kādēļ es vēlos veidot mandalu

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Vienā no skaistākajiem sievietes dzīves mirkļiem – bērniņa gaidības – S. Makarova iepazina mandalas, kas viņai palīdzēja atbrīvoties no veģetatīvās nervu sistēmas distonijas, kā arī pēcdzemdību depresijas. Tagad, jau piecus gadus, S. Makarova dalās savā pieredzē, vadot mandalu zīmēšanas un terapijas nodarbības. „Kad man bija veģetatīvā distonija un pēcdzemdību depresija, strādāju tieši ar sakrālās ģeometrijas mandalām, kuras palīdz cilvēkiem, kuriem ir pārsātināta labā smadzeņu puslode. Radošiem cilvēkiem, ar jūtīgu iekšējo pasauli, ārkārtīgi emocionāliem – viņiem palīdz šīs mandalas. Lielākā daļa cilvēku, kas nāk strādāt pie manis – ir ar pārsātinātu kreiso smadzeņu puslodi. Sākotnēji sēž un „bakstās”, nesaprotot savas emocijas. Tādēļ, atnākot uz nodarbībām, katram ir savi uzdevumi.”

S. Makarova stāsta, ka viens no pirmajiem priekšnosacījumiem, nolemjot pievērsties mandalu veidošanai, ir apzināšanās – kādēļ man tas nepieciešams, ko mēs vēlamies sevī dziedināt, kas mums traucē. „Fiziskais ķermenis ir saistīts ar emocionālo. Mēs nevaram atdalīt – tagad jutīšos labi emocionāli, bet jutīšos slikti fiziski. Ja es jūtos labi emocionāli, es jūtos labi arī fiziski. Mans lauciņš vairāk ir tieši šīs emocijas. Caur emociju dziedēšanu tiek dziedēts arī fiziskais ķermenis. Kad cilvēki nāk uz nodarbībām, ir gatavi ar sevi strādāt, vai caur mandalu terapiju, vai caur citām nodarbībām, piemēram, mandalu gleznošanu, tad pirmais solis ir šī apzināšanās. Ja cilvēks īsti nezina, kāpēc viņam tas nepieciešams, tad arī process būs lēnāks. Varbūt tā ir kaut kāda veselības problēma, kurai neesam apzinājušies emocionālo cēloni. Tad soli pa solim cilvēks iepazīst savas emocijas. Būtībā cilvēks iepazīst pats sevi, jo mandala ir ļoti spēcīgs un dziedinošs instruments, tikai to jāiemācās izmantot. Ja cilvēks domā – piekarināšu mandalu pie sienas un man viss būs; pasēdēšu pakrāsošu un man viss būs – nē, šis instruments ir jāapgūst.”

Katram cilvēkam ir iekšējais spēks, potenciāls, viņa dzīvības enerģija. S. Makarova skaidro, ka Cigun to sauc par “Ci”. Kad cilvēks sāk apzināti strādāt ar šo enerģiju, tā izplešas, attīstās, jo pārsvarā tā mūsos ir sažņaugta. „Mandala ir instruments šīs enerģijas atvēršanai, paplašināšanai. Cilvēkam liekas “magic” (“brīnums” no angļu valodas). “Magic” ir pats cilvēks. Mandala nav tikai pazīmēšana. Tas ir garīgs darbs ar sevi, tā ir meditācija. Tikai jautājums – ko tu gribi sasniegt. Ir labi, ja tu zini, ko tu gribi. Savukārt, ja tu nezini, ko tu gribi, tad, kāds cits tavā vietā to izdomās,” tā S. Makarova.

S. Makarovai jautājot, vai, uzsākot mandalu veidošanu, iepriekš nepieciešams pakonsultēties ar kādu, kurš mandalas zīmē jau ilgāku laiku, vai tomēr pietiek tikai ar internetā un grāmatās izlasīto, viņa atbild, protams, to var apgūt arī esot vienam, tomēr šis izziņas process būs lēnāks. Turpretim, kad cilvēki ir grupiņā, kā tas ir terapijas nodarbībās, mēs rodam iespēju redzēt, ka ne mums vienīgajam ir kaut kāda problēma, ne tikai mēs saskaramies ar fiziskām sajūtām vai emocijām. Šī kopība palīdz attīstīties ātrāk. „Protams, ir vieglāk, ja tu vari kādam paprasīt. Ja  nāc uz grupas nodarbībām, tas jau netraucē paralēli strādāt mājās. Dažkārt iedodu veselu sarakstu uzdevumu, kas jāveic mājās. Nepietiek tikai ar to, ka atnāk uz nodarbību un gaida brīnumu. Lielākais darbs sākas tad, kad tu izej ārā,” stāsta S. Makarova.

