Veselam
Ārstēšana

Kam bezmaksas pienākas zarnu vēža skrīnings. Uzaicinājuma vēstules nebūs0

Foto – Shutterstock

Nevienam nav noslēpums, ka onkoloģiskās slimības ir viens no visizplatītākajiem mirstības cēloņiem ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Pēdējo gadu laikā strauji pieaudzis kolorektālā jeb zarnu vēža saslimšanas gadījumu skaits – lai gan zarnu veselība ir delikāta tēma, tomēr šī vēža diagnosticēšanā ļoti būtiska ir tieši paša pacienta iniciatīva.

Kopš 2009. gada Latvijā tiek organizēts valsts apmaksāts krūts, dzemdes kakla un zarnu vēža skrīnings. Atšķirībā no krūts un dzemdes kakla, zarnu vēža skrīninga mērķauditorijai – sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem – netiek izsūtītas uzaicinājuma vēstules. Uz izmeklējuma veikšanu pacients jāmudina ģimenes ārstam, vai arī pacientam pašam jāvēršas sava ģimenes ārsta praksē, lai noskaidrotu, kā šo izmeklējumu veikt. Zarnu jeb kolorektālā vēža skrīnings ļauj atklāt vēzi agrīnā stadijā, kā arī noteikt pirmsvēža stāvokļus.

Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, 2016. gadā zarnu vēzis bija trešais visbiežāk atklātais vēža veids kā sievietēm, tā vīriešiem. Diemžēl tikai trešā daļa no gadījumiem (34,4%) tika atklāti savlaicīgi – pirmajā vai otrajā slimības stadijā. Bet vairāk nekā puse no atklātajiem slimības gadījumiem atklāti jau trešajā un ceturtajā attīstības stadijā. Tomēr jebkuras onkoloģiskās saslimšanas gadījumā ļoti būtiska ir slimības atklāšana sākuma stadijās, kad ārstēšana var sniegt vislabākos rezultātus.

Kādi ir riska faktori?

“Nav sūdzību par savu pašsajūtu un veselības stāvokli” – tieši šis ir viens no biežākajiem iemesliem, kādēļ dažādas veselības pārbaudes, tajā skaitā arī vēža skrīnings, netiek veiktas savlaicīgi. Tomēr vēzis ir slimība, kura par sevi liek manīt vien tad, kad tā jau nopietni attīstījusies.
Pierādīts, ka zarnu vēža attīstībā ļoti liela ietekme ir tieši dzīvesveidam. Būtisks zarnu vēža riska faktors ir, piemēram, neveselīgs un nesabalansēts uzturs, kurā dominē trekni ēdieni, “sarkanā” gaļa, gaļas izstrādājumi, kā arī nepietiekams šķiedrvielu daudzums. Ja nesabalansēts uzturs tiek apvienots ar mazkustīgu dzīvesveidu, nereti sekas tam ir arī aptaukošanās, kas savukārt arī palielina zarnu vēža attīstības risku. Zarnu vēža riska faktors ir arī atkarības, piemēram, pārmērīga alkohola lietošana un smēķēšana. Smēķētāju risks saslimt ar zarnu vēzi ir par 30 –40% augstāks, nekā nesmēķētājiem. Tāpat pastiprināta uzmanība savai veselībai jāpievērš tiem, kuru ģimenē bijuši zarnu vēža gadījumi. Par slimību var liecināt arī zarnu polipi un iekaisīgas zarnu slimības, piemēram, čūlains kolīts vai Krona slimība.
Kā notiek izmeklējums?

Zarnu veselība ir salīdzinoši delikāts temats, līdz ar to nereti cilvēki par to kautrējas runāt. Tomēr sarunā ar ārstu kautrība ir lieka. Ikvienam, kurš sasniedzis 50 gadu vecumu, reizi gadā obligāti jāveic slēpto asiņu tests fēcēs. Ja ģimenes ārsts to nav piedāvājis veikt, iniciatīva jāizrāda pašam.

Veicot kolorektālā jeb zarnu vēža skrīningu, pacienta iesaiste ir ļoti svarīga, jo izmeklējuma pirmais posms jāveic pašam pacientam. Vēršoties pie ģimenes ārsta, pacients var saņemt īpašu testa komplektu slēpto asiņu noteikšanai. Ģimenes ārsta uzdevums ir izskaidrot, kā sagatavoties testa veikšanai, piemēram, kādus pārtikas produktus nelietot, veicot analīzes, un kā tieši tests veicams. Testa komplektā ietilpst testa plāksnītes, uz kurām ar aplikatoru jāuzklāj fēču paraugi. Kad pēc vairākām dienām plāksnīte ir aizpildīta, testa komplekts jānodod ārstam vai laboratorijā, kur komplekts izsniegts. Šādā itin vienkāršā veidā tiek veikts slēpto asiņu izmeklējums fēcēs.

Asiņu piejaukums fēcēs ne vienmēr nozīmē tūlītēju vēža diagnozi. Tomēr šādā gadījumā visticamāk būs nepieciešami papildu izmeklējumi. Konstatējot asiņu piejaukumu fēcēs, visbiežāk pacients saņem nosūtījumu uz kolonoskopijas jeb apakšējās endoskopijas izmeklējumu, kas ļauj savlaicīgi konstatēt kuņģa – zarnu trakta gļotādas izmaiņas un iegūt audu paraugus tālākai izmeklēšanai.

Papildu informāciju par vēža profilaktiskajām pārbaudēm vari noskaidrot:
– sava ģimenes ārsta praksē;
– www.vmnvd.gov.lv, sadaļā „Veselības aprūpes pakalpojumi’’;
– Zvanot uz Nacionālā veselības dienesta bezmaksas informatīvo tālruni 8000 1234.

LA.lv
VE
Veselam.lv
Veselam
Plāno uzlabot zāļu fizisko pieejamību pacientiem
6 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
Kāpēc saldējuma vietā izvēlēties sorbertu?
7 stundas
KD
Krista Dzidzēviča
Veselam
Augu veselības un labsajūtas pieskāriens! Pagatavo pirts skrubi pats
8 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LA
LA.LV
Ekonomika
Apstiprināts lielākais ES fondu projekts – Latvijas dzelzceļa elektrifikācija
18 minūtes
LA
LA.LV
Ekonomika
FOTO: Latvijā palaists pirmais 5G internets LMT tīklā un iedarbināts pirmais 5G rūteris
50 minūtes
LE
LETA
Latvijā
IKVD min, kur varētu būt notikuši pārkāpumi LU rektora vēlēšanās
3 stundas
LE
LETA/AFP
Pasaulē
Tiesa Francijā noraida prāmja “Estonia” katastrofas upuru tuvinieku prasību
48 minūtes
LA
LA.LV
Latvijā
VARAM: Rīgas domei būs jāskaidro līgums ar atkritumu apsaimniekotāju “Tīrīga”
1 stunda