Veselam
Ārstēšana

Zaudējusi atmiņu, Ļubova no Kazaņas “iestrēgst” Rīgas ārstniecības iestādē. Kā tikt mājās? 16


Kaut gan Ļubova no Krievijas Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā tiek aprūpēta pēc labākajiem standartiem, tomēr viņa ilgojas pēc saviem tuvākajiem radiniekiem un gaida, kad beidzot varēs nokļūt dzimtenē. Kopā ar pacienti ir medicīnas māsas palīdze Inese Vārna.
Kaut gan Ļubova no Krievijas Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā tiek aprūpēta pēc labākajiem standartiem, tomēr viņa ilgojas pēc saviem tuvākajiem radiniekiem un gaida, kad beidzot varēs nokļūt dzimtenē. Kopā ar pacienti ir medicīnas māsas palīdze Inese Vārna.
Foto – Karīna Miezāja

Ļubova, kura dzīvojusi Beļarskas ciemā netālu no Kazaņas, vairāk nekā gadu atrodas Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā (RPNC). (Slimnīcas vadībai viņas uzvārds ir zināms, bet, ņemot vērā fizisko personu datu aizsardzības likumu, pacientu dati nav izpaužami.) Viņas māsa 1995. gadā Pirmā Baltijas kanāla raidījuma “Žģi meņa!” (“Gaidi mani!” no krievu val.) interneta saitē, kur tiek meklēti pazudušie cilvēki, ievietoja lūgumu palīdzēt atrast Ļubovu, kura aizbraukusi pie draudzenes uz Rīgu un pazaudējusi atmiņu.

Sievietes pēdu sadzīšanā lielu darbu ieguldījusi gan slimnīcas vadība, gan Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes kriminālpolicijas pārvaldes inspektore Liene Mierture, kā arī pieminētā raidījuma volontieris Mārtiņš Ziebergs. Taču nelaime tā, ka Krievijas iedzīvotājai ir pazudusi pase, un, kamēr Krievijas puse nav noskaidrojusi, vai Ļubova ir Krievijas Federācijas pilsone un kur ir reģistrēta viņas dzīvesvieta, dzimtene viņu neņem atpakaļ. Savukārt tuvinieki, kuri Ļubovu ļoti gaida mājās, nav tik bagāti, lai atbrauktu pakaļ savai radiniecei. Krievu sievietes pārvietošanas jautājums ir apstājies pie Krievijas vēstniecības durvīm Latvijā, jo viņa varēs šķērsot robežu tikai tad, ja vēstniecība izsniegs vienreizējo iebraukšanas atļauju un palīdzēs finansiāli.

Tikmēr Ļubovas uzturēšanās slimnīcā Latvijas valstij jau ir izmaksājusi turpat 20 tūkstošus eiro. Nacionālajā veselības dienestā, kas apsaimnieko veselības aprūpes budžetu, noskaidroju, ka valstī nav izstrādāta kārtība, kā šādā gadījumā piedzīt šos tūkstošus no Krievijas.

 

Lai Putins palīdz!

Kā Ļubova nokļuva šajā ārstniecības iestādē un vai viņai ir cerība atgriezties dzimtenē? Sievietei uzrodas apgaismības mirkļi, tad atkal atmiņa pazūd, un viņa to apzinās, sakot: “Izviņi, ja sovsem poķerjala pamjaķ” (“Atvaino, esmu pavisam zaudējusi atmiņu” – no krievu val.). Vienu brīdi viņa atceras fragmentus no savas dzīves, tad atkal iegrimst savā fantasmagorijā, pēc brīža atgriežas reālajā dzīvē un atceras, kā viņu sauc, kur viņa dzīvo un kā nokļuvusi Latvijā. Atbraukusi pie draudzenes paciemoties un palikusi. Ļubovai šovasar jubileja – 70 gadu.