Pirms un pēc katras mandalas veidošanas svarīga meditācija

Katru reizi, kad nolemjam zīmēt mandalu, mums jāsajūt iekšēju nepieciešamību strādāt ar sevi un savām emocijām. S. Makarova stāsta, ka katra nodarbība tiek iesākta ar meditāciju. Tās ir divarpus stundas, kuras katrs velta tikai sev, sevis izzināšanai un iepazīšanai. Meditācija palīdz atbrīvoties no dienas laikā uzkrāta stresa un negatīvajām sajūtām. „Nodarbību laikā parasti ir vairāki uzdevumi. Neviena lekcija nav iestudēta. Viss rit pēc sajūtām. Piemēram, šobrīd ir pilnmēness un nāk agresīvas enerģijas. Šādā gadījumā mēs vairāk meditētu, lai kaut kā šo enerģiju transformētu. Arī katras nodarbības beigās ir meditācija. Īpaši svarīga tā ir reizēs, ja veidojam mandalas, jo, lai kaut ko sevī ieliktu, jāatbrīvojas no tā, kas ir lieks.”

Arī mājās, ja veidojam mandalu ar mērķi atbrīvoties no kaut kādām emocijām, no liekām enerģijām, S. Makarova iesaka nodoties kaut vai pāris minūšu garai meditācijai, lai tukšā vieta no jauna nepiepildītos ar to pašu no kā mēs jau atbrīvojāmies.

„Ja cilvēks nemāk meditēt, tad viņš var mierīgi pasēdēt paelpot, sakoncentrēt uzmanību savā sirsniņā, tā būs viņam meditācija. Tāpat viņš var pateikt paldies sev, noskaitīt pateicības lūgšanu, pateikties visiem, kas viņu mīl, kurus viņš mīl; paldies debesīm, paldies eņģeļiem. Šādā veidā mēs tukšajā vietā iepildām mīlestības enerģiju,” dalās S. Makarova.

Atrodi savu dzīvības centru

Visas mandalas sākas ar centru, kas simbolizē arī cilvēka centru. Mūsu centrs nav naba vai galva, bet gan sirds. Pēc S. Makarovas teiktā – sirds nav tikai viens no mūsu orgāniem, bet vieta, kurā rodama ļoti spēcīga dzīvības un dziedinošā enerģija. „Kad mēs sākam strādāt ar savu centru, tad enerģija izplešas uz visām pusēm. To var just fiziski. Rokas sāk svīst, enerģija sāk cirkulēt pa visu ķermeni. To vajag izmēģināt. Tu atnāc pie manis un prasi, kā garšo šokolāde? Es stāstu kā tā garšo, bet, aizejot, tu tā arī nesaproti, kā garšo šokolāde. Saproti, ka tas ir kaut kas ļoti labs, kas vienkārši jāpamēģina. Tāpat ir ar mandalu, lai sajustu tās spēku, jāizmēģina to izveidot pašam.”

Mēs bieži vien nezinām, kur atrodas mūsu centrs. To atrodot, mēs gūstam mieru, rodam izpratni, kas mēs esam; ko un kāpēc darām; ko mums nevajadzētu darīt. Atrodot centru, mēs iegūstam enerģiju, esam spējīgi darboties. „Tā ir liela problēma – cilvēkiem trūkst enerģijas. Viņi paši nemāk to akumulēt, vai arī novirza to nepareizā gultnē. Tādēļ ir ļoti svarīgi apzināties, kur ir tavs centrs. Kā tu viņu izjūti. Mandala to iemāca. Tu iemācies iegūt miera stāvokli. Stāvokli, kad tu saproti, ka esi mājās. Jo sirds ir mūsu mājas,” komentē S. Makarova.

Mandalu var zīmēt divējādi – no centra uz āru un no malas uz iekšu. Zīmējot mandalu no centra uz āru, mēs izplešam savu dzīvības enerģiju. Savukārt, zīmējot no malām uz iekšu, mēs tuvojamies savam centram; nonākam pie kaut kādām atbildēm, atklāsmēm.

