Veselam
Psiholoģija

Kāpēc apaļīgi cilvēki nav nedz vāji, nedz slinki0

Foto – Fotolia/innatyshchenko

Autore: Laura Tidriķe,  Baha ziedu terapijas praktiķe, topošā sistēmiskā konsultante

 

Vai ciešat no liekā svara? Izmēģināt vienu diētu pēc otras, taču vēlamo svaru iegūt neizdodas vai to sasniedzat tikai uz neilgu laiku? Jūtaties vainīgi, ja apēdat ko neveselīgu, un kaunaties no apkārtējiem, jo jums nav gribasspēka? Varbūt jums nav problēmas ar svaru, bet, redzot cilvēkus ar lieko svaru, domājat: saņemies taču vienreiz, atliek tikai sevi motivēt, trenēt gribasspēka muskuli un turēt sevi rokās, tad arī rezultāts neizpaliks.

Lībekas universitātē kopš 2004. gada darbojas zinātnieku grupa, kas cenšas saprast, kāpēc, neskatoties uz mūsdienu plašajām iespējām izvēlēties veselīgu pārtiku un nodarboties ar sportu, to cilvēku skaits, kas cieš no palielināta svara, arvien pieaug, turklāt arī bērnu vidū. Ahims Pēterss (Achim Peters), smadzeņu darbības pētnieks un internists, kopā ar kolēģiem no psihiatrijas, neiroendokrinoloģijas, farmokoloģijas, bioķīmijas, ķīmijas, medicīnas un matemātikas jomas, izvērtējot vairāk nekā 12 000 pētījumu rezultātu, nonākuši pie pārsteidzošiem secinājumiem un apgalvo: pieņemšanās svarā ir ģeniāls smadzeņu pielāgošanās mehānisms. Liekais svars ir blakusparādība, ko maksājam par veiksmīgu stresa mazināšanu.

Egoistiskās smadzenes

Smadzenes ik dienas patērē ļoti daudz glikozes, aptuveni 130 g dienā, kas atbilst aptuveni 60% no asinsritē cirkulējošās glikozes daudzuma. Stresa situācijā glikozes patēriņš strauji pieaug, tas var būt pat 90% no asinīs esošās glikozes daudzuma. Glikoze smadzenēm nepieciešama ne tikai, lai domātu un funkcionētu, bet arī lai mēs varētu izdzīvot. Daudzus gadus tika uzskatīts, ka smadzenes barojas tikai ar to glikozi, kas tām tiek piegādāta caur asinsriti. Taču zinātnieku grupa veica jaunu atklājumu un secināja, ka smadzenes ķermenī uzvedas aktīvi un egoistiski – tās pašas paņem sev to, kas tām nepieciešams, lai funkcionētu.

Ja tās caur asinsriti nesaņem pietiekamo glikozes daudzumu, tās sev vajadzīgo ņem no muskuļiem, kauliem, iekšējiem orgāniem (aknām un arī sirds) – tie samazinās, upurējoties smadzeņu labā. Turklāt, ja smadzenes nespēj no organisma saņemt nepieciešamo, tās sāk darboties taupīšanas režīmā – mēs nespējam koncentrēties, ciešam no galvas reiboņiem, atmiņas zuduma, depresijas, ar laiku var rasties pat arī pašnāvnieciskas domas.

Divu tipu cilvēki

Ir zināms – jo augstāks stresa līmenis, jo vairāk enerģijas smadzenēm nepieciešams. Analizējot to, kā organisms reaģē uz ilgstošu stresu, zinātnieki secināja, ka pastāv divu tipu cilvēki. Abu tipu cilvēkiem, atrodoties drošā vidē, liekā svara problēmu nebūs.

A tipa cilvēki, ciešot no stresa, svarā nepieņemas, varbūt viņu svars pat krītas, jo egoistiskās smadzenes sev nepieciešamo ņem no organisma rezervēm. Taču, ciešot no hroniska stresa, šā tipa cilvēkiem uzaug vēderiņš – smadzenes izveido ārējo enerģijas depo vēdera dobumā.

