Veselam
Bērni

Kādas garīgās veselības grūtības var piemeklēt pusaudžus un kur meklēt palīdzību0

Foto – pixabay.com

Pusaudža vecums – aptuveni 12 – 19 gadi – ir unikāls laiks, kas ietekmē visu tālāko dzīvi. Lielākajai daļai pusaudžu ir laba garīgā veselība, tomēr fiziskas, emocionālas un sociālas pārmaiņas, tostarp zems materiālais stāvoklis vai piedzīvota vardarbība, var padarīt pusaudžus neaizsargātus pret garīgās veselības grūtībām.

Pusaudža vecums ir arī būtisks periods, kad iespējams attīstīt un uzturēt garīgai veselībai svarīgus paradumus. Tie ietver veselīgu miegu, regulāras fiziskās aktivitātes, problēmu risināšanas un kontaktēšanās prasmes, kā arī emociju pārvaldīšanu. Svarīgs ir arī atbalsts ģimenē, skolā un plašākā sabiedrībā.

Daži pusaudži ir pakļauti lielākam garīgās veselības traucējumu riskam savu dzīves apstākļu, stigmatizācijas, diskriminācijas vai atstumtības dēļ. Liels riska faktors ir arī kvalitatīvu pakalpojumu un atbalsta trūkums viņu apkaimē vai pilsētā.

Tāpat arī starp lielākajiem veselības riskiem pusaudžu populācijā ir atkarību izraisošo vielu lietošana. Mūsdienās tam līdzās ierindojas arī atkarība no informācijas tehnoloģijām (internets, viedtālruņi) un procesiem (azartspēles, ēšana, iepirkšanās u.c.).

Pētījumi apliecina, ka atkarīga uzvedība pusaudža vecumā ievērojami palielina dažādu slimību, garīgo traucējumu, traumatisma un nāves riskus, akcentē Pusaudžu resursu centra speciālisti.

Garīgās veselības grūtības, kas var piemeklēt pusaudžus

Emocionāli traucējumi

Emocionālie traucējumi parasti rodas pusaudža gados. Pusaudžiem ar emocionāliem traucējumiem papildu depresijai vai trauksmei var novērot arī uzbudinājumu un dusmas.

Emocionālo traucējumu simptomi var izpausties kā straujas, negaidītas garastāvokļa svārstības un emocionāli uzliesmojumi. Jaunākiem pusaudžiem papildus var attīstīties ar emocijām saistīti fiziski simptomi, piemēram, kuņģa sāpes, galvassāpes vai slikta dūša.

Depresija ir devītais lielākais pusaudžu saslimšanu un funkcionālo traucējumu cēlonis pasaulē.

Trauksme šajā sarakstā ierindojas astotajā vietā. Tas ļauj droši apgalvot, ka emocionālie traucējumi var nopietni traucēt pusaudža funkcionēšanai, ietekmējot sekmes skolā. Izvairīšanās no ģimenes, vienaudžiem vai izolēšanās no sabiedrības var saasināt vientulības sajūtu. Sliktākajā gadījumā depresija var noslēgties ar pašnāvību.

Uzvedības traucējumi

Uzvedības traucējumi ir sestais lielākais slimību cēlonis pusaudžu vidū. Uzvedības traucējumi ir atkārtota, smaga un vecumam neatbilstoša uzvedība, piemēram, hiperaktivitāte un neuzmanība (uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumi) vai destruktīva, izaicinoša uzvedība (piemēram, uzvedības traucējumi).

Šie traucējumi var ietekmēt pusaudža izglītību, un reizēm liek nonākt policijas vai sociālo dienestu redzeslokā.

Ēšanas traucējumi

Ēšanas traucējumi parasti rodas pusaudža gados un jauniešu vecumā. Tie biežāk skar sievietes nekā vīriešus, taču aizvien vairāk ēšanas traucējumu parādās arī zēniem un jauniešiem. Tādiem ēšanas traucējumiem kā anoreksija, bulīmija un pārēšanās ir raksturīgi kaitīgi uztura paradumi, piemēram, kaloriju ierobežošana vai ēšana par daudz.

