Veselam
Netradicionāli

Kaspars par ārpusķermeņa ceļojumiem un iepazīšanos ar sievu… vispirms sapnī 16

Foto – Matīss Markovskis

Kaspara profesionālais darba lauks saistīts ar enerģētiku – viņš ir elektroinženieris. Taču ārpus darba viņa interešu lokā ir pavisam cita enerģētika. Tā, kas veido mūsu pasauli smalkajā līmenī.

Savulaik Kasparu satiku biodejā. Viņa starojošais smaids atvēra dvēseles. Nesen uzzināju, ka Kaspars kopā ar savu sievu Madaru, arī dziednieci, izveidojis biedrību Avokado kodols un vada dziedinošas nodarbības, kurās atver plašāku skatījumu uz pasauli. “Svarīgi ir palīdzēt iemācīties vērot sevi, strādāt ar sevi, tādēļ ir vērts iedot impulsus, kas rosina sevi sakārtot gan enerģētiskajā, gan fiziskajā līmenī,” precizē Kaspars.

 

Mierpilnie gājieni un lidojumi

Lūgts atcerēties, kā sākās viņa jaunais ceļš, Kaspars stāsta par laiku pirms aptuveni 15 gadiem. Durvis uz citādas sapratnes telpu gan vērušās pamazām.

“Tolaik biju iegājis netīkamā rutīnā, viss šķita vienmuļš. Man dzīvē gribējās justies kā bērnam, kurš priecājas par visu, kas gadās ceļā: līksms iebrien strautiņā, sāk spēlēties ar dubļiem, lasa akmentiņus, dauzās ar kukaiņiem… Taču manas dzīves krāšņums bija nez kur izgaisis.

Tolaik dzīvoju Bauskā. Sāku uz darbu iet kājām, gāju gar upes krastu. Tās bija mierpilnas, klusas pusstundas rītā un vakarā, kas ļāva izprast to, kas notiek manī. Vēroju, kā gadalaikiem līdzi mainās daba. Un parādījās sajūta – arī man pašam jāmainās,” stāsta Kaspars.

Drīz vien viņš pamanīja ko interesantu – ja viņam radās kāds jautājums, ātri vien nāca atbilde. Tā izlēca no teikuma kādā rakstā vai veikala plakāta stendā, atskanēja garāmgājēju sarunā.

Pēc tam sākās Kaspara pirmie ārpusķermeņa ceļojumi. “Kādu nakti sapņoju un piepeši ieraudzīju savu istabu it kā no malas un pats sevi guļam gultā. Ļoti nobijos, domāju, ka esmu nomiris. Tā turpinājās arī citās naktīs. Atklāju, ka esmu kas vairāk nekā tikai fiziskais ķermenis, ka pasaule ietver arī enerģētisko pakāpi jeb citas dimensijas. Pamazām sāku izbaudīt šos apzinātos sapņus jeb astrālos ceļojumus. Jutu, ka manam enerģētiskajam ķermenim vispār nav ierobežojumu, iespējams pārvietoties milzīgā ātrumā. Man patika, ka es kā enerģētiska būtne varu pieskarties sev kā cilvēkam.”

 

Sapnis kā ceļa rādītājs

“Uzzināju, ka šādi ārpusķermeņa ceļojumi sapnī notiek daudziem cilvēkiem, tikai vairākums par to baiļojas stāstīt, lai nepadomā ko nelāgu. Un sapnis nes milzīgu informāciju par mani pašu, par to, kas notiek manī.”

Daudzi apgalvo, ka sapņus neredz. Kaspars iebilst – ikviens tos redz un katru nakti. Miegā ikviens iziet ārpus ķermeņa. Taču, kad atgriežas atpakaļ ķermenī, redzētais un sajustais mēdz ātri izgaist. Modinātājs zvana, cilvēks lec augšā, sapnis pārtrūkst.

“Astrālā ceļojumā informācija atnāk sapratnes formā, kā tāds liels burbulis, bet tā var nepaspēt no apziņas izmalties cauri smadzenēm. Iespējams, cilvēks redz pat bildi, bet nevar vārdos paskaidrot, ko redzēja sapnī. Kāpēc tas tik svarīgi? Sapnis atspoguļo cilvēka iekšējo būtību, ar tēliem rāda, kas notiek viņa sajūtās, enerģijās. Nav vērts lūkoties sapņu grāmatā, tā ir pārāk vispārīga informācija, neko nedos. Viena un tā pati zīme katram cilvēkam var būt ar citu nozīmi, vēstījumu.”

Nesen Kaspars pārdzīvojis smagu nelaimes gadījumu. Sprāgusi automašīnas riepa, un tās fragments trāpījis viņam sejā, salaužot augšžokli, traumēta arī roka. Pirmajā brīdī viņš izmisis prātojis, kāpēc tā gadījies. Guļot slimnīcā, salikusies jēgpilna puzle. Interesanti, ka Kaspars divas dienas palātā gulējis viens pats, tas bijis kā liels brīnums, jo slimnīca bijusi pārpildīta.

“Klusums ļāva sevi sakārtot un saprast, ka avārija atturēja mani no darbības, kas nākotnē varēja radīt lielas problēmas. Es no šā notikuma daudz mācījos, tas nāca kā milzīga transformācija.”