Mandalu veidošana iemāca kontrolēt emocijas

Nereti dienas laika daudzi no mums sakaras ar mainīgu emociju gammu. Vienu brīdi mēs esam ļoti priecīgi un pacilāti, bet jau nākamajā varam justies nomākti vai aizkaitināti, nesaprotot kāds ir šī mainīgā noskaņojuma iemesls. S. Makarova skaidro, ka šī ir visai ierasta problēma daudziem cilvēkiem, tādēļ ļoti svarīgs ir darbs ar savām emocijām un pašam ar sevi, kurš sākas ar to, ka mēs apzināmies, kas mūsos mājo. „Veidojot mandalas, soli pa solim mēs iemācāmies saprast, ko ar tām darīt, jo neviena emocija nav tāpat vien. Katru emociju mēs varam izmantot, lai attīstītos pa spirāli uz augšu. Emocija ir milzīgs, jaudīgs instruments, kurš mums dots no Dieva. Tāpat, kā mēs strādājam ar savu fizisko ķermeni, tāpat jāstrādā ar emocijām. Tad jauda, kā dzīvo cilvēks, ir pilnīgi cita. Viņš vairs neskrien uz visām pusēm. Tad, kad mēs jūtam daudz emociju, gan pozitīvas, gan negatīvas, mēs nemākam tās pareizi novirzīt, tādējādi, tērējot ļoti daudz enerģijas.”

Viens no cilvēka galvenajiem uzdevumiem – kontrolēt savas domas. Mums jāizprot, ka katrai mūsu domai ir sekas. Emocija ir iekrāsota doma. „No sākuma tu domā, pēc tam caur šo domu tev rodas kaut kādas emocijas. Arī ar emocijām mēs veidojam realitāti. Viss „sviests”, ko radi savā galvā caur emocijām, atspoguļo rezultātu tavā dzīvē,” pārliecināta S. Makarova.

Veidojot mandalas, mēs varam izmantot jebkurus materiālus, kurus vēlamies. S. Makarova novērojusi, ka spēcīgāki un jaudīgāki procesi notiek laikā, kad cilvēki mandalas zīmē ar krītiņiem vai zīmuļiem. „Zīmuļi un krītiņi būs jaudīgākam darbam ar emocijām, tad, kad tu vēlies no tām atbrīvoties. Krāsas ir maigākas. Mēs varam izmantot ne tikai otas, bet arī pirkstus maigākam darba procesam, rodot mieru – tad kad mēs gribam pastrādāt ar savu sirds centru, kļūt labāki cilvēki.”

Jautājot S. Makarovai, vai pietiek tikai ar jau gatavu mandalu izkrāsošanu, atbilde ir pavisam vienkārša – mandalu krāsošana un konstruēšana, veidošana nav viens un tas pats. Ja vēlamies sasniegt pēc iespējas labāku rezultātu, viss jādara pašam – sākotnēji uzzīmējam savu individuālo mandalu, vēlāk to paši arī izkrāsojam. „Iedomājies situāciju – tu gribi ēst. Aizej uz veikalu, piemēram, nopērc gatavās pankūkas, kuras tev atliek tikai sasildīt – paēdusi jau tu būsi. Bet, kā ir tad, ja mēs gatavojam paši, iejaucam mīklu, pieliekam savu enerģiju, domas – tās garšo daudz labāk. Tāpat ir ar mandalām.”

Varam veidot arī mandalu kolāžas, kas būs pasūtījums visumam, izsakot savus mērķus, vēlmes. Tāpat iespējams izveidot mandalu no dabas materiāliem, aizbraukt uz jūrmalu un veidot mandalu smiltīs. S. Makarova skaidro – vienalga kuru mandalas izveides procesu izvēlamies – viss ved pie viena – miera un labsajūtas. „Tāds arī ir mandalas mērķis – tu dari dzīvē to, ko gribi darīt, nebaidies pieņemt lēmumus, tas viss ir par mandalu – ceļš uz dzīvi, kādu vēlos dzīvot. Nav svarīgi, ko tu izmanto, bet kādam mērķim tu to dari.”

Mandalas kā dienasgrāmata – pieredzes stāsts

Inga Lukašinska par mandalām uzzināja laikā, kad strādāja sociālā darba jomā. „Mūsu dienas centros darbinieki mandalas izmantoja terapijai ar klientiem. Mandalas vienmēr bija fonā, bet es biju tālu no tām. Vienā brīdī nopirku skaistu mandalu krāsojamo grāmatiņu, domājot – pamēģināšu. Es izkrāsoju kādas divas trīs mandalas un jūtu, ka nekas nemainās. Bet man bija intuīcija, ka kaut kam tur jābūt.”

