Veselam
Ārstēšana

Krācējs – pats sev ienaidnieks. Tā var būt nopietna slimība!0

Foto – Shutterstock

Apkārtējo komentārus krākšanas dēļ ir saņēmuši daudzi. Ne vienmēr par to pārāk jāuztraucas, taču reizēm šis “paradums” ir nopietnas slimības simptoms, kas var pat apdraudēt dzīvību. “Ja cilvēks krāc katru nakti, jebkurā ķermeņa pozīcijā, ne tikai pēc alkohola lietošanas un blakusgulētājs novēro, ka krācējam vairākas reizes naktī apstājas elpošana, būtu jāceļ trauksme, jo tas var liecināt par apnoju,” uzsver privātklīnikas “Headline” miega speciāliste, ausu, kakla un deguna ārste Līva Šperla-Skritņika.

 

Kāpēc krāc

Krākšanu veicina liekais svars un it īpaši – prāvs kakla apkārtmērs, kāds nereti ir gados vecākiem vīriešiem. Visbiežākais šā nelāgā paraduma iemesls ir mīksto aukslēju vibrācija. Nepatīkamā trokšņa radīšanā var būt iesaistītas aukslēju mandeles, mēles sakne, uzbalsenis vai visa rīkles vidējā daļa.

Nereti vaina meklējama elpošanas traucējumos caur degunu, jo tam ir šķība starpsiena, izmainīta gļotāda vai arī tajā ir polipi. Elpojot caur muti, gaisa plūsma var iesvārstīt rīkles struktūras, izraisot traucējošo skaņu.

Citkārt problēmas iemesls ir mazs apakšžoklis – šajā gadījumā mēles sakne virzās uz aizmuguri, samazinot elpceļiem nepieciešamo telpu.

Biežāk krāc smēķētāji, jo tiek kairināta deguna un rīkles gļotāda un palielinās elpceļu tūska.

Krākšanu veicina miegazāļu lietošana, jo atslābst muskulatūra. Krācējam parasti liekas, ka tās uzlabos miegu, taču patiesībā, pastiprinoties apnojai, cilvēks izguļas sliktāk.

Bērniem visbiežākais krākšanas iemesls ir palielinātas aizdegunes mandeles jeb adenoīdi un palielinātas aukslēju mandeles. Tās samazinot vai izoperējot, problēma tiek atrisināta. Adenoīdus vienmēr izoperē pilnībā, bet aukslēju mandeles parasti tikai samazina.

Gandrīz miris

Elpošanas apstāšanās 5 – 15 reizes stundas laikā liecina par vieglu apnoju. Vidēji smagas pakāpes gadījumā tas notiek 15 – 30 reizes, bet smaga apnoja ir tad, ja elpošana apstājas biežāk nekā 30 reizes stundas laikā. Tā kā apnojas slimnieki dzīvo skābekļa badā un pastāvīgi ir neizgulējušies, ar laiku pasliktinās smadzeņu darbība un vispārējais veselības stāvoklis. Par apnoju vajadzētu aizdomāties, ja dienas laikā ir izteikta miegainība, samazinātas koncentrēšanās spējas, kā arī paaugstināts asinsspiediens.

Apnoju veicina dažādas blakusslimības. Smagiem pacientiem nereti ir vesela buķete – gan plaušu kaite, gan cukura diabēts, gan hipertensija. Ārstējot tiek mazinātas arī apnojas izraisītās blakusslimību izpausmes, piemēram, var panākt, ka asinsspiedienu pazeminošas zāles jālieto minimāli.

Ja apnojas sekas ir paaugstināts asinsspiediens, parasti to ir grūti pazemināt ar zālēm, jo organismā katru nakti rodas skābekļa deficīts un sirdij ir pārslodze, jo tā cenšas pumpēt vairāk asiņu, lai audiem piegādātu skābekli.

Kā jau rakstījām, saskaņā ar janvāra sākumā pieņemtajiem likuma grozījumiem turpmāk, ja ārstam medicīniskās apskates laikā radīsies aizdomas, ka autovadītājam ir vidēji smaga vai smaga miega apnoja, pacients tiks sūtīts pie miega speciālista, lai veiktu izmeklējumus, atklātu problēmas cēloni un to novērstu. Ja vidējas vai smagas apnojas pacients atteiksies ārstēties, autovadītāja tiesības vairs nedabūs.

“Diez vai kāds gribētu, lai viņa bērnu vai pašu ved autobusa šoferis ar miega apnoju, kurš jebkurā brīdī var iemigt un nobraukt no ceļa. Neārstēts apnojas pacients uz ceļa ir potenciāls slepkava, tādēļ visās ES valstīs šiem slimniekiem, kuri atsakās ārstēties, ir liegts vadīt automašīnu,” uzsver Līva Šperla-Skritņika.

Ārste iesaka to neuztvert kā sodu vai nepamatotu iegribu, bet gan kā vēlmi kontrolēt situāciju uz ceļiem. Diemžēl pētījumi liecina, ka autovadītāji ar miega apnoju izraisa avārijas septiņreiz biežāk nekā citi. Īpaša uzmanība tiks pievērsta sabiedriskā transporta vadītājiem, bīstamo kravu un speciālās tehnikas šoferiem, kā arī tālbraucējiem.