“Viņu atveda no Pārdaugavas, Kristapa ielas, kur atrodas sociālie dzīvokļi. Kad tur ieradās policija, lai noskaidrotu, pie kā Ļubova mitinās, iemītnieki stāstījuši, ka viņu nepazīst, ka neesot tādu personu redzējuši. Kādas personas droši vien viņu tur pieturēja. Kas, to mēs nekad neuzzināsim. Domāju, ka tur ir tikai viens iemesls – ņemot vērā, ka viņa ir lētticīga un naiva, sieviete ir izmantota kā nelegālais darbaspēks, pat gluži kā vergs. Ļubova stāstīja, ka nodarbināta Centrāltirgū, reizēm viņai iedoti divi eiro. Viņa zinājusi, ar kādu transportlīdzekli var atbraukt no savas apmešanās vietas līdz tirgum. Palīdzējusi kādu kastīti pārcelt, viņai iedota kāda bulciņa, kāds lakatiņš… Līdz brīdim, kad palika slikti un tika izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība, kas viņu atveda uz šejieni,” stāsta RPNC vecākā juriste Indira Ozola un piebilst, ka tā slimnīcas gulta ir vajadzīga Latvijas pacientu aprūpei un ka Krievijas puses vienaldzība pret savu cilvēku mudinājusi viņu uzrakstīt vēstuli Vladimiram Putinam, kurš bieži savās publiskajās runās uzsver, ka ļoti rūpējoties par saviem tautiešiem ārvalstīs un pat visu pasauli. Lai palīdz Ļubovai nokļūt mājās!

Psihiatriskās palīdzības dienesta vadītāja Iveta Ķiece skaidro, ka paciente ir bezpalīdzīgā stāvoklī, ka nespēj pati par sevi parūpēties. “Mēs nevaram izrakstīt šo cilvēku no slimnīcas, sak, ej pa Tvaika ielu vienalga kur!” saka daktere.

Tā kā pacientei nav nekādu personas apliecinošu dokumentu, nav iespējams arī kārtot ievietošanu sociālās aprūpes iestādē. Ļubova paliek tur, kur ir.

 

Vēstniecība nedod iebraukšanas atļauju

Ļubovas mājās nokļūšanas lietā daudz palīdzējusi Valsts policijas inspektore Liene Mierture, kura vērsās Krievijas vēstniecības konsulārajā nodaļā ar iesniegumu par nezināmu sievieti, kura, visticamāk, ir Krievijas pilsone, kas pazaudējusi pasi un kurai jāpalīdz nokļūt pie radiniekiem. Konsulārā nodaļa iesniegumu izskatījusi un pēc trim mēnešiem atbildējusi, ka tai neesot informācijas par šo personu.

“Krievijā no 1992. līdz 1995. gadam bijusi tautas skaitīšana, un tieši šajā laikā sieviete atstājusi valsti, bet viņas dati atrodoties kaut kur dziļi arhīvos. Viņas reģistrēto dzīvesvietu nevarot atrast, un ar to arī beidzās konsulārās nodaļas ieinteresētība,” skaidro inspektore.

Valsts policija ir izbeigusi Ļubovas lietu, jo inspektore Mierture ar volontiera Mārtiņa Zieberga atbalstu identificēja pazudušās sievietes personību, sameklēja viņas radiniekus, un ar to arī izsmelta viņas kompetence.

Arī slimnīcas juriste bijusi vizītē Krievijas vēstniecībā. “Tur man izstāstīja visu to pašu, ko man jau bija stāstījusi policijas inspektore. Vēstniecība bija labi informēta par šo sievieti, uzsvēra, ka visus pieprasījumus no arhīviem esot atmaksājuši par savu naudu. Es neprasīju, cik tas izmaksājis, bet pateicu, ka paciente no Krievijas Latvijas valstij jau izmaksājusi ap 20 tūkstošiem eiro,” saka I. Ozola.

Arī “Latvijas Avīze” interesējās vēstniecībā, kāpēc tā tik vienaldzīgi izturas pret savu pilsoni, un no preses sekretāres Jekaterinas Visockas saņēmu atbildi, ka esot pārāk maz informācijas, lai šo sievieti identificētu. Atbilde bija tāda, it kā vēstniecība par Ļubovu dzirdētu pirmo reizi.

Ušakovs sola iesaistīties

“Bet varbūt par ilgstošo Krievijas pacienti var parūpēties Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, ņemot vērā, ka viņa vadītajai partijai ir līgums ar Kremlim tuvu stāvošo “Vienoto Krieviju”? Ušakovs rūpējas par diviem kaķiem, varbūt viņš var parūpēties arī par cilvēku?” vaicā I. Ozola.

