Veselam
Ārstēšana

Kādu zobu pastu izvēlēties? Kā atšķirt mārketinga triku no reāla labuma0

Foto: Shutterstock

Veikalu plaukti ir pilni ar krāsainām un košām teju vai burvju pastām – viena zobus aizsargā divas diennaktis, cita izbalina sniega baltumā, vēl kāda piedāvā kumelīšu ziedu labākās īpašības un vienmēr svaigu elpu pēc vīna baudīšanas. Kā neapjukt plašajā klāstā un spožajos solījumos? Pētām, kādas vielas zobu pastās ir pašas svarīgākās, kas patiesi tīra un aizsargā zobus.

Zobu tīrīšana ar zobu pastu ir visizplatītākā mutes higiēnas veicināšanas metode, to lielākā sabiedrības daļa arī ikdienā piekopj. Pastas pieder pie mājās lietojamiem fluorīda līdzekļiem, un tās ir gan kariesa profilaktisks, gan ārstniecības līdzeklis.

“Pievienojot dažādus reaģentus, zobu pastām vajadzētu sniegt maksimālu efektu mutes dobuma veselības veicināšanā tiem, kuri regulāri tās izmanto,” skaidro Latvijas Zobārstu asociācijas viceprezidente, sertificēta zobārste Anda Brinkmane.

Patiesībā gan ražotāji konkurences iespaidā arvien dažādo pastu sastāvu, daļēji galveno tās funkciju atstājot otrajā plānā.

“Plašais zobu pastu klāsts un dažādās sastāvdaļas patiešām apgrūtina zobu pastas izvēli pacientiem, kā arī sarežģī produktu apguvi zobārstniecības profesionāļiem,” piebilst zobārste.

 

Galvenais tīrītājs ir fluorīds

Zobu pastas ir atzītas kā labākais fluorīda līdzeklis, kas visefektīvāk pasargā gan piena, gan pastāvīgos zobus no kariesa, nodrošinot emaljas remineralizāciju. Fluorīds ir dabā sastopams minerāls, kas palīdz novērst zobu bojāšanos, stiprinot tos. Zobos tas tiek absorbēts caur zobu emaljas vājākajām vietām, kur tas izveido cietu slāni, ko dēvē par fluorapatītu. Tas savukārt zobu padara izturīgu pret galvenajiem bojāšanās vaininiekiem – skābēm.

Tomēr ne tikai fluorīds ir aktīvās zobu pastas sastāvdaļa. “Ievērojama nozīme ir arī zobu pastas attīrošajām spējām, ko nodrošina abrazīvās vielas, piemēram, kalcija karbonāts.

Svarīgas arī antibakteriālās īpašības, ko savukārt dod dažādas vielas ar spēju kavēt mikroorganismu vairošanos un augšanu mutes dobumā.

Starp tām, protams, atrodamas īpašas zobu pastas, kurās iekļautas vielas, kas palīdz cīnīties ar konkrētu mutes veselības problēmu, piemēram, zobu jutīgumu, siekalu trūkumu un citām. Zobu pastu sastāvā bez abrazīvām atrodamas arī mitrinošas vielas, saistvielas, saldinātāji, garšvielas un aromatizētas vielas, dabīgu izejvielu krāsvielas un konservanti. Lai zobu pasta nodrošinātu zobu mineralizāciju, fluorīda koncentrācijai jābūt vismaz 1000 ppm. Latvijā pat vēlams, lai koncentrācija būtu tuvu 1500 ppm.”

Uz jautājumu, kādu zobu pastu labāk nepirkt, zobārste stingri atbild, ka bezjēdzīgi pirkt tādu, kuras sastāvā nav fluorīda. “Neviens cits jons nespēj atjaunot no emaljas izšķīdušos kristālus.

Ja arī ražotājs slavina kādu īpašu bioloģisku formulu, kuras pamatā ir kalcija un fosfāta joni, bet nav fluorīda jona, tā nevar darboties tikpat labi.

Vienkāršāk sakot, ja cilvēks izvēlas lietot zobu pastu bez fluorīda, pārējiem apstākļiem paliekot nemainīgiem, viņš par 25 procentiem paaugstina kariesa risku,” brīdina Anda Brinkmane, kura saviem pacientiem neiesaka pastas gatavot pašiem.