B tipa cilvēku organisms, ciešot no stresa, ar laiku iemācās paaugstināto stresa hormona kortizola līmeni “noklusināt” – lai nevajadzētu nepārtraukti atrasties stresa stāvoklī. Tātad, B tipa cilvēki atrodas stresa situācijā, taču to neizjūt kā stresu. Taču egoistiskās smadzenes, kuras sev pieprasa tik daudz glikozes, cik tām nepieciešams normālai darbība, to iemācās saņemt no tikko apēstā ēdiena. Tāpēc B tipa cilvēki sāk ēst arvien vairāk. Pieņemties svarā ir šā tipa cilvēku organisma dabīga izdzīvošanas reakcija.
Izrādās arī, ka mēs nevaram izvēlēties, pie kura tipa piederam. To varam redzēt tikai tad, kad ciešam no ilgstoša stresa. Lai noskaidrotu, pie kura tipa piederam, grāmatas autors piedāvā vienkāršu testu.

Atbildiet uz jautājumu “Vai cīnāties ar svara pieaugumu?”!

Ja jūsu atbilde ir “nē” un
1) jums patiešām nav liekā svara, tad jūs piederat pie A vai B tipa un atrodaties drošā vidē,
2) jums ir neliels “vēderiņš” – jūs piederat pie A tipa un dzīvojat bīstamā (stresa pilnā) vidē.

Ja jūsu atbilde ir “jā, es cīnos ar svara pieaugumu” un
1) jūsu ķermeņa masas indekss nepārsniedz 25, jūs piederat pie B tipa, kurš dzīvo bīstamā (stresa pilnā) vidē un apzināti ierobežo uzņemto pārtiku, lai nerastos liekais svars,
2) jūsu ķermeņa masas indekss ir lielāks nekā 25, jūs atrodaties bīstamā (stresa pilnā) vidē un piederat pie B tipa, turklāt jau ilgstoši ciešat no stresa.

Kāpēc ar diētām un sportu svaru nenoregulēsi

Pasaule ir simtiem diētu un tūkstošiem grāmatu par diētām. Galvenais to vēstījums skan: ierobežojot vienu vai otru produktu vai samazinot kaloriju skaitu, svars, matemātiski rēķinot, kritīsies. Domājot par to, ko rādīs svari, reti kad apzināmies diētu izraisītās blaknes, kuru nav mazums:
– garastāvokļa svārstības, aizkaitināmība un miega traucējumi,
– paaugstināts risks ciest no depresijas,
– paātrināts ādas novecošanas process,
– muskuļu masas zaudēšana,
– kaulu samazināšanās, muguras sāpes,
– seksuālās dzīves traucējumi (libido zudums, mēnešreižu iztrūkums),
– smadzeņu darbības traucējumi (atmiņas pasliktināšanās, reiboņi, nogurums),
– izteikts izsalkums, nekontrolēta ēšana,
– paaugstināta vajadzība pēc nikotīna, alkohola, narkotikām,
– beidzot diētu, svars atgriežas – ķermenis ātri atgūst veco svaru, kā arī atgūst ar uzviju,
– turklāt vēl gadu pēc diētas ievērošanas, ķermenis darbojas izsalkuma režīmā.

A. Pēterss apgalvo: katrs cilvēks ēd tieši tik daudz, cik nepieciešams viņa smadzenēm. Cilvēki, kas ēd, sevi disciplinējot (“To es drīkstu, to nedrīkstu”) cieš no tāda paša stresa kā tie, kas ievēro diētu.

Ja domas griežas tikai ap ēdienu un tas ķermenim tiek liegts, organismā visu laiku tiek ražots stresa hormons kortizols.

Kortizols mūsu organismam ir ļoti nozīmīgs, tam ir dažādas funkcijas (tas piedalās arī stresa mazināšanā), taču tam ir arī negatīvā puse – ja kortizola līmenis ilgstoši ir paaugstināts, smadzenes vairs nespēj strādāt pilnīgi, varam ciest no depresijas un miega traucējumiem, mēs izjūtam izsalkumu, āda kļūst plānāka, samazinās muskuļu un kaulu apjoms, kā arī negatīvi tiek ietekmēta reproduktīvā sistēma.