Intuīcijas vadīta I. Lukašinska apmeklēja S. Makarovas vadītās mandalu terapijas nodarbības. Sieviete atceras, ka pēc trešās nodarbības sajutusi mandalas labvēlīgo spēku un ietekmi. Pirmo laiku pēc terapiju kursa beigām I. Lukašinska mandalas zīmēja gandrīz katru dienu. „Biju izslāpusi pēc tā. Īpaši mani uzrunāja brīvās mandalas, kad tev ir aplis un tu tam ļaujies. Bija pienācis dzīvē brīdis, kad man to ļoti vajadzēja. Tad jau lēnām es nonācu pie ģeometriskajām un rāmju mandalām jeb daļēji ģeometriskajām mandalām, kad tu zīmē rāmītī, brīvi izpaužoties ar līnijām. Tās parasti ir ļoti skaistas un estētiskas mandalas, kas sniedz vizuālu prieku.”

I. Lukašinska stāsta, ka mandalas atslēgvārds ir brīvība, ļaušanās savām sajūtām un mandalas aplim. Viņa uzskata, ja dzīvē, sabiedrībā mums ir „rāmji”, kas mūs ierobežo un dažkārt liek paiet soli atpakaļ, tad, zīmējot mandalas – tu esi tu pats. Mandala ir cilvēka dvēseles un emociju spogulis. „Sarmīte ir cilvēks, kas iedvesmo un palīdz noticēt, ka tajā viss ir. Mandala gan dziedina, gan atslābina, gan relaksē.” Tagad I. Lukašinska mandalas vien nezīmē pati, bet dažādu semināru un lekciju ietvaros iepazīstina arī citus ar mandalu veidošanas tehniku.

Kā jums palīdzējusi mandalu zīmēšana?

Lielākā vērtība ir brīdis, kad mandala tiek zīmēta. Tas ir process, kad tu apsēdies pie lapas, tev ir aplis, tu esi tikai ar sevi, šajā brīdī. Otra brīnišķīgā lieta, kas mani ļoti saista mandalu veidošanā –esmu cilvēks ar visai aktīvu prātu, domas skrien pa galvu, bet brīdī, kad sāku zīmēt mandalu – es apsēžos, prāts aizvien ir nemierīgs, bet, pakāpeniski veidojot mandalu, velkot līnijas, kuras rodas ļoti spontāni – velku tās uz vienu, uz otru pusi, redzu, ka kaut kas veidojas, nomierinos, uztraukums pazūd.

Zīmējot mandalu, ļoti bieži pamanu – kāda interesanta doma man ienāca prātā. Pilnīgi nesaistīta ar tiem iespaidiem, kādiemes apsēdos zīmēt mandalu. Caur zīmēšanas procesu nāk atklāsmes. Manuprāt, šis ir pašizziņas process, pamanīt to, kas ar tevi notiek zīmēšanas laikā. Protams, svarīgs arī rezultāts. Mani parasti iepriecina gan mandalas veidošanas process, gan rezultāts –priecājos par to, ko esmu radījusi. Man mandalas sniegušas attīstību radošajā gultnē, kā arī palīdzējušas no jauna iemīlēt pašai sevi.

Kā jūsu mandalas mainījušās laika gaitā, ko tas liecina par jūsu sajūtām?
Mandalas ir ļoti mainīgas. Ja mēs zīmējam mandalas regulāri un ilgstoši, tad vienā brīdī mēs varam tās noteiktā secībā salikt un ieraudzīt dažādus mūsu dzīves posmus. Katra mandala atspoguļo mirkli, tā brīža emocijas un sajūtas. Es smejos, ka mandalas ir kā maza dienasgrāmata. Tiem, kuriem ir slinkums rakstīt, var zīmēt mandalas, jo tās vienmēr atspoguļos to, kas notiek tavā dzīvē.

Mandalas ir mirklis, kas mainās līdz ar mums. Svarīgi tām nepieķerties. Sākumā man bija ļoti košas un spilgtas mandalas, kas man arī ļoti patika. Bet tagad manas mandalas kļuvušas mierīgākas. Manuprāt, man bija daudz iekšēju emociju, kuras atstāju uz papīra, kas skaidro arī spilgto krāsu esamību mandalā, bet tagad tās ir nomierinājušās, mandalas kļuvušas piezemētākas.

