Veselam
Bērni

Katrs ceturtais jaunietis taupa uz veselības rēķina. Ko vēl par jauniešu dzīvi atklāj visaptverošs pētījums?0


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Zane Bitere/LETA

Izsmiešana skolā, aizskaršana internetā, nepietiekams emocionālais atbalsts ir tikai daļa no faktoriem, kas uzrāda satraucošu situāciju par jauniešu psihoemocionālo veselību Latvijā.

Vismaz ceturtā daļa jauniešu jūtas vientuļi un netiek galā ar nopietnām problēmām dzīvē, secināts pētījumā par jauniešu dzīves kvalitāti.

Būtisks faktors ir arī materiālā situācija – katrs piektais jaunietis Latvijā ir pakļauts nabadzības riskam.

Pētījumu par Baltijas jauniešu dzīves kvalitāti dažādos tās aspektos starptautiskā salīdzinājumā veikusi biedrība “Latvijas Bērnu labklājības tīkls” sadarbībā ar projekta partneriem Lietuvā un Igaunijā.

Jauniešu dzīves kvalitāte pētīta un analizēta septiņās tematiskajās grupās: izglītība un apmācības, ģimene un vienaudži, materiālā un sociālā labklājība, mājoklis un vide, nodarbinātība un uzņēmējdarbība, līdzdalība, veselība un riska uzvedība.

“Pētījuma rezultāti palīdz saprast, kādi faktori pozitīvi vai negatīvi ietekmē jauniešu labbūtību. Latvijā ir viens no augstākajiem jauniešu pašnāvību rādītājiem Eiropā, tādēļ ir ļoti svarīgi saprast, kas ir galvenie iemesli jauniešu emocionālajām problēmām un kā palīdzēt ar tām tikt galā. No pētījuma var secināt, ka skolas vecuma jauniešos būtisku spriedzi rada mācību sasniegumi un skolas vide, attiecības ar vienaudžiem un ģimeni, kā arī grūtības izvēlēties sev atbilstošu nākotnes profesiju. Pilngadīgie jaunieši vairāk saskaras ar materiāla rakstura problēmām, kā arī izteiktāk izjūt vientulību, sapratnes un atbalsta trūkumu,” skaidro projekta vadītāja, “Latvijas Bērnu labklājības tīkla” koordinatore Daiga Eiduka.

Aptaujas dati liecina, ka 1/3 jauniešu Latvijā nav iespējas saņemt ģimenes vai draugu atbalstu problemātiskās situācijās. Zīmīgi, ka jauniešu pašnāvību skaita kāpums vērojams tieši vecuma grupā pēc 18 gadiem, kas varētu būt saistīts ar vientulību un atbalsta trūkumu, kā arī materiālā rakstura problēmām.

Daiga Eiduka uzsver, ka būtiski ir radināt jauniešus un kopumā sabiedrību atklāti runāt par savām emocionāla rakstura grūtībām. Tas palielinātu iespējas laicīgi saņemt atbalstu no savas ģimenes, draugiem un apkārtējiem, kā arī meklēt un saņemt profesionālu psiholoģisko atbalstu.

Izmiešana, vientulība, nomāktība

Pētījums atklāj, ka vismaz 1/4 daļa jauniešu Latvijā jūtas vientuļi, bez emocionālā atbalsta un īsti nav gatavi patstāvīgai dzīvei, bet 11% regulāri jūtas nomākti un nospiesti (Eiropā – 5%). Latvijā ir visaugstākie rādītāji Eiropā pārinodarījumu (izsmiešana, draudēšana, fiziski pārinodarījumi u.c.) izplatībā skolās – 18% piecpadsmitgadīgo tikuši izsmieti. Latvijā ir izteikti augsts arī to jauniešu īpatsvars (12%, kamēr ES vidēji 6%), kuri ir pieredzējuši aizskaršanu internetā.

Aptuveni katrs ceturtais jaunietis Latvijā apgalvo, ka viņam ir grūti tikt galā ar nopietnām problēmām savā dzīvē, vērtējot psiholoģisko un emocionālo atbalstu savā ikdienā kā nepietiekamu. Neveiksmju gadījumā viņiem paiet ilgs laiks, līdz dzīve atgriežas normālās sliedēs. To, ka iespējas saņemt palīdzību sarežģītās, problemātiskās situācijās nav pietiekamas, uzskata 36% jauniešu Latvijā.

Lai gan kopumā absolūtais vairākums Baltijas valstu jauniešu savu veselības stāvokli novērtē kā labu, tomēr aptuveni katrs trešais jaunietis Latvijā uzskata, ka viņiem ir ilgstošas veselības problēmas.

Arī veselīga dzīvesveida praktizēšana jauniešu vidū ir problemātiska. Ķermeņa masas indekss rāda, ka Latvijā 19% jauniešu ir palielināts svars, katrs ceturtais jaunietis smēķē, alkoholu lieto 44%, 17% pamēģinājuši marihuānu.

Katrs desmitais nevar “savilkt galus”

Apkopotie dati liecina, ka iekļaujoša un vienlīdzīga sabiedrība joprojām ir liels izaicinājums visām Baltijas valstīm. Katrs piektais jaunietis Latvijā ir pakļauts nabadzības riskam, bet katru ceturto jaunieti raksturo materiālās vai sociālās nodrošinātības problēmas – nepietiekami ienākumi, nespēja iegādāties ilgstošas lietošanas preces, slikti sadzīves apstākļi.

Aptuveni katrs desmitais jaunietis Baltijas valstīs saskaras ar problēmām mājsaimniecībā “savilkt kopā galus” un nav varējis laikus samaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus vai ir bijis parādos, kas saistīti ar neoficiāliem aizņēmumiem no draugiem vai radiem (izteikti augstāki šie rādītāji ir Latvijā). Katrs ceturtais jaunietis taupījis uz veselības rēķina – tā vietā, lai apmeklētu ārstu, līdzekļi veltīti citām pamatvajadzībām.

Puse nevar atrast darbu, kas patīk

Lai arī tikai aptuveni katrs piektais jaunietis Latvijā ir bezdarbnieks, jauniešu sniegtie pašnovērtējumi liecina, ka ne vienmēr arī nodarbinātie jaunieši ir apmierināti ar savām iespējām profesionālajā dzīvē.

Lai gan divas trešdaļas Latvijas jauniešu novērtē, ka viņiem ir iespēja brīvi izvēlēties interesējošu profesiju un nodarbošanos, tomēr puse uzskata, ka nav iespēju atrast darbu, kas patīk. 41% Latvijas jauniešu ir pārliecināti, ka viņiem nav iespēju vai ir nelielas iespējas dzīvē gūt materiālos, finansiālos panākumus.

Iespējas ir, bet neizmanto

Būtisks rādītājs ir jauniešu iesaiste sabiedriskās un nevalstiskās aktivitātēs – tajās piedalās aptuveni 30% jauniešu Igaunijā un Lietuvā, bet tikai 17% Latvijā. Jauniešu vērtējums par iespēju pieejamību visu aktivitāšu gadījumā ir augstāks nekā pašu personīgā iesaiste.

Piemēram, Latvijā 37% jauniešu novērtē, ka viņiem ir iespējas piedalīties nevalstisko organizāciju darbībā, bet tikai 17% tajās piedalās; 49% novērtē, ka ir iespējas iesaistīties jaunatnes organizācijās, bet tikai 22% to dara; 57% novērtē, ka ir iespējas iesaistīties jauniešu projektos un aktivitātēs, bet tikai 24% to ir darījuši; 68% jauniešu ir iespējas veikt brīvprātīgo darbu, bet tikai 34% to ir darījuši.

Pētījuma “Jauniešu labbūtība Baltijas valstīs” mērķis ir apkopot rādītājus un izveidot indikatoru sistēmu, kas ļautu vērtēt Baltijas valstu jauniešu dzīves kvalitāti dažādos tās aspektos starptautiskā salīdzinājumā.

Papildu mērķis bija identificēt tos dzīves kvalitātes aspektus, kuros rādītāji liecina par nepieciešamību pēc uzlabojumiem un pilnveidojumiem, tādējādi sniedzot ieteikumus lēmējvaras un rīcībpolitikas īstenotājiem par nepieciešamajiem pasākumiem jaunatnes politikā un darbā ar jaunatni.

Pilno pētījuma ziņojumu un jaunatnes jomai aktuālos statistikas datus un citu noderīgu informāciju varēsiet atrast projekta ietvaros izveidotajā mājas lapā Youthpitstop.

Saistītie raksti

Šodien, 21. februārī, biznesa augstskolā “Turība” notiek starptautiskā konference “Jaunatne šodien un rīt”, kurā pulcējas jaunatnes jomas praktiķi no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas, lai kopīgi meklētu iespējas, kā efektīvāk palīdzēt jauniešiem.

Konferences gaitā dalībnieki tiks iepazīstināti ar pētījuma rezultātiem, piedalīsies nozares ekspertu diskusijās, kas aplūkos jauniešu situāciju no dažādu jomu perspektīvas, kā arī strādās darba grupās, lai apgūtu praktiskus risinājumus ikdienas darbam ar jauniešiem.

LA.lv