Veselam
Ārstēšana

Kairinātas zarnas sindroms: Kāda ir saikne starp smadzenēm un zarnām 0

Shutterstock ilustrācija

Aizcietējumi vai caureja, vēdera pūšanās, grūti kontrolējama vēdera izeja… Šie simptomi raksturīgi kairinātas zarnas sindromam. Tā ir ļoti izplatīta slimība, to atklāj ap 40% pacientu, kuri vēršas pie gastroenterologa. Kaut gan tā nav nāvējoša un nedraud ar pārvēršanos kādā ļaundabīgā kaitē, tā var tik ļoti apgrūtināt ikdienu, ka izraisa papildu stresu, kas savukārt ir viens no kairinātas zarnas sindromu veicinošiem faktoriem.

Veidojas apburtais loks, ko ļoti grūti pārtraukt.

Pacientu sūdzību spektrs kairinātas zarnas simptoma gadījumā ir ļoti plašs, izpausmes ir multiplas. Biežākais iemesls, kādēļ cilvēki meklē ārsta palīdzību, ir vēdera pūšanās vai nekontrolēta vēdera izeja, kad stresa dēļ ir vajadzība iet uz tualeti tūlīt un tagad, pagaidīt piecas minūtes nav iespējams, stāsta “VC4” Diagnostikas centra gastroenteroloģe Ilona Vilkoite.

Citi simptomi – mainīga vēdera izeja, caureja, aizcietējumi, gāzu uzkrāšanās vēderā, kas izraisa diskomfortu un graizes.

 

Ārstē ar diētu un probiotikām

Vai kairinātas zarnas sindroms ir kāda moderna kaite, kas saistīta ar trauksmaino dzīvesveidu un pastāvīgi paaugstinātu trauksmi? “Šāds stāvoklis ir pastāvējis visos laikos. Lasot medicīnisko literatūru, var redzēt, ka slimības ar šādām izpausmēm bijušas arī agrāk, taču sauktas citādi,” teic ārste.

“Tomēr stress, kā arī mūsdienās tik izplatītais mazkustīgais dzīvesveids un nepareiza ēšana ir sindromu veicinoši faktori, tas ir fakts.”

Līdz ar to slimības saasināšanos var veicināt gan spriedzes pilnas situācijas – atbildīgas uzstāšanās, eksāmeni, lieli dzīves notikumi, gan nepiemērots uzturs un fizisko aktivitāšu trūkums, arī ilgstoša atrašanās piespiedu pozā, piemēram, sēdēšana garos pārbraucienos auto vai sabiedriskajā transportā. Tomēr, pirms noteikt diagnozi “kairinātas zarnas sindroms”, nepieciešams izslēgt varbūtību, ka cilvēkam ir kāda smagāka slimība.

“Tā kā pie mums ļoti izplatīts ir zarnu vēzis, sevišķi rūpīgi izmeklējam pacientus riska grupā – vecumā virs 50 gadiem. Iztaujājam par citiem specifiskiem simptomiem – piemēram, svara zudumu, kā arī veicam papildu analīzes – fēču izmeklējumus, endoskopiju un citus.”

Ilona Vilkoite aicina ikvienu, kurš sasniedzis 50 gadu vecumu, lūgt savam ģimenes ārstam nosūtījumu uz slēpto asiņu izmeklējumiem fēcēs. Šīs analīzes apmaksā valsts, un skrīnings ir labs veids, kā laikus atklāt ļaundabīgos audzējus zarnās un agrīni sākt to ārstēšanu.

Kairinātas zarnas sindroms var piemeklēt gan pieaugušos, gan bērnus, sievietes – nedaudz biežāk. P

arasti tā ir hroniska vaina, kas norit ar paasinājumiem un uzliesmojumiem, kas mijas ar “labajiem periodiem”. Diemžēl nav tādu zāļu, kas ļautu izārstēties kā uz burvja mājiena. Terapijas pamatā ir probiotiku jeb tā dēvēto labo baktēriju preparātu lietošana, kā arī izmaiņas uzturā: tiek izmantota tā sauktā Low FODMAP diēta.

“Specifiskā diēta paredz samazināt tādu produktu patēriņu, kas konkrētajam pacientam varētu izraisīt traucējošos simptomus, – ogļhidrātus jeb cukurus, šķiedrvielas vai citus, kā arī ēšanu nelielām porcijām,” paskaidro ārste. Sākot ievērot diētu, daudzi pamana, ka tai ir pozitīva iedarbība, bet, atsākot ēst nevēlamos ēdienus, to vidū svaigus piena produktus, saldus augļus, ķiplokus un sīpolus, slimības pazīmes atkal pastiprinās. Liela loma ir arī fiziskajām aktivitātēm.

 

Citur lieto antidepresantus

Ilona Vilkoite pastāsta, ka citās valstīs sindroma ārstēšanā plaši izmanto arī antidepresantus, taču Latvijā gan gastroenterologi, gan ģimenes ārsti reti izvēlas šādu taktiku. “Tik radikāli nerīkojamies, bet, ja jūtams, ka tas nepieciešams, nosūtām pacientu uz papildkonsultāciju pie psihiatra.”

Kāds tam pamatojums? Zinātnieki noskaidrojuši, ka pastāv saikne starp procesiem smadzenēs un zarnās – eksistē tā dēvētā zarnu-smadzeņu ass (gut-brain axis – angļu val.), bioķīmisku signālu sistēma, kas vieno centrālo nervu sistēmu un zarnas, un mikrobiomu (zarnu mikrofloras kopumu). Ja šajā saziņas sistēmā ir traucējumi, tie izpaužas kā neadekvāta organisma reakcija.