Minējāt, ka jūsu mandalās līnija rodas visai spontāni, bet noteikti ir cilvēki, kuri vēlas pārdomāt katru līniju, ko novelk, krāsu ko izvēlas. Tas arī daudz stāsta par cilvēka personību un tā brīža izjūtām.
Ir cilvēki, kuri nemaz citādāk nevar, jo viņiem ir ļoti spēcīgs prāts, viņi domās konstruē šo mandalu. Bet arī šāda mandala atspoguļos viņus noteiktā brīdī. Mandalas struktūra ir mūsu prāta stāvoklis. Vēlāk mēs to aizpildām ar krāsām, kas ir mūsu emocionālais noskaņojums. Ļaušanās ir vissarežģītākais moments tieši brīvajās mandalās, jo mēs gribam domāt – ko man uzzīmēt, kā tas izskatīsies. Vadot grupu nodarbības, esmu novērojusi, ka cilvēki uztraucas – kā manu mandalu novērtēs citi grupas biedri. Tā vērtēšana ir tēma numur viens, kas neļauj atbrīvoties. Jo mēs vairāk vērtējam, jo mēs kļūstam noslēgtāki. Uzskatu, ka šīs bailes rodas no tā, ka mēs paši ikdienā viens otru bieži vērtējam.

Vai ir kāds īpašs rituāls, ko veicat pirms mandalas veidošanas?
Esmu ļoti, ļoti spontāna. Vienīgais, kas man nepieciešams – brīva telpa, lai neviens mani netraucētu. Labi saprotu, ka, piemēram, māmiņai ar trīs bērniem ir grūti atrast laiku mandalas zīmēšanai. Vai arī tad, ja kopā dzīvo vairāki cilvēki, tu nevari atrast vietu, kur uz laiku noslēgties. Mandala prasa sev telpu. Tad man ir vajadzīga viena vai pusotra stunda laiks tikai sev, kad varu būt kopā ar mandalu. Jo mandalu nevar uzzīmēt, skatoties filmu, vai ar kādu runājot.

Kā iemācījāties nolasīt vēstījumu, ko sniedz mandala?
Mans mērķis nav kaut to tajā ieraudzīt. Tad, kad dalos ar citiem pieredzē, saku – ļaujieties, izbaudiet procesu. Jo svarīgas ir domas, kas iet caur tevi, sajūtas, kas rodas, kad tu uzvelc, tavuprāt, nepareizu līniju, nezinot, kā turpināt mandalu. Process ir vissvarīgākais. Ir mandalas, kurām dodu vārdu, ne visām, bet trešdaļai mandalu noteikti. Es vārdu dodu tikai tad, ja man šis vārds neviļus rodas prātā uzreiz pēc mandalas uzzīmēšanas. Otrajā dienā, apskatot mandalu, tā izskatās pavisam citādāk nekā pirmajā dienā. Piemēram, tikko uzzīmējot, man viņa ne visai patīk, bet otrajā dienā ieraugu to citām acīm. Tas vārds jau ir pirmais, kas pasaka par ko ir mandalas stāsts. Protams, mandala skatāmi spilgti simboli, kurus mēs katrs interpretējam individuāli.

Parasti grupiņās cilvēki gaida, kad stāstīšu par viņu mandalu. Bet mana interpretācija, vienalga būs caur mani. Svarīgi, ko konkrētais cilvēks redz šajā mandalā. Viņam jāsarunājas ar mandalu. Man vairāk patīk lasīt mandalu caur krāsām. Piemēram, zīmējot dzīvības ziedu, tu izvēlies krāsas ar aizvērtām acīm. Un, ja tev vēl ir jautājums, kuru vēlies papētīt ar mandalas palīdzību, tad, nejauši izvēlētās krāsas spēs par to pastāstīt.

Krāsas man ir visai tuvas, jo esmu mācījusies krāsu terapiju – Aura-Soma, kas man palīdz krāsu redzējumā. Kad tu strādā ar mandalu, novilktās līnijas atspoguļo prāta procesus, bet brīdī, kad tu krāso mandalu, tu strādā ar krāsu, kurai piemīt dziedinošs spēks. Kad mēs izvēlamies krāsas ar aizvērtām acīm, mēs ņemam tās, kuras mums nepieciešamas, tās ar mums vibrē.

