Veselam
Ārstēšana

Kam būs jāpērk “ieejas biļete” pie ārsta?0


Nav precīzi zināms, cik patlaban Latvijā dzīvo Krievijas un citu bijušo padomju valstu pensionāru. Viņu skaits gan mērāms tūkstošos. Attēlā: Krievijas pensionāri, kuri saņem pensiju no Krievijas pensiju fonda, 2012. gadā stāv rindā Rīgā pie Maskavas nama, lai nokārtotu formalitātes.
Nav precīzi zināms, cik patlaban Latvijā dzīvo Krievijas un citu bijušo padomju valstu pensionāru. Viņu skaits gan mērāms tūkstošos. Attēlā: Krievijas pensionāri, kuri saņem pensiju no Krievijas pensiju fonda, 2012. gadā stāv rindā Rīgā pie Maskavas nama, lai nokārtotu formalitātes.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Pirmdien valdošo partiju politiķu sadarbības sanāksmē pausts atbalsts veselības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikumam atteikties no diviem veselības aprūpes pakalpojumu groziem, kādu akceptēja iepriekšējā valdība un iepriekšējā veselības ministre Anda Čakša. I. Viņķeles iecere ir likt visiem, kas strādā alternatīvo nodokļu režīmos, par ārstēšanos maksāt 1% sociālās apdrošināšanas iemaksu, tāpat kā to kopš 2018. gada dara vispārējā nodokļu režīmā strādājošie.

Vienlaikus paredzēts ieviest sociālās apdrošināšanas veidu to cilvēku veselības apdrošināšanai, kuri vēlas saņemt veselības aprūpi Latvijā, bet nekādu sociālo apdrošināšanu neveic. Piemēram, ir daudz tādu personu, kas nodokļus agrāk maksājuši vai tagad maksā citās valstīs, bet ārstēties grib Latvijā.

Eiropas Savienības valstu līmenī šis jautājums tiks sakārtots, ieviešot Latvijā savstarpējos norēķinus ar attiecīgajām institūcijām par to cilvēku ārstēšanu, kas ierodas šeit no citām ES valstīm, lai saņemtu medicīnisko palīdzību.

Bet ir arī ne mazums tādu pastāvīgo iedzīvotāju, kas ieradušies no Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas un citām bijušajām padomju valstīm, šeit nekad nav maksājušas sociālo nodokli un līdz ar to nesaņem Latvijas pensiju. Līdz šim viņi kā pastāvīgie iedzīvotāji ārstējušies par Latvijas valsts budžeta naudu. Bet, stājoties spēkā obligātajai valsts veselības apdrošināšanai, situācija, visticamāk, mainīsies.

Veselības ministre I. Viņķele vēlas, lai visiem būtu obligāta “ieejas biļete” veselības apdrošināšanas sistēmā.

Tiem, kuri nemaksā sociālo nodokli, būtu jāveic obligātā valsts veselības apdrošināšanas iemaksa. Vēl gan neesot zināms, cik liela tā būs. Iepriekš izskanējis variants, ka maksājumu noteiktu attiecībā pret minimālo algu, piemēram, 43 eiro gadā.

Vai šī “ieejas biļete” būs jāpērk arī tiem, kuri sociālo nodrošinājumu ir nopelnījuši citā valstī, bet joprojām vēlas, lai par viņu ārstēšanu pilnībā turpina maksāt Latvijas valsts?

 

Kad neiztiks bez obligātās iemaksas

Iepriekšējās valdības akceptētajā veselības apdrošināšanas sistēmā, kas paredzēja divus veselības aprūpes grozus un ko tagadējā vara atzīst par kļūdu, bija plānots, ka valsts automātiski apdrošinās visus legālā darba ņēmējus, kā arī 21 valsts pasargāto grupu, piemēram, pensionārus, skolēnus, pilna laika studentus, mūkus, mūķenes, u. c. Taču visas iedzīvotāju grupas, kuras skartu jaunā sistēma, neesot detalizēti apspriestas.

Bijusī veselības ministre Anda Čakša, kuras laikā likums tika izstrādāts, pastāstīja, ka Saeimas “Saskaņas” frakcijas deputāti tolaik uzstājuši, ka cilvēki, kuri sociālo nodrošinājumu nopelnījuši citā valstī, esot automātiski jāiekļauj valsts obligātajā veselības apdrošināšanas sistēmā. Tomēr šis priekšlikums netika akceptēts. “Lai viņi iekļūtu sistēmā, šiem cilvēkiem ir jāmaksā obligātā iemaksa,” uzskata Čakša.

Veselības aprūpes finansēšanas likumā ir noteikts, ka nepilsoņiem, ārzemniekiem, kuriem izsniegta uzturēšanās atļauja, bēgļiem, patvēruma meklētājiem un vēl dažām cilvēku grupām pienākas nevis pilns medicīnas pakalpojumu grozs, bet tikai medicīniskās palīdzības minimums.

Veselības ministres Ilzes Viņķeles padomnieks komunikācijas jautājumos Edgars Skvariks informēja, ka ar grozījumiem Veselības aprūpes finansēšanas likumā, ko ministrija patlaban gatavo, esot plānots noteikt, ka valsts obligātajai veselības apdrošināšanai ir pakļauti tie Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi vai ārzemnieki ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām, kuri saņem vai kuriem ir tiesības saņemt Latvijas valsts pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vecuma gadījumā.