Raksta tapšanas gaitā par šo jautājumu sazinājos ar Ušakovu, un ar Rīgas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas Lailas Ivānas starpniecību saņēmu atbildi, ka Rīgas pašvaldības vadītājs šajās dienās (no 26. līdz 28. aprīlim) atrodas vizītē Kazaņā, kas atrodas netālu no Ļubovas dzimtā ciema, tiksies ar Kazaņas vietējās varas vadītāju un cita starpā mēģināšot palīdzēt Ļubovai atgriezties mājās. Transportēšana taču būtu pavisam vienkārša, jo nupat “Air Baltic” atklājusi jaunu avioreisu uz Kazaņu. Lai nebūtu tikai tukša runa, slimnīcas vadība aizsūtīja vēstuli Ušakovam ar informāciju, kas nepieciešama, lai Krievijā varētu atrast Ļubovas dzīvesvietas pieraksta kartīti, kas palīdzētu sarunās par Ļubovas pārvešanu mājās Beļarskas ciemā.

 

Pamesti arī pašmāju pacienti

Šis ir pirmais un vienīgais gadījums, kad slimnieks RPNC stacionārā atrodas vairāk nekā gadu. Šajā slimnīcā ir 536 gultasvietas un vidējais ārstēšanas ilgums vienam pacientam aizvadītajā gadā bijis 24 dienas. RPNC valdes priekšsēdētājs Jānis Buģins pastāstīja, ka dienā slimnīca uzņem ap 20 pacientiem un iestādei ir jānodrošina apmēram tikpat daudz slimnieku izrakstīšana. Viņus novirza uz dienas stacionāru vai pie speciālistiem uz ambulatoro ārstniecības iestādi. Taču slimnīcā netrūkstot tādu pacientu, par kuriem piederīgie nerūpējas un kurus piederīgie nevēlas vest uz mājām.

Lūcija Arāja, Psihiatriskās palīdzības dienesta stacionāra virsārste: “Vecais cilvēks ir atstāts viens, viņam parādās depresija, demences iezīmes. Piederīgie ir ārzemēs, bieži pat neatsaucas, ir gadījumi, kad esam bijuši spiesti piedraudēt, ka ziņosim tiesībsargam, bāriņtiesām par bērniem, kas nerūpējas par saviem vecākiem. Reakcijas faktiski nav nekādas. Nereti bērni, kas dzīvo ārzemēs, sāk ārstus koriģēt, kāda terapija jālieto, jo neesot sasniegts nepieciešamais efekts.

Otra grupa ir psihiski slimi cilvēki, kurus piederīgie atved tādēļ, ka cilvēkam sākušās halucinācijas, murgi. Kad pienāk izrakstīšanās laiks un pacientam jāārstējas ambulatori, piederīgie sola, ka izņems no slimnīcas, bet tas netiek izdarīts. Patlaban pie mums atrodas pieci šādi slimnieki.”

Psihiatrijas slimniekiem ārstēšanu pilnībā apmaksā valsts, un daudzi to nekaunīgi izmanto. Piederīgie ir ieinteresēti, lai pacients guļ šeit, jo tad ir iespējams tikt pie viņa pensijas – atbrauc uz slimnīcu, paņem no pensionāra bankas karti, izņem naudu un tukšu atdod atpakaļ. “Mēs lūdzam – vai nu ņemiet savu tuvinieku uz mājām, vai ievietojiet pansionātā. Tur gan ne, jo pansionātā ir jāmaksā līdzmaksājums no pensijas,” stāsta daktere Arāja.

Slimnīcā nesen viesojās Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners, Ministru prezidenta padomniece Eva Upīte, un drīzumā tur ieradīsies arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Savukārt veselības ministre Anda Čakša ir tikusies ar Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītāju profesoru Elmāru Rancānu, kā arī Latvijas Psihiatru asociācijas prezidentu Elmāru Tēraudu, lai lemtu par labāko veidu, kā atbrīvot šo ārstniecības iestādi no pacientiem, kuriem nepieciešama sociālā aprūpe, nevis ārstēšana.

Bet jautājums, ko darīt ar Ļubovu, joprojām ir ne tikai atklāts, bet ļoti būtisks, jo Latvijas valsts spiesta turpināt sponsorēt citas valsts pilsoņa uzturēšanos psihiatriskajā slimnīcā, kamēr pašmāju cilvēku veselības aprūpei trūkst naudas. Slimnīcas juriste aprēķinājusi, ka stacionāra geriatriskajā nodaļā ilgajā Ļubovas atrašanās laikā veselības aprūpi būtu varējuši saņemt ap diviem desmitiem pacientu.

LA.lv