Zināms, ka zarnu mikrofloras izmaiņas saistāmas gan ar garastāvokļa izmaiņām, gan paaugstinātu trauksmi, un otrādi.

Tātad antidepresanti var ietekmēt zarnu darbību.

Kaut gan izārstēties simtprocentīgi nav iespējams, pilnīgs rīcības trūkums arī nav pareizā izvēle. Neārstējot kairinātas zarnas sindromu, veidojas apburtais loks: cilvēks jūtas slikti, streso par to, trauksme savukārt veicina vēdera pūšanos un citus simptomus utt. Tā var arī kļūt pavisam depresīvs, virsū sāk mākties domas par pašnāvību, kā tas kairinātas zarnas sindroma pacientiem mēdz gadīties, jo pašsajūta patiešām ir ļoti slikta, nomācoša.

 

Papildu analīzes – aiz piesardzības

Diagnozi “kairinātas zarnas sindroms” parasti nosaka, balstoties uz klīniskās ainas un pacienta reakcijas. Zelta standarts – papildus veikt arī fēču un asins analīzes, lai izslēgtu organiskas patoloģijas. “Piemēram, fēču analīzēs vērojam, vai nav slēpto asiņu piejaukuma, asinsanalīzēs – vai nav iekaisīgu procesu rādītāju. Pacientus obligāti iztaujājam par tā sauktajiem bīstamajiem simptomiem, proti, vai kopš primāro simptomu parādīšanās nav izteikts svara kritums, mazasinības izpausmes, pazeminājies hemoglobīna līmenis, vai nav novērots asiņu piejaukums vēdera izejai,” informē ārste.

“Ja, pacientu iztaujājot, tas apstiprinās, rekomendējam veikt kolonoskopiju – zarnu izmeklējumu. Savukārt, ja slimnieks noliedz šādas sūdzības, mēs izmeklējumus pielāgojam individuāli.”

Sarežģītos, neskaidros gadījumos vienmēr nozīmē arī augšējo endoskopiju, kolonoskopiju, arī ultrasonogrāfiju. Ja nepieciešams, veic vēdera dobuma kompjūtertomogrāfiju vai magnētisko rezonansi – tas atkarīgs no katra cilvēka individuālās atbildes reakcijas, ko var novērot, ievērojot ārstu īpašos norādījumus par diētu vai lietojot noteiktas zāles.

 

Par kairinātas zarnas sindromu

– Tas ir visai izplatīts organisma darbības traucējums, kas skar resno zarnu.

– Pazīmes un simptomi: vēdergraizes, vēdera pūšanās, gāzu uzkrāšanās, caureja vai aizcietējums, vai abi pamīšus.

– Kairinātas zarnas sindroms ir hronisks stāvoklis, ko nevar izārstēt ar medikamentiem un īsā laikā.

– Vairākumam pacientu simptomi pavājinās vai izzūd, ja ievēro specifisku diētu, uzveic stresu un ievieš veselīgas pārmaiņas dzīvesveidā, vairāk izkustoties.

– Sindromu neuzskata par kancerogēnu jeb vēzi rosinošu faktoru.

– Slimība pasliktina dzīves kvalitāti – reizēm pat tiktāl, ka jāņem slimības lapa, jo cilvēks nevar pastrādāt.

Saistītie raksti

– Kairinātas zarnas simptoma izpausmes ne tikai ir nepatīkamas un traucējošas. Tās var veicināt trauksmi un depresiju, kas savukārt ir sindromu veicinoši faktori.

 

Kad jāmeklē ārsta palīdzība

Pie speciālista noteikti jāvēršas, ja sajūt izmaiņas vēdera darbībā un parādās jauni, agrāk nebijuši simptomi, kas var liecināt par nopietnām slimībām, piemēram, par vēzi. Draudīgas ir šādas pazīmes:

– svara zudums;

– asiņošana no anālās atveres;

– caureja naktī;

– dzelzs deficīts un mazasinība (pazemināts hemoglobīna līmenis asinīs);

– grūtības norīt;

– neizskaidrojama vemšana;

– nepārejošas vēdergraizes.

 

 

LA.lv
RO
Regīna Olševska
Veselam
Pēc iespējas vairāk kustēties! Pārliecināta 101 gadu vecā Alise Lauva
1 diena
RO
Regīna Olševska
Veselam
Neķeries pie darba saīgušu prātu. 104 gadus vecās Lidijas Katrīnas Sīmanes atziņas
2 dienas
RO
Regīna Olševska
Veselam
126 cilvēki šogad svin simto dzimšanas dienu. Kārļa Dumbrāja gara mūža noslēpumi
3 dienas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

OZ
Olafs Zvejnieks
Ekonomika
“Olainfarm” mantinieku konflikts nerimst. Intervija ar “karojošajām” pusēm
Intervija 2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Simtgades svinību apmeklētājiem vajadzēja rēķināties ar pūli, policija noraida pārmetumus
1 stunda
LE
LETA
Dabā
Valsts lielākajā daļā valda viegls sals; vietām apledojuši ceļi
2 stundas
ML
Māra Libeka
Latvijā
Māra Libeka: “Necepieties”, viss būs kārtībā!
2 stundas
VB
Valdis Bērziņš
Pasaulē
Breksita cīņas turpinās
1 stunda