“Tas nozīmē, ka veselības aprūpes pakalpojumus varēs saņemt tie Krievijas Federācijas un citu bijušo padomju valstu pilsoņi, kuriem Latvijā ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja un kuri Latvijā ir bijuši pakļauti valsts obligātai pensiju apdrošināšanai (atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un likumam “Par valsts pensijām”) neatkarīgi no tā, ka šie cilvēki ir izvēlējušies saņemt Krievijas Federācijas vai citas valsts pensiju,” sacīja Skvariks.

Arī Nacionālā veselības dienesta (NVD) Juridiskā departamenta vadītājs Gints Čanders skaidroja – ja pensionārs ir nepilsonis, kuram ir pastāvīgā uzturēšanās atļauja Latvijā un kurš saņem tikai Krievijas vai citas valsts pensiju, visticamāk, visus valsts veselības aprūpes pakalpojumus nesaņems, bet, lai tos saņemtu, viņam būs jāveic valstī noteiktā obligātā iemaksa.

 

Precīzu skaitu nezina

Nav gan precīzi zināms, cik patlaban Latvijā dzīvo Krievijas un citu bijušo padomju valstu pensionāru, kas šeit nekad nav maksājuši sociālo nodokli. Viens skaitlis ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) rīcībā – tie ir dati par Krievijas Federācijas (KF) pensijas saņēmējiem – 11 150 cilvēkiem, kuriem tā piešķirta saskaņā ar Latvijas un KF līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā, kas stājās spēkā 2011. gadā.

Kopš tā laika šīm personām pensija tiek izmaksāta ar VSAA starpniecību. Līdzīgi pensiju saņem arī ap četriem tūkstošiem Baltkrievijas pensionāru un ap 300 Ukrainas pensionāru.

Bet mūsu valstī dzīvo arī tādi KF pensiju saņēmēji, kuriem pensija piešķirta pirms šī līguma, kā arī dažādu speciālo KF pensiju saņēmēji, kuriem to piešķir nevis KF pensiju fonds, bet citas institūcijas. Šo cilvēku skaits nav zināms.

Cits skaitlis, kas dod priekšstatu par šo iedzīvotāju daudzumu, ir Rīgas pašvaldības uzskaitītie pensionāri, kuri bez maksas brauc sabiedriskajā transportā, proti, Rīgā dzīvojot 4916 Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņi, kuri ir pensionāri.

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa padomnieks veselības aprūpes jautājumos Renārs Putniņš sacīja, ka Krievijas pensionāri, kas Latvijā nav maksājuši sociālās apdrošināšanas iemaksas, ir liela iedzīvotāju grupa, un par viņu veselības aprūpes nodrošināšanu noteikti vēl būšot diskusija.

“Meklēsim veidu, kā līdz iespējamai detalizācijai paredzēt visus variantus,” sacīja Viņķele.

 

Par militārajiem pensionāriem maksā Krievija

Bet Latvijā dzīvo arī 7000 militārie pensionāri. Vai arī viņiem būs jāveic obligātais maksājums? NVD Juridiskā departamenta vadītājs G. Čanders pastāstīja, ka šiem cilvēkiem papildu maksājums nebūs jāveic, jo 1994. gadā ir noslēgta vienošanās starp Krievijas Federācijas un Latvijas valdībām par militāro pensionāru sociālo aizsardzību.

Tas noteic, ka militārie pensionāri, kas dzīvo Latvijā, ir tiesīgi saņemt medicīniskos pakalpojumus mūsu valsts ārstniecības iestādēs pēc tādiem pašiem principiem kā Latvijas pensionāri.

G. Čanders skaidro: “Līgumā arī noteikts, ka šo pensionāru veselības aprūpe tiks apmaksāta no Krievijas Federācijas puses. 1995. gadā ir noslēgta vienošanās starp Latvijas Labklājības ministriju un Krievijas Federācijas Aizsardzības ministriju par līguma izpildi. Dokumentā ir noteikts savstarpējo norēķinu princips. Par pamatu ir ņemts Latvijas valsts piešķirtais naudas apjoms par veselības aprūpi vienam mūsu valsts iedzīvotājam.

NVD un KF vēstniecības konsulārā daļa katru gadu paraksta protokolu par finanšu līdzekļu piešķiršanu Krievijas militāro pensionāru veselības aprūpei. Princips ir diezgan vienkāršs – naudas summu, kas paredzēta Latvijas valsts budžetā kārtējam gadam veselības aprūpei (kompensējamām zālēm, ārstēšanas apmaksai, centralizēto medikamentu iegādei), dala ar iedzīvotāju skaitu Latvijā.

Saistītie raksti

2017. gadā uz vienu iedzīvotāju tie bija 322 eiro, bet 2018. gadā – 390 eiro. To reizina ar militāro pensionāru skaitu, ko iesniedz Krievijas puse. Šo personu skaits ir 7000. Bet tas ar katru gadu samazinās. 2018. gadā par militāro pensionāru veselības aprūpi no Krievijas saņēmām 2 971 000 eiro. Par 2019. gadu protokols vēl nav parakstīts, bet esam aptuveni aprēķinājuši, ka tie varētu būt 3,4 miljoni eiro.

Vienošanās darbojas, un Krievijas puse maksā pēc apdrošināšanas principa – neatkarīgi no tā, vai persona vēršas vai nevēršas pie ārsta.”

LA.lv