Veselam
Ārstēšana

Ķermeņa balsts – pēda un potīte. Kas palīdz, ja tā traumēta?0

Foto – Shutterstock

Sarežģīts mehānisms

 

Foto – Shutterstock

Uz pēdām balstās viss cilvēka ķermeņa svars, tāpēc svarīgi ne tikai pret tām izturēties saudzīgi, bet arī rūpēties par traumu un slimību profilaksi.

“Pēda ir ļoti sarežģīts mehānisms, ko veido 26 kauli un 33 locītavas,” skaidro Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas Ambulatorās nodaļas vadītāja, traumatoloģe ortopēde Inese Breide. “Pēdas locītava sastāv no lielā un mazā lielakaula, starp kuriem atrodas veltņakauls. Lielais lielakauls veido iekšējo, mazais – ārējo potīti. Pēdu un pēdas locītavu papildus nostiprina saites un muskuļi, kas nodrošina kustības un stabilitāti. Lai kustības būtu pareizas,
saitēm jābūt spēcīgām un elastīgām.”

Viena no galvenajām pēdu funkcijām ir balsts – tās nes visu mūsu ķermeņa smagumu. Gaitas laikā pēdas absorbē triecienus, panāk gaitas elastību un nodrošina svara pārnešanu. Katrs strukturāls vai arī funkciju traucējums jebkurā  no pēdas vai tās locītavas daļām ietekmē visu ķermeni. Ja kaut kas šajās locītavās izgājis no ierindas, var sākt sāpēt citās ķermeņa vietās: mugurā, ceļos, gūžās.

Pēdai ir trīs galvenie atbalsta punkti – to veido papēdis, kā arī pirmā un piektā pleznas kaula galviņas. Jebkura deformācija var izjaukt šo atbalsta punktu sistēmu, liedzot pēdai veikt tās funkcijas.

Plakanā pēda
Pēdaskauli kopā ar saitēm veido pēdas šķērsvelvi un garenvelvi. Ja velves nav attīstītas, veidojas plakanā pēda: visa pēdas apakšējā daļa pieskaras zemei. Plakanā pēda var būt iedzimta (šādos gadījumos to parasti konstatē jau bērnībā) un iegūta, kad deformācija veidojas traumu vai saslimšanu rezultātā.

Jāņem vērā, ka bērniem plakanā pēda ir normāla līdz apmēram sešu gadu vecumam, jo tad muskuļi un kauli vēl tikai veidojas. Pēc dakteres Ineses Breides teiktā, pacientiem ar plakano pēdu parādās sūdzības par sāpēm vispirms pašā pēdā, pēc slodzes ir nogurums. Rodas pēdas deformācija. Viena no raksturīgākajām pazīmēm – pacientam stāvot, visa pēda pieskaras zemei, kā arī redzama īpatna apavu novalkāšana – nodilst zoles iekšējā mala. Vislabāk diagnozes noteikšanu atstāt traumatologa ortopēda ziņā.

Visbiežāk plakanās pēdas gadījumā, pirms sāk konservatīvu ārstēšanu, iesaka ortopēdiskās zolītes, kuras jāieliek ikdienas apavos gareniskās un šķērsvelves balstīšanai. Jāizpilda dažādi muskulatūru un saites nostiprinoši vingrojumi. Sākumā tos vēlams izpildīt fizioterapeita uzraudzībā, bet, kad prasme apgūta, regulāri jāvingrinās mājas apstākļos. Nostiprinot pēdas saites un muskuļus, pareizā pozīcijā tiks noturēta gan garenvelve, gan šķērsvelve. Pieaugušajiem, kuriem konservatīva ārstēšana nepalīdz, nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, koriģējot velves.

Plakanās pēdas profilaksei:

 vēlams staigāt basām kājām: pa ūdeni, pa akmentiņiem, pa speciālām baskāju takām;

 izvēlēties apavus ar supinatoru, kas paceļ pēdas velvi (ja nepieciešams, šādus apavus var pasūtīt);

 pēdai par labu nāks jebkuri vingrojumi (vispareizāk, ja tos ieteiks fizioterapeits).