Anoreksija un bulīmija ietver pārspīlētas rūpes par pārtiku, ķermeņa formu vai svaru. Bieži šie jaunieši sāk pārmērīgi nodarboties ar fiziskām aktivitātēm vai arī pēc ēšanas mēģina izraisīt vemšanu, lai kompensētu uzņemtās kalorijas.

Cilvēkiem ar anoreksiju ir zems ķermeņa svars un pastiprinātas bailes par svara pieaugumu. Cilvēki ar pārēšanās traucējumiem ēšanas laikā var piedzīvot skumjas, vainas sajūtu vai riebumu pret sevi. Ēšanas traucējumi ir kaitīgi veselībai un bieži vien tiem pievienojas arī depresija, trauksme, kā arī dažādu vielu lietošana.

Psihoze

Slimības, kas ietver psihozes simptomus, visbiežāk rodas pusaudža vai agrīnā jaunieša vecumā. Psihozes simptomi var izpausties kā halucinācijas (piemēram, jaunietis sāk dzirdēt vai redzēt lietas, kuras nepastāv) vai arī murgainas idejas.

Psihozes pieredze var nopietni ietekmēt pusaudža spēju piedalīties ikdienas dzīvē un izglītībā. Īpaši liels risks ir stigmatizācija, ko mūsu sabiedrībā bieži piedzīvo jaunieši ar psihotiskiem traucējumiem.

Riskanta uzvedība

Daudzi riskantas uzvedības veidi, kas apdraud veselību – piemēram, vielu lietošana vai riskanta seksuālā uzvedība – sākas pusaudža gados. Ierobežojumi pusaudžu spējai pārvaldīt savas emocijas, veselību ietekmējošu risku normalizēšana vienaudžu vidū un konteksta faktori, piemēram, nabadzība un vardarbība, var palielināt iespēju, ka pusaudzim attīstīsies riskanta uzvedība.

Riskanta uzvedība pārsvarā ir neproduktīva stratēģija, kā pusaudzis mēģina tikt galā ar garīgās veselības grūtībām. Taču reizē tā arī negatīvi ietekmēt pusaudža garīgo un fizisko labsajūtu.

Alkohola un narkotiku kaitīga lietošana rada būtiskas bažas lielākajā daļā pasaules valstu.

Pasaules mērogā smagas epizodiskas dzeršanas izplatība pusaudžiem vecumā no 15-19 gadiem ir ap 13,6 procentiem. Vielu lietošana pusaudža vecumā veicina tālāku riskantu uzvedību, piemēram, nedrošu seksu. Savukārt riskanta seksuālā uzvedība palielina pusaudžu seksuāli transmisīvo infekciju risku un agrīnu grūtniecību.

Papildu bažas rada tabakas un marihuānas izplatība. 2016. gadā, pamatojoties uz 130 valstīs pieejamiem datiem, tika lēsts, ka 5,6 procenti no 15-16 gadus veciem jauniešiem vismaz vienu reizi bija lietojuši marihuānu. Daudzi pieaugušie smēķētāji pirmo cigareti izsmēķēja pirms 18 gadu vecuma.

Kas jāzina pašiem pusaudžiem par garīgās veselības grūtībām

Šajā vecumā var nākties saskarties ar dažādām garīgās veselības grūtībām. Bieži vairākas grūtības var piemeklēt vienlaicīgi. Un reizēm nav viegli atšķirt, vai tas, kas ar tevi notiek, ir tikai normāli ikdienas sarežģījumi vai sākums nopietnākām problēmām. Piemēram, uztraukties ir tikai normāli – īpaši, pirms kontroldarbiem vai nokļūstot jaunās situācijās. Bet ja uztraukums kļūst tik liels, ka traucē tev koncentrēties un sāk tevi ierobežot, tad ir vērts tam pievērst uzmanību.

Ar lielu daļu no grūtībām var ātri iemācīties tikt galā – galvenais ir laicīgi saņemt drošu un zinošu atbalstu.

Lūk, populārākās garīgās veselības grūtības, ar kurām saskaras citi pusaudži:

  • Trauksme;
  • UDHS;
  • Ēšanas traucējumi;
  • Paškaitējums;
  • Psihoze;
  • Identitātes sarežģījumi;
  • Depresija;
  • Bulijings;
  • Narkotisko vielu lietošana;
  • Datorspēļu vai mobilā telefona atkarība;
  • Traumējošas pieredzes.

