Veselam
Ārstēšana

“Neaizsvinies” tā, ka mājupceļā dabū “tranšejas pēdu”. Un ko darīt, ja gadās apsaldēties 16

Foto: LETA

Lai ciestu no aukstuma, nemaz nevajag bargu ziemu. Iespēju gūt apsaldējumus veicina arī vējš, paaugstināts gaisa mitrums, pārāk šauri apavi un nepiemērots apģērbs. Arī ilgstošs mazkustīgums, piemēram, gaidot sabiedrisko transportu vai žibulējot, alkohola lietošana. Statistika liecina, ka ik gadu Rīgas Austrumu slimnīcas Valsts apdegumu centrā aukstuma radītās traumas ārstē 50 – 150 pacientu.

 

Tranšejas pēda

Grūti noticēt, ka apsaldējumus var gūt arī tad, kad gaisa temperatūra turas 0 °C līdz +10 °C robežās. No tiem parasti cieš kāju pēdas. Ārsti šādus apsaldējumus dēvē par “tranšejas pēdu”, proti, tie rodas apstākļos, kādos jāuzturas kareivjiem ierakumos: ilgu laiku (ne mazāk kā 12 stundas, bet parasti divas trīs diennaktis) pavadot laukā vai neapkurinātās telpās ar slapjiem apaviem un zeķēm kājās un niecīgām iespējām izkustēties vai sasildīties. Šāda veida apsaldējumus visbiežāk gūst cilvēki, kuri spiesti ilgi atrasties dzīvošanai absolūti nepiemērotās, neapkurinātās telpās, piemēram, bezpajumtnieki. Lai gan retāk, tos gūst arī lauksaimniecībā, mežizstrādē un celtniecībā nodarbinātie, kuriem garas stundas jāstrādā laukā mitros, sviedrējošos apavos.

Valsts apdegumu centra vadītājs traumatologs kombustiologs Andrejs Levins norāda, ka ilgstoša atrašanās aukstā, mitrā vidē rada hipoksiju jeb skābekļa trūkumu, kas bojā šūnu membrānas, muskuļaudus, nervus. “Šķidrums no asinsvadiem nonāk starpšūnu telpā, veidojas lokālas tūskas. Šauri apavi un ierobežotas iespējas izkustēties pazemina venozo atteci un tūsku vēl palielina. Īslaicīgas sasildīšanas periodi šo problēmu neatrisina.” Pakāpeniski pēdas kļūst nejutīgas, iestājas tā sauktā aukstuma anestēzija. Vienlaikus var parādīties smeldzošas sāpes pēdas locītavās, tirpšana, dedzināšanas sajūta kāju pirkstos. Pārmaiņas ādā redzamas tikai pēc tam, kad apsaldētā ķermeņa daļa ir sasildīta: āda kļūst sārta, tūskaina, sāpīga, dažkārt lobās, var rasties ar dzeltenīgu šķidrumu pildīti pūšļi.

Jūtot pirmās apsaldējuma pazīmes, ieteicams novilkt mitrās zeķes un apavus, rūpīgi nomazgāt pēdu ar siltu ziepjūdeni un uzmanīgi nosusināt, cenšoties netraumēt ādas virsmu. Pēc tam pēdu novieto augstāk, uzliek vaļīgu, sausu pārsēju un ļauj tai nedaudz atsilt. Nekādā gadījumā nedrīkst cietušo vietu ieziest ar krēmiem, masēt, sildīt karstā ūdenī vai ar karstiem priekšmetiem, piemēram, termoforu vai elektrisko sildītāju! Ja jutīgums un asinsrite pēdā negrib atjaunoties, tā ir bāla vai koši sarkana, uz tās parādās ar šķidrumu pildīti pūšļi, noteikti jāmeklē ār­sta palīdzība.

Ups – iekritu grāvī!

Aukstajā gadalaikā iekrist vai ielūzt ūdenī, kaut vai saslapinot tikai vienu roku vai kāju, ir ļoti bīstami, jo ūdenim siltuma vadāmība ir vairākas reizes lielāka nekā gaisam. Nokļūstot aukstā ūdenī, cilvēka ķermeņa temperatūra pazeminās daudz ātrāk, tādēļ nopietnus, neatgriezeniskus audu bojājumus var iegūt ļoti īsā laikā, brīdina Andrejs Levins. Jau pirmajās sekundēs pēc iegrimšanas aukstā ūdenī rodas noturīgas asinsvadu spazmas, kas ir tik izteiktas, ka plīst sīko asinsvadu sieniņas, pārtraucot audu apgādi ar skābekli. Gandrīz uzreiz pēc kājas vai rokas iegrimšanas aukstajā ūdenī tā kļūst nejutīga, pirksti sāp un vairs lāgā nekustas, parādās tūska, bet ikru vai apakšdelmu muskuļos var sākties krampji. Dažu stundu laikā pēc izkļūšanas no ūdens sāpes un tūska apsaldētajā vietā vēl pastiprinās.

Aukstā ūdenī tūska veidojas ļoti ātri, arī āda ir viegli ievainojama, tādēļ nevajag censties uzreiz novilkt slapjās drēbes vai apavus. Andrejs Levins iesaka pēc iespējas ātrāk nogādāt cietušo siltumā. Pēc tam saudzīgi, pārgriežot apģērba vīles, atbrīvot viņu no izmirkušajām drēbēm. Ja uzreiz nokļūt siltās telpās nav iespējams, vajag apsegt viņu ar siltām segām vai citiem pārklājiem un iedot padzerties siltu dzērienu, piemēram, tēju, nekādā gadījumā nedrīkst lietot alkoholiskos dzērienus vai uzsmēķēt. Ja nācies izpeldēties ledainā ūdenī, noteikti jāsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde.

 

Ja gadījies apsaldēt…

… rokas vai kājas, cietušo ķermeņa daļu silda traukā ar siltu ūdeni, pakāpeniski paaugstinot tā temperatūru no 16 – 17 līdz 38 – 40 °C. Sildīšanas ilgums – līdz jutīguma parādīšanās brīdim. Pēc tam uzliek sausu, sterilu pārsēju.

… degunu, vaigus vai ausis, priekšroka dodama sildīšanai ar siltu, sausu plaukstu, viegli masējot, līdz parādās jutīgums.

LA.lv