Apzinieties un maziniet stresu!

Tātad, lai mēs varētu atgriezties pie sava dabīgā ķermeņa svara, nepieciešams apzināties sava stresa avotus un tos likvidēt – no tiem izvairīties – vai mainīt savu attieksmi pret tiem.

Stresa cēloņi ir daudz un dažādi, katram no mums, iespējams, ir dažāda stresa avotu buķete. Tradicionāli tiek izdalīti seši lielākie stresa faktori, un tie ir:
– vientulība,
– nabadzība,
– bezdarbs,
– darba izraisīts stress (piemēram, pārslodze),
– (partner)attiecību konflikti un
– diētu ievērošana.

Stresa pārvarēšanai ir daudz dažādu metožu, atliek vien izvēlēties sev piemērotāko. Ieplānojiet ne tikai darbu, bet arī atpūtu – pastaigas, masāžas, teātra vai kino apmeklējumu. Lasiet grāmatas, aiciniet ciemos draugus, gatavojiet kopā vakariņas. Dariet to, kas jums izraisa prieku un kur jūtaties droši. Ja stresa avots ir konfliktsituācija, tā ignorēšana stresu nemazinās, atliek meklēt veidu, kā konfliktu atrisināt.

Emocionālais līdzsvars

Taču, kā uzsver A. Pēterss, stresa mazināšanas atslēga meklējama emocijās. Varbūt vide, kurā jūs atrodaties, nemaz nav tik bīstama, cik tā jums šķiet. Dažkārt iekšējās nedrošības izjūta rodas jau bērnībā – tāda bieži vien ir bērniem, kas auguši ģimenē, kur vecāki ir konfliktējuši vai kāds no vecākiem ir bijis alkoholiķis. Šādi bērni, kļūstot par pieaugušajiem, nedrošību var izjust arī drošā vidē.

Dažkārt apkārtējā vide šķiet bīstama, jo katrs teikums, ko dzirdam, un katrs skatiens, ko uztveram, mums šķiet kā uzbrukums. Arī šajā gadījumā tas, kā mēs situāciju uztveram, var neatbilst realitātei. Lai arī dzīvojam vienā vidē, tas, kā to uztveram, tomēr ir atkarīgs no mums un mūsu pieredzes.

Emocionālā stāvokļa līdzsvarošanai iespējams izmantot dabisku un drošu pašpalīdzības metodi, kuru pirms vairāk nekā 90 gadiem atklāja angļu ārsts Edvards Bahs. Viņš Eiropas savvaļas augu vidū atklāja tos augus, kuri iedarbojas uz mūsu emocijām un domām.

Piemēram, ja jūsu stresa avots ir laika trūkums, jums var palīdzēt spriganes ziedu esence. Tā maina mūsu izjūtu par laiku – mēs atslābināmies un saprotam, ka laika pietiek visam.

Ja jūsu stresa avots ir nedrošības izjūta (“Vai nauda pietiks? Vai no darba neatlaidīs?”), jums noderēs pērtiķmutītes ziedu esences atbalsts – tā vairo spēju uzticēties dzīvei.

Stresa cēlonis var būt arī nepamatota vainas izjūta. Tad jums palīdzēs priedes esence, kas palīdz atbrīvoties no pašiznīcinošām domām (“Tā ir tikai mana vaina”, “Esmu vissliktākais cilvēks pasaulē”, “Kā es tā varēju izdarīt!”), saprast, ka kļūdīšanās ir dzīves sastāvdaļa, piedot sev un vairot pašapziņu.
Izdevniecība “Ziedu enerģija” nule laidusi klajā grāmatu ar 76 kartītēm “38 Baha ziedi: spēlē un mācies”, kas palīdz gan apzināties dažādus postošos emocionālos stāvokļus – mūsu stresa avotus, gan izvēlēties dziedinošos augus, kuri vairo mūsu iekšējo līdzsvaru un līdz ar to arī stresa noturību.

 

Raksts veidots, izmatojot grāmatu Achim Peters “Mythos Übergewicht. Warum dicke Menschen länger leben“, München : btb, 2014.

LA.lv