Jūs aizvien zīmējat mandalas katru dienu, vai tas bija tikai mandalu iepazīšanas laikā?
Šobrīd mandalas zīmēju reizi nedēļā vai divās. Man ir arī citas aizraušanās – zīmēju fraktāļus. Šī tehnika prasa ļoti daudz laika. Jau trešo gadu apgūstu šo terapiju, lai varētu ar to dalīties arī ar citiem. Esmu uzzīmējusi trīs 21 fraktāļa sērijas, kas prasa pacietīgu darbu katru dienu, tādēļ mandalas pašlaik noliktas otrajā plānā.

Pastāstiet, lūdzu, par fraktāļu terapiju. Kā to zīmēšana atšķiras no mandalām?
Fraktāļi ir aizraujoši. Tie, kuri nobīstas no mandalām, tie pievēršas fraktāļu zīmēšanai. Fraktāļu tehniku izstrādāja krievu psiholoģe Tanzīlija Polujahtova. Cilvēks ar aizvērtām acīm vienu minūti pēc noteiktas tehnikas velk līnijas. Pēc tam uzvilktā kontūra pēc noteiktiem principiem tiek izkrāsota. Šīs tehnikas pamataideja – tiek izmantota cilvēka rokas smalkā motorika un tās saikne ar cilvēka smadzenēm. Līdzīgi, kā es stāstīju, ka redzu mandalu, kā mirkļa atspoguļojumu, arī fraktāļi ir daļiņa no cilvēka. Katrs fraktāļa laukumiņš kaut ko nozīmē, kas tiek skaidrots pēc speciāli izstrādātas fraktāļu tulkošanas sistēmas.

Sākotnēji fraktāļi tika veidots kā diagnostikas instruments. Caur to var arī uzzināt, kas ar cilvēku notiek emocionāli. Tas ir viens no psihologu darba instrumentiem. Ar fraktāli iespējams ienest pozitīvas pārmaiņas cilvēkā, tika ar to, kā tiek mainīta rokas kustība, velkot citādāku fraktāli un izvēloties terapeitisko krāsu kombināciju, mēs varam ienest reālas pārmaiņas emocionālajā, fiziskajā un psiholoģiskajā cilvēka stāvoklī. Šīs tehnikas autore apgalvo, ka metode palīdz 90 % gadījumu. Visizteiktāk tā palīdz novērst psihoemocionālos traucējumus, ja cilvēkam ir liela trauksme, viņš ir ieciklējies uz vienu noteiktu problēmu – to var redzēt pēc līnijām, ko viņš vilcis.

Kur jūs apgūstat šo metodi?
Es apgūstu šo metodi Lietuvā pie Brigitas Paulauskienes. Lietuvā ir daudz cilvēku, kuri apguvuši šo tehniku. Savulaik šīs apmācības Lietuvā nodrošināja pati idejas autore. Man ļoti patīk šī tehnika, jo tā cilvēkos atraisa radošumu. Cilvēki, kuri neprot ne zīmēt, ne izšūt, ne gleznot, ir pārsteigti, ka radījuši mazus mākslasdarbus. Tā ir vienkārša metode, kas prasa pacietību. Manuprāt, katrs atrod sev piemērotāko metodi, viens zīmē mandalas, viens fraktāļus, viens dejo, cits dzied utt. Katrs iet savu ceļu, nonākot pie tā, kas viņam nepieciešams.

Ja mēs atgriežamies pie mandalām – vai jūs cenšaties saglabāt visas savas uzzīmētās mandalas?
Lielāko daļu mandalu saglabāju. Bet ir bijušas reizes, kad zīmēju mandalas, lai atbrīvotos no konkrētām emocijām un sajūtām, piemēram, bailēm, tad gan tās pēc uzzīmēšanas izmetu laukā, Brīdī, kad apzinos, jā, manī ir šīs bailes, tas atspoguļojas uzzīmētajā mandalā un enerģijā ar kādu tiek vilktas līnijas. Tad velku tās neskatoties. Visu enerģiju atstāju uz papīra. Tad tā ir mandala, kas tiek saplēsta un izmesta ārā. Paši iedarbīgākie veidi ir visvienkāršākie, bet cilvēkiem vienmēr gribas kaut ko sarežģītu. Katram tas jāizmēģina pašam, lai sajustu mandalu labvēlīgo impulsu un prieku, ko sniedz to veidošana.

Avoti par smilšu mandalām: http://serendip.brynmawr.edu/exchange/alexandrakg/evolution-tibetan-sand-mandala-perspectives-evolution-life-and-artistic-expression

5 Things You Didn’t Know About This Tibetan Art Form Seen in ‘House of Cards’


http://www.ehow.com/how_2149535_sand-mandala.html

LA.lv