Palīdzības veidi

Tas, kā tu jūties vai uzvedies, ir cieši saistīts ar domām tavā galvā. Tā kā domas ir vārdi, tad arī tās uzzināt vai mainīt iespējams ar vārdiem. Tādēļ efektīvākais atbalsta veids šādās grūtībās ir runāšanas jeb psiholoģiskā terapija.

Pastāv vairāki psiholoģiskās terapijas veidi, un arī katrs speciālists strādā nedaudz citādāk. Tādēļ ir svarīgi atrast tādu speciālistu, ar kuru kopā tu jūties droši un pieņemami. Tad kopā jūs varat piemeklēt tieši tev pieņemamu un palīdzošu atbalsta veidu.

Jāpatur prātā, ka šādu speciālistu un atbalstu ne vienmēr ir iespējams atrast ar pirmo reizi. Ja tev nav izdevies iepriekš, tas galīgi nenozīmē, ka nevajag mēģināt vēlreiz.

Dažreiz, ja grūtības ir lielākas, tiek ieteikta arī psihiatriskā palīdzība – tas nozīmē medikamentu lietošanu uz laiku, lai palīdzētu tavām domām un emocijām sakārtoties. Lēmumu lietot vai nelietot zāles pieņemsi tikai tu pats un tava ģimene, bet noteikti ir vērts uzzināt speciālistu viedokli un pieejamās opcijas.

Tavā vecumā ļoti svarīgi ir arī ķermenī notiekošie procesi – augšana, balss lūzums, hormonālās pārmaiņas, dzimumorgānu izmaiņas un tml. Reizēm to visus vienā vārdā sauc par pubertāti. Tāpēc ir ļoti svarīgi arī pareizi nodarbināt savu ķermeni. Īpaši tādēļ, ka tam, kā tu jūties par savu ķermeni, ir liela ietekme uz citām tavām domām un sajūtām.

Palīdzēt atrast tev piemērotākās fiziskās aktivitātes vai uzlabot tavu izskatu un labsajūtu, var sporta treneris, fizioterapeits un masieris.

Kādi ir iespējamie atbalsta veidi, kas var palīdzēt uzturēt labu garīgo veselību:

  • Psiholoģiskā konsultēšana;
  • Kognitīvi biheiviorālā terapija;
  • Pusaudžu psihoterapija;
  • Risinājumu-orientētā terapija;
  • Ģimenes un sistēmterapija;
  • Medikamentozā terapija;
  • Apzinātības prakse;
  • Mākslas terapija;
  • Sporta terapeitiskās nodarbības;
  • Masāža un ķermeņa atslābināšana;
  • Uztura konsultācijas.

Pusaudžu resursa centra jaunizveidotajā mājaslapā “Pusaudzim.lv” atradīsi informāciju, kā un kur vari saņemt atbalstu.

 

LA.lv
AN
Annika Niedrīte
Veselam
Nepiebeidziet upuri: piecas aizliegtas frāzes
20 stundas
AN
Annika Niedrīte
Veselam
TESTS: Cik izlēmīgs cilvēks tu esi?
20 stundas
KD
Krista Dzidzēviča
Veselam
Garšu pasaule pirtī – kā pagatavot augu tējas, uzlējumus un našķus?
22 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

Raivis Šveicars
Ekonomika
Latvijā pat ķīnieši aizsargā savu intelektuālo īpašumu. Saruna ar Patentu valdes direktoru 1
Intervija 2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Vējoņa birojam “atlaišanas pabalstos” izmaksās 83 405 eiro
5 minūtes
RN
Rita Našeniece
Latvijā
Rita Našeniece: Vēl tikai nemirstīgais Ameriks rēgojas gaiteņos kā zīme, ka interese nav zudusi…
4 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
“Swedbank” paziņo par jaunu maksājumu iespēju ieviešanu
25 minūtes
LA
LA.LV
Laukos
“Ilgāk kavēties nedrīkst!” Latvijā sāk ziemāju kulšanu
2 stundas