Veselam
Ārstēšana

Krākšana vai tomēr jau miega apnoja – bez elpas!? 16

Foto – Shutterstock

Krākšana ir skaņa, kas rodas, gaisam plūstot caur miegā atslābušo rīkli un izraisot audu vibrāciju. Ik pa laikam krāc vai iekrācas ikviens no mums, bet daudziem tā ir hroniska problēma. Turklāt šīs troksnis var būt ļoti traucējošs un apgrūtinošs cilvēkam jums līdzās.

Krākšanu var mēģināt mazināt, ieviešot pārmaiņas dzīvesveidā, piemēram, atsakoties no alkohola lietošanas pirms miega vai mazinot lieko svaru. Reizēm pietiek ar to, ka guļ uz sāniem, nevis uz muguras, bet citkārt jālieto speciālas ierīces vai pat jāveic ķirurģiska operācija, lai krākšanas trokšņa vairs nebūtu.

 

Miega apnoja

Krākšana nereti saistīta ar miega traucējumiem, ko sauc par obstruktīvu miega apnojas sindromu, pastāsta anesteziologs un miega medicīnas speciālists Juris Svaža. Šajā gadījumā krākšana ir medicīniska problēma, un tā skar ap 4% cilvēku.

Pie ārsta vajadzētu vērsties, ja novēro arī

* īslaicīgu elpošanas apstāšanos miegā (to var konstatēt partneris, nevis pats krācējs),

* aizrīšanos miegā,

* sāpes krūtīs naktī,

* partnera sūdzības par to, ka krākšana traucē izgulēties,

* izteiktu miegainību dienas laikā,

* grūtības koncentrēties,

* paaugstinātu asinsspiedienu,

* galvassāpes un sausu muti no rītiem,

* miegu, kas nesniedz atpūtu,

* bērniem – grūtības koncentrēties, uzmanības trūkumu, uzvedības traucējumus vai vājas sekmes skolā. Arī bērniem var būt miega apnojas sindroms, ko veicina deguna un rīkles veselības problēmas vai liekais svars.

Miega apnojas sindromam raksturīgi, ka skaļa krākšana mijas ar klusuma pauzēm, kad cilvēks neelpo vai tikpat kā vairs neelpo. Elpošanas pauzē guļošais dažkārt pamostas: smadzenes dod šādu pavēli, lai cilvēks nenosmaktu. Tad pamošanās ir ar trauksmainu, skaļu ieelpu, ko var pavadīt izbīlis, taču no rīta cilvēks var neko neatcerēties: atmošanās notikusi tikai daļēji. Neizgulēšanās sajūta dienā saistīta ar to, ka apnoja traucē iegrimt dziļajā miega fāzē, jo nakts laikā pamosties var nākties vairākkārt. Lielākoties elpošanas palēninās vai apstājas vismaz piecreiz, bet tā var notikt arī simtiem reižu.

Būtiski, ka apnojas sindroma pacientiem neizguļoties tiek traucēta vielmaiņa, tāpēc veidojas liekais svars – neatkarīgi no tā, vai ēd veselīgi vai ne.

 

Svarīgi! Ja cilvēkam Latvijā ir konstatēta smaga vai vidēji smaga miega apnoja, kā arī pierādīta ārstēšanas efektivitāte ar pozitīvā spiediena terapiju (PST), rindas kārtībā var pretendēt uz valsts līdzfinansējumu 80% apmērā.

Krākšanai var būt arī citi cēloņi: anatomiskas elpceļu īpatnības (tās biežāk novēro neliela auguma drukniem cilvēkiem ar īsu kaklu un dūšīgiem vaigiem), alkohola vai miegazāļu lietošana (šīs vielas iedarbojas atslābinoši, paaugstinot krākšanas iespēju), alerģijas, aukstums, liekais svars (tas ir viens no izplatītākajiem krākšanas iemesliem).

Krākšanu veicina arī:

* nepietiekama izgulēšanās un pārgurums,

* polipi degunā, deformēta deguna starpsiena vai sekas pēc traumas,

* liela mēle vai mīkstās aukslējas, palielinātas mandeles u.c.

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv