Veselam
Ārstēšana

Kaujas taktika pret vecu vainu saasināšanos rudenī 0

Foto – Shutterstock

Rudens nāk ne vien ar krāsu paleti, lai izdaiļotu ainavu dzeltenos, sarkanos un brūnos toņos, bet arī ar aukstumu, brāzmainiem vējiem, lietu un reizēm pat sniegu. Šādus laika apstākļus īpaši jutīgi sagaida hronisku slimību pacienti, jo pieredze liecina – vecās kaites tad parasti saasinās tik ļoti, ka rudens skaistumu nav iespējams izbaudīt. Dažs spēj gluži kā barometrs pēc locītavu sāpēm prognozēt laikapstākļu izmaiņas, bet cits vislabprātāk rudenī un ziemā bāž laukā degunu vien tad, kad bez tā absolūti nevar iztikt. “Mājas Viesa” izvaicātās ārstes iesaka, kā sagatavoties rudenim un neļaut, lai ikdienas gaitās toni nosaka hroniskas vainas.

 

Neļaut, lai laika apstākļi bojā dzīvi

Iesaka Jeļena Reste, RSU Darba drošības un vides veselības institūta pētniece, algoloģe (sāpju ārste):

– Jutīgāki cilvēki rudenī un ziemā vairāk jūt sāpes mugurā, muskuļos un locītavās, jo laiks ir aukstāks, mitrāks un vējaināks.

Izskaidrojums – aukstumā muskuļi saraujas vēl vairāk, tiem tiek mazāk barības vielu, jo saraujoties ir sliktāka asinsapgāde. Iznākumā sāp vairāk, jo organismā saasinās tie hroniskie procesi, kas labākos laika apstākļos par sevi nelika manīt.

Lai tā nenotiktu, ieteicams sekot laika prognozēm un ģērbties tām atbilstoši – nevajag ļaut laika apstākļiem noteikt savas dzīves kvalitāti. Vēl viens ieteikums – kustēties. Kad esam mazkustīgi, muskuļiem trūkst barības vielu. Ir svarīgi būt fiziski aktīviem visu cauru gadu – arī rudenī. Lieku reizi iziet pastaigāties vai aizstaigāt uz trenažieru zāli pavingrot. Svarīgi nepieļaut mazkustīgumu! Tomēr nedrīkst aizmirst arī par kvalitatīvu miegu un pilnvērtīgu atpūtu, jo pārslodze un nogurums novājina imūno sistēmu.

Uz rudens pusi sāk pietrūkt saules un līdz ar to samazinās arī D vitamīna daudzums organismā. Tā kā šis vitamīns ir svarīgs kaulu veselībai, ir pietiekamā daudzumā uzņemt ne vien to, bet arī kalciju, vēlams – ar pārtiku. Tāpēc ieteicams regulāri ēst piena produktus, piemēram, biezpienu, kā arī ēdienu, kurā ir omega-3 taukskābes – zivis, jūras produktus, riekstus, arī speciāli bagātinātās eļļas. Tās arī uzlabo vielmaiņu audos – arī tad sāpes mazinās.

Vispārējs ieteikums rudens un ziemas sezonā ir raudzīties, lai uzturā netrūkst C vitamīna un citu antioksidantu (A, E vitamīna). Vislabāk tos uzņemt dabiskā veidā – ar pārtiku, bet, ja citādi nevar, jālieto vitamīni uztura bagātinātāju formā. Galvenais, lai uzturs būtu sabalansēts un nebūtu kādas vienas produktu grupas izteikta pārsvara. Būtiski neaizrauties ar saldumiem – cepumiem un kūciņām, jo pārmērīgs cukura daudzums stimulē hronisku vainu saasināšanos un iekaisīgu procesu attīstību.

Tuvojoties rudens un ziemas sezonai, ļaudīm ar hroniskām slimībām ieteicams laikus sapotēties pret gripu. Protams, ir jānorūdās, lai mazāk slimotu, tomēr pret gripu visdrošāk sevi pasargāt vakcinējoties. Ja vājā vieta ir plaušu slimības un rudenī paasinās tās, iespējams, nepieciešama vakcinācija pret biežākajām elpceļu slimībām.

Sākoties apkures sezonai, jārūpējas, lai gan mājās, gan darbā nebūtu pārāk sauss gaiss. Tas sausina gļotādu, un tad vieglāk noķert kādas elpceļu infekcijas, kā arī saasinās astma un alerģijas, tāpēc noderīgs var būt gaisa mitrinātājs. Jāatceras, ka arī tas jākopj, lai mitrinātājā nesavairotos nevēlami mikroorganismi. Otra galējība ir pārmērīgs gaisa mitrums, kas var veicināt pelējuma veidošanos. Arī tas var izraisīt hronisku elpceļu slimību un alerģiju saasināšanos. Ar to gan ir ļoti grūti cīnīties.

 

Kustības un svaigi dārzāji

Iesaka Viktorija Gallere, Daugavpils reģionālās slimnīcas ārste: – Esam pavadījuši kolosālu vasaru, kuras laikā bieži pastaigājāmies, daudz peldējāmies un visādi citādi izkustējāmies. Priekšā rudens ar lietainu laiku un tumšiem, gariem vakariem. Tā vien gribēsies palikt siltumā, mazāk doties laukā, taču tieši tam nevajadzētu ļauties – cik vien iespējams, jācenšas turēties pie ierastā aktīvā dzīvesveida.

Jauniem cilvēkiem, kuriem nav hronisku slimību un imunitāte ir stiprāka, ir milzums iespēju, kā to darīt: var peldēt baseinā, var skriet, var kaut vai doties izdejoties, nevis pavadīt laiku, stundām dirnot pie datora. Gados vecākiem ļaudīm, kuriem ir kāda hroniska vaina un bažas sagādā doma, ka uz rudens pusi slimība varētu saasināties, arī ieteicams turpināt būt kustīgiem: peldēt, nūjot, nodarboties ar pilatēm vai jogu. Fiziskās aktivitātes ir dabisks antidepresants, kas lieti noderēs pret sliktu garastāvokli, kas tā vien uzmāksies, kad vakari kļūs garāki un tumšāki un laika apstākļi vairs nelutinās ar siltumu un saulīti.

Jāatceras, ka arī gaismas trūkums veicina depresiju.

Daudzi gados vecāki ļaudis rudenī tiecas norobežoties savos mājokļos, iededz vienu mazu lampiņu tā vienkāršā iemesla dēļ, ka cenšas ietaupīt uz elektrības patēriņa rēķina. Ietinas kā ezīši miglā, taču vientulība un puskrēsla hroniskās kaites liek izjust smagāk un sāpīgāk, tāpēc varu ieteikt sagādāt sev vairāk gaismas un neatteikties no socializācijas – iet laukā, kad laiks ir labs, tikties ar citiem cilvēkiem, būt kustīgiem un aktīvi elpot. Tas nāks par labu gan sirds asinsvadu sistēmai, gan kustību un balsta aparātam, gan muskuļu un saistaudu sistēmai un skeletam. Hronisku slimību pacientiem arī jāsapotējas pret gripu – laikus, nevis tad, kad jau sākusies šīs slimības epidēmija.

Otra svarīga lieta ir veselīgs uzturs. Liekam lietā visu, ko daba un dārzi šajā gadalaikā mums tik dāsni piedāvā! Pašmāju dārzeņi un augļi turklāt nav dārgi. Ēdam seleriju, pētersīļus, ķirbjus! Ķirbi vēlos izcelt īpaši – šajā burvīgajā diētiskajā dārzenī ir tik daudz mikroelementu, kas tik ļoti nāks par labu nierēm un zarnu traktam! To var ēst svaigu, gan arī gatavot garšīgus ēdienus. Ķirbja gabaliņus var vienkārši sablenderēt, pievienojot jogurtu un nedaudz medus, – iznāks ļoti garšīgs veselības dzēriens.

Ja mājās ir svaigi augļi un dārzeņi, bet negribas tos grauzt, jo varbūt ir problēmas ar zobiem, var izspiest sulu – tikai jāsameklē kaut kur dziļi noglabātā sulu spiede. Glāzei sulas pietiks ar vienu burkānu un ābolu vai bumbieri, bet būsim ko labu izdarījuši veselības labā, būsim guvuši enerģiju un vitamīnus. Bet seleriju un pētersīļus no dārza var pārstādīt podiņā vai kastēs un audzēt uz palodzes vai iestiklotā lodžijā. Tā vēl ilgi savam ēdienam var pievienot smaržīgus un veselīgus garšaugus.

Man ir daudz hronisku slimību pacientu, kuriem jālieto ļoti daudz dažādu medikamentu, ka nereti dzirdu cilvēkus sakām – dakter, man tās tabletes tā apnikušas!

Kāds vilkābeles auglītis ik pa laikam var palīdzēt sirdij justies labāk arī bez tabletes. Tos vēl var pagūt ievākt.

Palēnām košļājot, apēd vienu divus dienā, un jau labāka sajūta. Tos var arī izkaltēt ziemai.

Saistītie raksti

Ja dārzā aug lavanda, ko pie mums tagad tik populāri audzēt, var sagatavot maisiņus ar šo aromātisko augu un turēt pie spilvena – šī smarža nomierina. Var ievākt arī upeņu lapas, pēdējās kumelītes, piparmētras vai kādas citas drogas. Man, piemēram, ļoti patīk salvija, tā man aug dārzā. 2 – 3 lapiņas aplej ar karstu ūdeni, nostādina un tad ar šādu tēju paskalo muti un kaklu. Tā ļoti palīdz, ja nupat sākusies saaukstēšanās vai ja ir smaganu problēmas.

 

Vientulība un puskrēsla hroniskās kaites liek izjust smagāk un sāpīgāk, tāpēc ieteicams sagādāt sev vairāk gaismas un neatteikties no socializācijas.

LA.lv