Beidz krākt!

Tiem, kuri krāc mēreni un tikai guļot uz muguras, nav nepieciešama īpaša ārstēšana. Lai netraucētu apkārtējo naktsmieru, pidžamā muguras daļā var iešūt tenisa bumbiņas vai kastaņus, kas liks ieņemt pozīciju uz sāniem. Nelielas problēmas gadījumā mazliet var līdzēt kaklā pūšamie aerosoli, kas mitrinās rīkles gļotādu un mazliet klusinās vibrācijas skaņu, taču to nevajadzētu uzskatīt par ār­stēšanas metodi.

Līva Šperla-Skritņika domā, ka arī deguna plāksteriem, kas paceļ uz augšu nāsis, diez vai būs liela nozīme, taču tiem, kam ir ļoti mīksti deguna skrimšļi, var palīdzēt nazālie dilatatori: degunā ieliek mazu “knaģīti”, kas neļauj nāsīm ieelpas laikā sakļauties.

Ja radušās aizdomas par apnoju, pirmā vizīte pie miega speciālista ilgst apmēram stundu. Vēlams, lai pacients atnāktu kopā ar kādu tuvinieku, jo slimnieks pats nespēj novērtēt, kā viņš guļ. Vienkāršākos gadījumos veic poligrāfiju, kad ar speciālu aparātu mājās naktī guļot reģistrē elpošanas apstāšanās epizodes un skābekļa deficītu. Ja simptomi liecina, ka pacientam ir vismaz vidēji smaga apnoja, pa nakti jāpaliek klīnikā, lai veiktu daudzpusīgu izmeklējumu polisomnogrāfiju, pieslēdzot slimnieku diagnostiskai aparatūrai.

Atklājot apnoju, katram pacientam tiek meklēts individuāls risinājums. Vieglākos gadījumos ārstēšana norit apmēram pusgadu, bet smagākos – līdz pat trim gadiem. Līva Šperla-Skritņika stāsta, ka viņas jaunākajam operētajam apnojas pacientam bijuši seši gadi, bet vecākais slimnieks – 87 gadus vecs kungs – sacījis, ka pirms nāves vēl gribot paelpot un kārtīgi izgulēties.

Ja ir mēles saknes problēmas vai apakšžoklis guļot krīt uz aizmuguri, lieto speciālu mutes aparatūru, kas neļauj tam aizslīdēt priekšā elpceļiem.

Saistītie raksti

Gandrīz visiem derēs gaisa spiediena aparāts ar masku (CPAP, angliski – continuous positive airway pressure). “Daudzi jautā, vai ar to nav neērti gulēt,” stāsta Līva Šperla-Skritņika. “Iedomājieties, ka cilvēks katru nakti gadiem ilgi guļ kā ar spilvenu uz sejas. Skābekļa koncentrācija asinīs samazinās līdz pat 30%, un tas nozīmē, ka pacients būtu jāievieto reanimācijas nodaļā. Tas, kurš naktīs ilgstoši nav elpojis, uzliekot atbilstoši piemeklētu masku un ar aparātā pareizi noregulētu spiedienu, kārtīgi atpūšas ar atvērtiem elpceļiem – kā visi esam pieraduši, un no rīta jūtas mundrs.”

Dažiem šo ierīci ir vieglāk piemeklēt pēc elpceļu operācijas, kad veselības stāvoklis nedaudz uzlabojies. Lietojot gaisa spiediena aparātu, daudziem samazinās arī liekais svars, jo, pa nakti atpūšoties, dienā ir vairāk enerģijas un tādēļ viņi kļūst fiziski aktīvāki. Savukārt, neārstējot apnoju, atbrīvoties no liekajiem kilogramiem ir gandrīz neiespējami. Skābekļa deficīts nopietni ietekmē arī vielmaiņas procesus.

 

 

LA.lv
AN
Annika Niedrīte
Veselam
TESTS: Kāds ir tavs enerģijas potenciāls?
1 diena
LE
LETA
Veselam
Slēgts Bažas raisījušais medicīnas centrs “Aurora”
2 dienas
VE
Veselam.lv
Veselam
Top 5 vērtīgākie rudens produkti, kas ar steigu jāliek galdā
2 dienas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
No zemnieka sētas – līdz pasaules līmenim. LAD vadītājai – pēdējā darba diena
2 stundas
LA
LA.LV
Sports
Jānis Lūsis cīnās par savu dzīvību, ģimene aicina ziedot
1 stunda
LE
LETA
Dabā
Rēzeknieši šorīt pārsteigti ar – 2,7 grādiem
58 minūtes
SK
Skaties.lv
Latvijā
Deputāti būs gatavi koriģēt novadu karti. Saruna ar Ināru Mūrnieci 2
1 stunda
LE
LETA
Ekonomika
“Bite” un “Tele2” izveido kopuzņēmumu “Centuria” 1
2 stundas