 

Kā raķetes šāviens

Savulaik, meklējot atbildes, Kaspara ceļā nāca dziednieki Matīss Barkovskis un Linda Vītoliņa. Kaspars atzīst, ka Matīsa un Lindas vadītajās Miera mākslas nodarbībās guvis pieredzi, kas bija kā raķetes šāviens. Vēlāk sekoja vēl daži, kā Kaspars raksturo, – sprādzieni.

“Tā pamazām vērās durvis uz jaunām sapratnes telpām jau smalkākās, dziļākās formās. Sāku saskatīt vairākās dimensijās. Iemeslu tam, ka kaut kas nefunkcionē fiziskajā plānā, saskatu arī enerģētiskajā līmenī – parasti tas atspoguļojas enerģiju blokos. Atbrīvojot dažādus blokus vai izdzēšot nevajadzīgās programmas, dabīgā plūsma atjaunojas. Un tad viss sāk kārtoties. Visuma plūsma jau vajadzīgo atnes, tikai jāļaujas,” uzsver Kaspars.

To jaunais vīrietis saka ar lielu pārliecību, jo Visums viņam atnesis Madaru. Vispirms viņiem bija īsas sarakstes internetā. Sarunās noskaidrojās, ka viņi jau ir tikušies – enerģētiski, sapnī. Katrs no viņiem sapnī bija pieredzējis abu kopīgo sarunu, tas bija ļoti pārsteidzoši. Tolaik Madara nemaz nedzīvoja Latvijā, bet Itālijā, mācījās pie sava garīgā skolotāja Tonija Samaras meditācijas skolā.

Kaspars atklāj, ka Madara ļoti spēcīgi mainījusi viņa dzīvi. Bet dvēseles ledu palīdzējusi salauzt biodeja. Vispirms viņš sadomājis pieteikties uz biodejas nodarbībām Bauskā, taču tur noteikts, ka drīkst nākt tikai sievietes.

“Tad es atvēru feisbuku, un uzreiz izlēca teksts par biodeju pie skolotājas Kristiānas Kalniņas. Devāmies abi ar Madaru. Biodeja man palīdzēja sajust tā pa īstam. Dejojot rodas milzīgs sajūtu spektrs, tas atspridzināja ledusgabalu, kas bija iekalis manu sirdi. Pēc tam varēju daudz veiksmīgāk turpināt sevis kārtošanu. Pakāpeniski sāku saskatīt, ka varētu palīdzēt arī citiem sakārtot sevi.”

 

Mākonītis starp plaukstām

Lai aicinātu cilvēkus uz kārtošanas nodarbībām, Madara un Kaspars izveidoja biedrību, ko nosauca Avokado kodols. Šim auglim ir liela sēkla un maigs, viegls mīkstums. Ja cilvēks sāk apzināties savu kodolu, sajūt sevi labāk. Tādējādi kļūst vieglāk dzīvot. Vairs netiek uzņemta tā informācija, kas ir lieka, nav vajadzīga.

“Pirmajā nodarbībā mācām enerģētiski sajust sevi – kā enerģija ieplūst caur plaukstām, kā to virzīt pa visu ķermeni. Tā ir vienkārša dziedināšanas metode, taču var kalpot kā atslēdziņa visam.

Ikviens to var izmēģināt. Satuvini plaukstas tuvu vienu otrai, bet tomēr starp tām atstāj spraugu. Mēģini sajust, kā tur plūst enerģijas. Jutīgumu pastiprini ar ieelpu un izelpu – ievelc elpu caur plaukstām, izelpo arī tāpat. Ievelc gaisu ļoti enerģiski, gluži kā putekļsūcējs. Iedomājies, ka tev apkārt ir enerģijas mākonis, un sūc to iekšā. Pēc tam pludini laukā. Vieni šo enerģiju sajūt kā vēsu, citi kā siltu plūsmu, vēl kāds kā mākonīti. Šo sajušanu iespējams trenēt.”

Nākamajās nodarbībās tiek ierādīts, kā aktivizēt sirds centru, kā ar to savienoties. Tas ļauj apzināt cauri plūstošās enerģijas. Katrā reizē dalībnieki iet arvien dziļāk sevis izpratnē, pamazām sasniedzot apzinātības stāvokli, kas ļauj ikdienā filtrēt enerģijas.

“Pirms tam kopā ar Madaru jau veicām dziedināšanu individuālos seansos. Taču, izrādās, nepaiet ne mēnesis, un cilvēks atkal iekritis tajā pašā bedrē, no kuras izcelts. Tādēļ izdomājām rīkot nodarbības, kurās katrs var iemācīties pats sevi kārtot. Mēs tikai padodam impulsu, paveram durvis, bet solis jāsper pašam.”

 

Kā sapnī meklēt atbildes 

* Lai iemācītos sapnī saredzēt atbildes uz svarīgiem dzīves jautājumiem, vispirms pareizi jāaiziet gulēt. Svarīgi pirms aizmigšanas gūt iekšēju mieru.

* Ielienot gultā, necenties uzreiz iemigt. Iesākumā, guļot uz muguras, veic pāris dziļu ieelpu. Elpošanu turpini tik ilgi, kamēr jūti – prāts ir nomierinājies. Tad izsaki paldies saviem sargeņģeļiem. Dari to sajūtu līmenī, izšauj caur sevi kā pateicības vilni. Sargeņģeļi ir visiem, arī tiem, kuri domā, ka nav. Sargeņģeļi ir vērotāji, sargā cilvēku no liekām enerģijām, visu laiku ir līdzās.

 

 

LA.lv