Sastiepumi, lūzumi

Foto – Shutterstock

“Pēdas locītavas traumas ir vienas no visbiežāk sastopamajām,” stāsta Inese Breide. “Pēdas locītava veidota no lielā un mazā lielakaula, starp kuriem atrodas veltņakauls. Traumas brīdī notiek rotācijas kustība, un veltņakauls līdzīgi kā svira spiež vaļā lielo un mazo lielakaulu. Pirmās tiek traumētas saites, jo tās ir mīkstākas. Vieglu traumu gadījumos tās tiek sastieptas, nopietnākās situācijās – plīst. Ja iedarbojas lielāks spēks, tiek savainoti kauli – veidojas potīšu lūzumi. Tāpēc svarīga ir profilakse – jo stiprākas ir saites, jo mazāks traumu risks.”

Visbiežāk apakšstilba traumas gūst uz slidena ceļa vai atkusnī, kad zem ūdens ir ledus. Traumas var gūt fizisko aktivitāšu laikā, īpaši tādos sporta veidos, kur slodze ir uz kājām: futbolā, basketbolā, volejbolā. Gan saišu bojājuma, gan lūzuma gadījumā simptomi ir līdzīgi: vispirms sākas asas, spēcīgas sāpes, pastiprinās tūska, var būt  asinsizplūdums un iztilpums ārējās potītes rajonā. Cilvēks, liekot kāju pie zemes vai cenšoties iet, jūt neciešamas sāpes, turklāt paskatoties var ievērot, ka pēda atrodas neierastā leņķī. Tad nekavējoties jāvēršas pēc palīdzības
traumpunktā.

Aukstumā un mierā.
Rīcība traumas gadījumā

 Jebkuru pēdas un potītes traumu gadījumā, īpaši, ja jūtamas spēcīgas sāpes, ieteicams vērsties pie ārsta un veikt rentgenoloģisko izmeklējumu, lai noteiktu, cik nopietna ir vaina un kāda ārstēšana nepieciešama.

 Ja stipri sāp, nevajadzētu staigāt, jo, noslogojot traumēto vietu, tikai padziļināsim problēmu.

 Pirmais būtu ievērot atslodzi, jo, uzberžot tulznu, neviens taču nevēlēsies staigāt šajos pašos neērtajos apavos. Nav iespējams izārstēt traumu bez miera režīma.

 Kāju noteikti vajadzētu turēt paceltu uz augšu, lai mazinātos tūska.

 Uz 10–15 minūtēm ieteicams pietūkušajai vietai pielikt aukstuma kompresi. Nekādā gadījumā tam nevajadzētu būt tīram ledum, lai negūtu apsaldējumu. Vislabāk ledu ietīt dvielī. Kompresi ieteicams likt ik pēc 3–4 stundām. Aukstuma ietekmē sašaurinās asinsvadi, līdz ar to samazinās asinsizplūdums, tūska. Pacientam ir labāka pašsajūta, mazākas sāpes.

 Diemžēl nav maģisku tablešu, ko varētu iedzert un uzreiz izārstēt traumas sekas, – tikai laiks un miers nodrošinās dzīšanu. Ja miera režīms netiks ievērots, saites var saaugt pagarinājumā, kas savukārt izraisa hronisku nestabilitāti pēdas locītavā, kad pie jebkuras mazākās traumas gaidāmi sastiepumi.

 Parasti pēc traumas ārsts iesaka pacientam apmēram 7 dienas ilgu miera periodu un tad atkārtotu kontroli pie traumatologa ortopēda, kurš, apskatot kāju, var nozīmēt tālāku ārstēšanu. Protams, svarīgs rādītājs ir pašsajūta.

Ja sāpes nepāriet, tas liecina, ka ārstēšana jāturpina.

 Pēc dažādām traumām var lietot pēdas locītavai domātos fiksatorus vai elastīgo saiti (nenosaitējot pārāk cieši).

 Traumu gadījumos labi noder teipi – gaisa un ūdens caurlaidīgs, tajā pašā laikā ūdensizturīgs ārstnieciskais plāksteris, kuru vispareizāk uzliks speciālists. Sākumā noderīgi būs limfodrenāžas teipi, kas noņems tūsku un asinsizplūdumu. Noteikti sākumā netiek rekomendēti stabilizējošie teipi, jo tie var traucēt asinsapgādi un tādējādi līdzināties žņaugam. Pie tiem var pāriet, kad tūska pakāpeniski mazinās, tad tie palīdzēs traumētajām saitēm
sadzīt un nodrošinās to stabilitāti.

