Veselam
Ārstēšana

Kādos gadījumos darba devējs nevar atteikties apmaksāt izdevumus par brillēm?0

Foto: Rob Wilson/SHUTTERSTOCK

Ikdienā strādāju ar datoru. Vai varu darba devējam lūgt apmaksāt briļļu iegādi? Kādos gadījumos darba devējs nevar atteikties apmaksāt izdevumus par brillēm? LAILA JELGAVĀ

Valsts darba inspekcijas darba aizsardzības nodaļas vecākais eksperts Mārtiņš Šaškevičs skaidro – ja darbinieks uzņēmumā ilgāk par divām stundām strādā ar datoru un veselības pārbaudē konstatēts, ka nodarbinātajam darba pienākumu veikšanai nepieciešamas brilles, darba devējam jāsedz izdevumi par to iegādi.

To nosaka MK noteikumi Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju.

Darbiniekam, kurš strādā ar displeju, darba devējs nodrošina obligātās veselības pārbaudes, to skaitā redzes pārbaudes:

• pirms darba sākšanas ar displeju;

• periodiskās pārbaudes;

• ja nodarbinātais sūdzas par redzes traucējumiem, kurus varētu būt izraisījis darbs ar displeju.

“Gadījumā ja nodarbinātais veic darbu ar datoru vismaz divas stundas, darba devējam, nosūtot darbinieku uz obligāto veselības pārbaudi, pacienta kartē jānorāda, ka nodarbinātais veic darbu ar datoru. To regulē MK noteikumi Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude,” atzīst M. Šaškevičs.

Ja obligātajā veselības pārbaudes kartē aroda ārsts veicis atzīmi, ka nodarbinātajam nepieciešami redzes korekcijas līdzekļi darba veikšanai, darba devējs nevar atteikties segt izdevumus, kas saistīti ar briļļu iegādi. To sedz atbilstīgi kārtībai un briļļu apmaksas summai, kāda noteikta konkrētā uzņēmuma kārtības noteikumos vai koplīgumā.

Izdevumos iekļauj briļļu lēcu un ietvaru iegādi, kā arī darbu par briļļu izgatavošanu. Par maksimālo naudas summu, ko apmaksās darba devējs, viņam jāvienojas ar nodarbinātajiem, paredzot to darba kārtības noteikumos vai darba koplīgumā. Ja nodarbinātais vēlas dārgākus ietvarus pēc savas gaumes, trūkstošā summa, kas nepieciešama šādu ietvaru iegādei, viņam jāsedz pašam.

Lai redze nepasliktinātos

Foto: Maanas/SHUTTERSTOCK

Darba devēja pienākums ir arī nodrošināt, lai darbs ar datoru nepasliktinātu darbinieka veselību, novēršot un līdz minimumam samazinot visus riskus. Normatīvie akti uzliek darba devējam pienākumu plānot nodarbināto darbu tā, lai, ikdienā strādājot ar datoru, būtu periodiski pārtraukumi vai tiktu mainīts darba raksturs, tā samazinot redzes, fiziskās un garīgās pārpūles riskus.

Ļoti svarīgi arī, kā iekārtota darba vide. MK noteikumi Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju regulē darba vietas iekārtošanas minimālās prasības.

Displejam:

• attēls uz ekrāna ir stabils, bez mirgošanas, uz ekrāna nav spīduma un atstarojuma,

• var regulēt gaišumu un kontrastu starp rakstu zīmēm un fonu,

• viegli pagriežams un noliecams atbilstīgi nodarbinātā vajadzībām,

• ir atsevišķa pamatne vai regulējams galds.

Tastatūrai:

• jābūt pagriežamai un atdalītai no ekrāna, lai nodarbinātais var atrast ērtu darba stāvokli un novērst roku un plaukstu nogurumu,

• tastatūras virsmai – matētai, lai novērstu atspīdumu,

• simboliem uz taustiņiem – pietiekami kontrastainiem un salasāmiem.

Darba galdam:

• virsma gandrīz neatstaro gaismu,

• augstums – piemērots nodarbinātā ķermeņa īpatnībām, ņemot vērā ergonomikas prasības un principus,

Saistītie raksti

• kopējā galda virsma pietiekami liela, lai varētu uz tās atbalstīt plaukstas un rokas, mainīt darba vietā esošo ierīču un priekšmetu izvietojumu, kā arī atrast ērtu darba stāvokli,

• dokumentu turētājam – stabilam, regulējamam un novietotam tā, lai līdz minimumam samazinātu neērtas galvas un acu kustības.

Darba krēslam:

• jābūt stabilam, tā nodrošinot darbiniekam iespēju brīvi kustēties un ieņemt ērtu stāvokli,

• krēsla augstumam – regulējamam,

• krēsla atzveltnes augstumam un slīpumam – regulējamam,

• ja ir nepieciešamība un darbinieks izsaka tādu vēlmi, jānodrošina arī kāju atbalsts.

LA.lv