Veselam
Ārstēšana

Mikroinsults – klusā katastrofa smadzenēs0

Foto – Shutterstock

Kāda paziņa stāstīja, ka viņai atklāti vairāki mikroinsulti, taču neko īpašu nav jutusi. Vai tiešām šāda katastrofa var notikt nemanāmi? “Insulta izpausmes atkarīgas no tā, kurš smadzeņu rajons un cik plaši ticis bojāts,” skaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neiroangioloģijas nodaļas vadītāja Biruta Tilgale, piebilstot, ka apzīmējums “mikroinsults” tiek lietots tikai tautā.

 

Nepaliek bez sekām

Par tā saukto mikroinsultu var liecināt noslīdējis mutes kaktiņš, nespēcīga roka vai kāja, notirpums un jušanas traucējumi vienā ķermeņa pusē, kustību koordinācijas un līdzsvara, runas, rīšanas, uzvedības traucējumi vai redzes dubultošanās. Šādas pazīmes liecina, ka skartas galvas smadzeņu stratēģiski svarīgas vietas. Bet, ja traucējumi rodas mazāk būtiskās zonās, simptomu var nebūt vai arī tie ir maz izteikti. Atkarībā no bojātā smadzeņu reģiona niecīgs insulta perēklītis var izraisīt nopietnus invalidizējošus simptomus, bet liels – tikko manāmus traucējumus.

Ja nekādu pazīmju nav vai arī tās pāriet, slimnieks ne vienmēr saprot, ka piedzīvojis insultu, taču tas nepaliek bez sekām, jo galvas smadzenēs izveidojas un paliek bojājums. Izmaiņas iespējams redzēt datortomogrāfijā, bet vislabāk – veicot magnētisko rezonansi.

Rētas mēdz atstāt atšķirīgas sekas, piemēram, ja bojāta labā galvas smadzeņu puslode, var rasties uzvedības traucējumi un pasliktināties atmiņa, ja kreisā – saglabāties traucēta runa un saprašana.

Pārejoši galvas smadzeņu asinsrites traucējumi izpaužas ar tādiem pašiem simptomiem kā insults, bet izzūd divu stundu laikā, neatstājot rētu smadzenēs. Taču tie vēsta, ka galvas smadzeņu asinsvados radušās izmaiņas, kuras nedrīkst ignorēt.

 

Novērst riskus!

Insults vienmēr piemeklē pēkšņi, bet nekad – bez iemesla, tādēļ, ja pastāv kāds faktors, kas to var veicināt, to jācenšas novērst.

Būtisks riska faktors ir augsts asinsspiediens. Kā skaidro Biruta Tilgale, tas ir nevēlams divējādi, jo var provocēt išēmiska insulta rašanos, kas notiek tādēļ, ka nosprostojies smadzeņu asinsvads. Otrs insulta veids, ko veicina augsts asinsspiediens, ir asinsizplūdums galvas smadzenēs, kad plīsis asinsvads un sākusies arteriāla asiņošana.

Insulta rašanos veicina arī sirdsdarbības ritma traucējumi, cukura diabēts, kas bojā sīkos asinsvadus, paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, smēķēšana, it īpaši sievietēm, kas lieto hormonālos pretapaugļošanās līdzekļus vai cita veida hormonālos medikamentus, pārmērīga alkohola lietošana un liekais svars.

Lai izvairītos no insulta, ļoti svarīgi ir atlicināt laiku fiziskām aktivitātēm – vismaz pusstundu trīs reizes nedēļā.

Turklāt jāatceras, ka katrs insults var veicināt šā notikuma atkārtošanos.

Svarīgās četras stundas

Neatkarīgi no tā, cik izteikti ir insulta simptomi, nekavējoties jāsauc ātrā palīdzība. Ārsti mēdz sacīt – laiks ir smadzenes, jo katru minūti iet bojā miljoniem nervu šūnu. Mediķi pacientu nogādās tuvākajā insulta vienībā, kur iespējams saņemt specializētu palīdzību. Tās darbojas Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, Vidzemes slimnīcā, Ventspils, Liepājas, Rēzeknes un Daugavpils reģionālajās slimnīcās.

Ārstniecības iestādē vispirms veiks datortomogrāfiju galvas smadzenēm, lai precizētu to bojājuma veidu, lokalizāciju, plašumu un atkarībā no tā izvēlētos ārstēšanas veidu. Pirmo četrarpus stundu laikā išēmiska insulta gadījumā iespējams veikt trombolīzi, ievadot vēnā zāles un izšķīdinot trombu. Vēlāk šī ārstēšana vairs nebūs efektīva, jo smadzeņu bojājums būs pārāk liels.

Ja miega artērija ir sašaurināta par vairāk nekā 70 procentiem, tālākā ārstēšanas etapā izdara operāciju, lai atbrīvotu asinsvadu un insults neatkārtotos.

Ja asinsvados nevēlamas pārmaiņas nav atrastas, pārbauda sirdi – veic ehokardioskopiju, lai pārliecinātos, vai tajā nav trombu. Atraujoties tie var izraisīt ne tikai insultu, bet arī rokas vai kājas asinsvadu nosprostojumu, kas, laikus nesaņemot palīdzību, draud ar gangrēnu. Savukārt, nosprostojoties plaušu artērijai, iespējama infarkta pneimonija, kas ir dzīvībai bīstams stāvoklis.

Ja asinsvads ir slēgts, bet insulta pazīmes nav pamanītas vai arī tiek ignorētas, sākumā pašsajūta var būt apmierinoša, taču, trombu nelikvidējot, rodas smadzeņu bojājums, kas var izraisīt invaliditāti.

Saistītie raksti

Lai insults neatkārtotos, visu atlikušo mūžu jālieto medikamenti. Ja smadzeņu asinsvadā izveidojies trombs, nepieciešams aspirīns vai cits antiagregants, bet, ja katastrofu izraisījusi sirds aritmija, – varfarīns vai cits asinis šķidrinošs līdzeklis.

Lietojot ārsta nozīmētos medikamentus insulta profilaksei, tas atkārtojas reti, bet, to nedarot, tas piemeklē līdz pat 90 procentiem slimnieku.

 

 

LA.lv