 Ja nepieciešams, var lietot pretsāpju zāles, kā arī dažādas atvēsinošas ziedes, kas arī noņem tūsku, asinsizplūdumu, sāpes. Pirms to izmantošanas gan vajadzētu pārliecināties, vai nav lūzuma.

Pa čiekuriem un akmentiņiem!

Foto no LA arhīva

Jo spēcīgākas ir pēdu saites, jo mazāka iespēja gūt traumu. Tādēļ būtiska ir profilakse. Daktere Inese Breide iesaka šādas procedūras. Ikreiz pēc pamošanās veikt muskulatūru un saites nostiprinošus vingrinājumus – pēdu apļošanu
uz vienu, tad uz otru pusi, to nostiepšanu.

Mājās ieteicams pastaigāt uz pirkstgaliem, papēžiem, pēdu ārmalām un iekšmalām, lai tādā veidā saites sajustu dažādas kustības.

Jābradā pa ūdeni, basām kājām jāstaigā pa pludmali, smiltīm, akmentiņiem, dažādām citām struktūrām.

Ikdienā vēlamas fiziskās aktivitātes

Foto – Shutterstock

Izvēlēties piemērotus un ērtus apavus. Sievietēm patīk labi izskatīties un staigāt glītās augstpapēžu kurpēs, papēžu augstumam sasniedzot pat 12 cm. Tomēr pēda nav paredzēta tik lielai slodzei. Ja valkā augstpapēžu apavus, visa
slodze ir uz pēdas priekšējo daļu, līdz ar to var veidoties dažādas deformācijas, piemēram, pirmā pirksta deformācija. Savukārt ar šauriem apaviem var nospiest nervus, sākas asas sāpes pēdas priekšējā daļā. Tāpēc ieteicamais papēžu augstums ir apmēram 4 cm. Augstpapēžu kurpes vajadzētu atstāt vien ballēm un citiem saviesīgiem pasākumiem.

 Lai saudzētu pēdas, jātiek vaļā no liekā svara. Kaitīga ir arī pārslodze – garas darba stundas kājās. Frizieriem, pārdevējiem, ķirurgiem un citiem līdzīgu profesiju pārstāvjiem ir lielāks risks iedzīvoties pēdu problēmās. Svarīgi ik pēc laika kājas atpūtināt: izkustināt, izvingrināt, pacelt uz augšu, lai atjaunotos asinscirkulācija.

 Sportistiem ļoti svarīgi pirms treniņa iesildīties, izstaipīt pēdas un neaizmirst to izdarīt arī pēc treniņa.

Saistītie raksti

 Ja ir bijušas kādas problēmas vai pēdās jūtams diskomforts, ieteicams aiziet pie ārsta un konsultēties, vai nav nepieciešamas speciālas apavos ieliekamās zolītes. Ja pēda stiprāk deformēta, jāizgatavo īpaši apavi, kas pareizi
noslogo pēdu.

 Lieti noderēs arī vizīte pie fizioterapeita, kurš izstāstīs un ierādīs speciālus vingrojumus attiecīgajām muskuļu grupām.

 

Raksts no žurnāla “36,6°C” tematiskā izdevuma “Locītavveselības ceļvedis”

LA.lv
AN
Annika Niedrīte
Veselam
7 veidu sievasmātes, par kādām sapņo jebkurš znots
15 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Valts Ābols: Ārstniecībā reizēm nākas izdarīt, ko sāpīgu, lai veselība tiktu atjaunota 1
1 diena
VE
Veselam.lv
Veselam
Franču rakstnieka atziņa, kas sadusmojusi dāmas visā pasaulē
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

Raivis Šveicars
Ekonomika
Ar burkāniem elektroauto nebaros. Ko iesākt, lai Latvijā autovadītāji pārietu uz elektromobiļiem? 1
1 stunda
LL
LETA, LA.lv
Latvijā
“Tas nav saprātīgs virziens.” Kariņš neatbalsta “AP” rosināto ideju palielināt budžeta deficītu
4 stundas
LA
LA.LV
Sports
VIDEO: “Dinamo” izbraukumu sāk ar bezierunu zaudējumu
1 stunda
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. Gāja tumsā bez atstarotāja…Uz Valmieras šosejas nāvejoši notriekta sieviete
14 minūtes
LE
LETA
Dabā
Saglabāsies neliels sals: laika prognoze sestdienai
8 stundas