Veselam
Ārstēšana

Vairs nebūs onkoloģijas ķirurgu. Vai pacients zaudēs!? 16


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – Agnese Gulbe/LETA

Ministru kabinets, pieņemot Veselības ministrijas (VM) iesniegtos noteikumus, akceptējis, ka no 2017. gada 31. decembra beidz pastāvēt medicīnas specialitāte – onkoloģijas ķirurgs. Pastāv jautājums, vai plaša profila ķirurgi spēs veikt sarežģītas onkoloģiskās operācijas, kuras līdz šim nodrošināja šajā jomā specializējušies ķirurgi.

VM saņēmusi Ārstu biedrības vēstules, kurās vērsta uzmanība uz to, ka onkoloģisko pacientu ārstēšanai trūkst speciālistu un kurā paustas bažas, ka līdz ar to ir apdraudēta onkoloģisko pacientu prioritārā aprūpe un ka ir nepieciešams onkoloģijas ķirurgu sertifikātu pagarināt vēl uz gadu. Pēc tam kad pacientam ir diagnosticēts audzējs, nereti ir nepieciešama operācija, kuru visbiežāk veic Latvijas Onkoloģijas centrā onkoloģijas ķirurgi. Taču šāda šaura specializācija Eiropas valstīs nepastāv, onkoloģiskās operācijas ir ķirurgu kompetencē, bet mūsu valstī šī specialitāte ir saglabājusies vēl no padomju laikiem.

 

Pareizais virziens

Ārstu biedrības sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Gustavs Latkovskis uzskata, ka tas ir pareizais virziens un kopā ar ķirurgu asociāciju esot panākta vienošanās, ka nevar strikti norobežot onkoloģiskās operācijas kā tikai un vienīgi onkoloģisko ķirurgu kompetenci.

“Ar onkoloģisko ķirurģiju drīkst nodarboties arī tie ārsti, kuriem ir ķirurga sertifikāts. Bet jādomā arī par to, kā nodrošināt noteiktas onkoķirurģiskās operācijas, kuras veic ķirurgi ar lielu pieredzi un specifiskām zināšanām onkoloģisko pacientu aprūpē. Diskusija par šo jautājumu turpinās, un mēs šobrīd nevaram runāt par jau gataviem risinājumiem. Mums ir jāpanāk, lai pacients, kuram jāoperē audzējs, saņemtu kvalitatīvu aprūpi.

Līdz 2017. gada 31. decembrim Ārstu biedrībai sadarbībā ar onkologu asociāciju un ķirurgu asociāciju jāatrod veids, kā tie kolēģi, kuriem patlaban ir onkologa ķirurga sertifikāts, bet nav ķirurga sertifikāta, varētu kļūt par ķirurgiem. Bet par ķirurgiem, kuriem ir arī specifiskas zināšanas onkoloģijā. Te nekādā gadījumā nav runa par to, ka tiek likvidēta onkoloģiskā ķirurģija. Svarīgākais, pie kā mums jāstrādā, lai ķirurgs spētu operēt jebkuru onkoloģisku pacientu,” skaidroja G. Latkovskis.

Pacientiem neesot jāsatraucas

Ķirurgu asociācijas prezidents Haralds Plaudis uzsvēra, ka pacientiem nav nekāda pamata satraukumam, jo, ņemot vērā onkoloģijas attīstības plāna projektu 2017. – 2020. gadam, kurš esot pieņemts pa etapiem, bet vēl nav apstiprināts pilnībā, onkoloģiskie slimnieki tiks ārstēti piecos valsts centros, kur strādā vispieredzējušākie ķirurgi. Tiesa, Plaudis uzskata, ka Liepājā vēža slimnieku ārstēšanu nevajadzētu sadalīt pa divām ārstniecības iestādēm – Liepājas reģionālo slimnīcu un Piejūras slimnīcu, bet tai vajadzētu notikt reģionālajā slimnīcā. H. Plaudis pastāstīja, ka patlaban notiekot diskusijas par to, ka augsti kvalificēti ķirurgi nākotnē varētu iegūt metodes sertifikātu, kas apliecinātu viņu spējas, piemēram, onkoloģiskajā ķirurģijā vai neatliekamajā ķirurģijā ar smagām traumām un citās ķirurģijas jomās.

Onkologu asociācijas prezidents Jānis Eglītis uzsvēra, ka pacients nedrīkst nonākt pie ķirurga, kurš gadā veic tikai dažas onkoloģiskās operācijas. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai tiktu atrasts labākais risinājums, kas dos pārliecību, ka ķirurgs spēj operēt jebkuru vēža slimnieku. Visticamāk, apliecinājums tam varētu būt metodes sertifikāts, kuru varēs iegūt kursos, kā kritēriju ņemot arī noteiktu izdarīto operāciju skaitu. Bet tas vēl ir sarunu līmenī, skaidroja Eglītis, kurš ir gan ķirurgs, gan onkologs ķīmijterapeits, gan arī onkoloģijas ķirurgs, kurš specializējies krūts ķirurģijā. Dakteris Eglītis pastāstīja, ka ir plānotas trīs jaunas apakšspecialitātes, no kurām viena būšot krūts ķirurģija.

 

Trūkst speciālistu

Onkoloģija tiek reformēta ik pa laikam. Pēdējā reforma notika pirms dažiem gadiem, kad tika izveidota jauna specialitāte – onkologs ķīmijterapeits, un visiem onkologiem bija jāpārkvalificējas šajā specialitātē. Ārsti, apspriežot VM izstrādāto onkoloģijas plāna projektu 2017. – 2020. gadam, pauduši bažas, ka valstī trūkst ārstu, kuri specializējušies onkoloģisko pacientu ārstēšanā, un tuvākajos gados nav iespējams apmācīt pietiekami daudz jauno speciālistu. Šogad rezidentūru onkologa ķīmijterapeita specialitātē ir uzsākuši četri rezidenti. Plānots, ka no 2017. līdz 2020. gadam katru gadu rezidentūru beigs divi onkologi ķīmijterapeiti.

Tikmēr Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāti pauduši neapmierinātību, ka VM līdz 1. decembrim, kā to paredzēja Saeimas lēmums, nav pilnībā izstrādājusi rīcības plānu onkoloģijā. Deputāti rakstīs vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, lai paustu neapmierinātību, ka nav izpildīts parlamenta dotais uzdevums.

LA.lv