“Ja cilvēks vēlas tīrīt zobus ar pašgatavotu zobu pastu bez fluorīda, stingri jākontrolē uzturs, īpaši cukura lietošana.” Lauzts tiek arī mīts par dažādu krāsu svītriņu nozīmi uz zobu pastas tūbiņām. Šīm krāsām nav nozīmes, tas ir marķējums, kas tiek uzlikts fasēšanas procesā. Droši var lietot pastas ar zilām, sarkanām vai citas krāsas svītriņām, tās nenosaka pastu saturu.

 

Visai ģimenei viena zobu pasta

Ja ir nosliece uz kserostomiju – mutes sausumu nepietiekamas siekalu sekrēcijas dēļ, nav ieteicams izvēlēties zobu pastu, kurā fluorīda koncentrācija nav mazāka par 1500 ppm. Samazināts siekalu daudzums ne tika rosina zobu kariesu, gļotādas slimības, bet arī ietekmē pacienta dzīves kvalitāti, tāpēc fluorīda daudzumu ieteicams palielināt.

Nav arī nepieciešams lietot bērniem domāto zobu pastu – visa ģimene var izmantot vienu un to pašu, ja vien tā nav balinoša vai nesatur antibakteriālas vielas, piemēram, hlorheksidīnu vai triklozānu. Bērniem svarīgi ievērot arī viņu vecumam atbilstīgu pastas daudzumu zobu tīrīšanas laikā.

 

Mutes skalojamais līdzeklis – alternatīva?

Lai arī mutes skalojamos līdzekļus iespējams ikvienam iegādāties veikalos un aptiekās, tos vajadzētu lietot tikai pēc zobu higiēnista vai zobārsta ieteikuma. “Apskatot pacienta mutes dobumu un ievācot anamnēzi, zobārsts vislabāk spēs ieteikt, kurš mutes skalojamais līdzeklis konkrētajā situācijā būs vispiemērotākais un vai tas vispār jālieto,” paskaidro zobārste. Tas var būt labs palīgs mutes dobuma veselības uzturēšanai, tomēr neaizstāj regulāru zobu tīrīšanu ar pastu.

Ikdienas skalošana ar vismaz 0,05% NaF skalojumu dod kariesa profilaktisku un ārstniecisku efektu.

“Ņemot vērā, ka svarīgs fluorīda uzņemšanas biežums un regularitāte, mutes dobuma skalojamie līdzekļi ar fluorīdu koncentrāciju 0,05% būtu jālieto papildus citām higiēnas procedūrām – ne vienlaikus ar zobu tīrīšanu,” uzsver Anda Brinkmane.

Mutes skalojamais līdzeklis, ja zobārsts ieteicis, var būt labs palīgs mutes dobuma veselības uzlabošanai, bet ikdienā zobu tīrīšana ar 1000–1500 ppm fluorīdu saturošu pastu, cukura samazināšana un zobārsta, kā arī higiēnista apmeklēšana vismaz reizi gadā ir īstā recepte veselam un skaistam smaidam.

 

Foto: Shutterstock

Ieteikumi žilbinošam smaidam

  • zobus tīrīt divas reizes dienā, izvēlēties tikai fluorīdu saturošu zobu pastu
  • pēc iespējas izvairīties no cukuru saturošiem ēdieniem un dzērieniem, nenašķoties starp ēdienreizēm
  • ēdot ievērot mērenību, ieturēt maltīti lēnām, rūpīgi sakošļājot katru kumosu reizi gadā apmeklēt zobārstu un zobu higiēnistu

 

Saistītie raksti

Pastas daudzums uz bērna zobu sukas

  • līdz 2 gadiem rīsa grauda lieluma pasta vai arī plāns slānītis
  • 2–6 gadi zirņa lieluma zobu pasta
  • 6 gadi pa visu zobu sukas galviņu

 

Ja cilvēks izvēlas lietot zobu pastu bez fluorīda, viņš par 25% paaugstina kariesa risku.

 

Mūsu eksperte

Anda Brinkmane, RSU Zobu terapijas un mutes veselības katedras vadītāja, profesore, Latvijas Zobārstu asociācijas viceprezidente, sertificēta zobārste

 

LA.lv