Veselam
Ārstēšana

Kā zināt, vai nieres ir veselas?0

Shutterstock ilustrācija

Lasītājs jautā: “Mana māte mani visu mūžu ir mudinājusi saudzēt nieres, jo viņai tās ir vājā vieta. Kā varu pārliecināties, vai man nieres ir veselas, un kā rūpēties par to veselību? Kas nierēm kaitē?”

 

Nierēs atrodas neskaitāmi asinsvadu kamoliņi jeb glomeruli. Tajos tiek filtrētas asinis un veidojas urīns, kas satur ūdeni un olbaltumvielu vielmaiņas galaproduktus, dažādas atliekvielas, urīnskābi, sāļus un citas vielas. Nieres padara aktīvu arī D vitamīnu, kas veidojas ādā saules staru ietekmē, veicinot kalcija uzsūkšanos, stāsta nefrologs Māris Pļaviņš.

Novecojot, dažādu slimību un citu apstākļu ietekmē daļa nieru kamoliņu iet bojā, un filtrācijas ātrums samazinās.

Zināms, ka pēc 40 gadu vecuma cilvēks katru gadu zaudē apmēram 1% no nieru funkcijas.

 

“Taču ne jau velti mums dotas divas nieres, tādēļ pat 50% funkciju zudums nav nekas traks. Ar vienu nieri var nodzīvot garu un laimīgu mūžu,” teic speciālists. “Hroniska nieru slimība – agrāk to sauca par nieru mazspēju – ir pakāpenisks šā orgāna funkciju zudums. Viena no pazīmēm, kas par to liecina, ir kreatinīna koncentrācijas paaugstināšanās asinīs. To var noteikt, veicot bioķīmisku asinsanalīzi.

Pēc tam ar īpašu formulu, ņemot vērā cilvēka vecumu, dzimumu, svaru un citus datus, aprēķina glomerulu filtrācijas ātrumu. Veselas nieres minūtē filtrē 90–120 ml asiņu, bet hroniskas nieru slimības trešajā stadijā – to pavisam ir piecas –, kad jāsāk ārstēšana, šis skaitlis noslīd zem 60. Domāju, 20–25% Latvijas iedzīvotāju varētu būt šāda problēma. Par laimi, tikai 1–2% no viņiem ar laiku būs nepieciešams sākt nieru aizstājterapiju, ātrumam samazinoties zem 15 ml.

Mūsdienās pirmajā vietā nieru bojātāju sarakstā ierindojies II tipa cukura diabēts, bet otrajā – hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens.

Trešajā vietā ir pašu nieru slimības, piemēram, glomerulonefrīts. Arī metabolais sindroms jeb prediabēts, liekais svars, ateroskleroze un smēķēšana negatīvi ietekmē nieres.

Diabēts jebkurā gadījumā bojā nieres. Protams, ja tas būs pietiekami kompensēts, ja glikozētā hemoglobīna līmenis būs zems, šis process noritēs lēnāk. Tas pats attiecas uz paaugstinātu asinsspiedienu – ap 90% hroniskās nieru slimības pacientu ir arī hipertensija. Neārstējot šīs slimības, glomerulu filtrācijas ātrums var samazināties pat par 10–15 ml gadā.

Latvijā liela problēma ir ilgstoša nesteroīdo pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļu lietošana. Konsultējot pacientus reģionos, esmu ievērojis, ka daudziem būtu nepieciešama lielo locītavu endoprotezēšana.

Liela daļa iedzīvotāju ir nokavējuši īsto brīdi, kad būtu vajadzējis ievietot mākslīgo locītavu, jo muskuļi jau ir atrofējušies, kājas garums saīsinājies, pasliktinājies arī vispārējais veselības stāvoklis. Locītavu bojājuma un sāpju dēļ viņi kļuvuši mazkustīgi, gadiem ilgi lieto tabletes, kurās esošās ķīmiskās vielas veicina nefrosklerozi un nieru kamoliņu atrofiju.

Dzerot pa vienai tabletei dienā piecus gadus pēc kārtas, attīstās hronisks nieru bojājums – tā sauktā analgētiķu nefropātija. Šo medikamentu kaitīgo ietekmi vēl pastiprina smēķēšana un vecums virs 65 gadiem.

Saistītie raksti

Novecošana, II tipa diabēts, primārā arteriālā hipertensija, dažādas autoimūnas sistēmiskās slimības, piemēram, sarkanā vilk-ēde, vienādi skar abas nieres. Asimetriski nieres pārsvarā bojā infekcijas slimības, piemēram, pielonefrīts vai nieru tuberkuloze. Arī nierakmeņi var būt tikai vienā no nierēm, tādēļ pacienti daudz retāk nonāk līdz stāvoklim, kad vajadzīga nieru aizstājterapija.”

 

LA.lv