Veselam
Dzīvesveids

Neparasts hobijs – dziju krāsošana ar… sēnēm0

Foto: Shutterstock

Turpinām rakstīt par cilvēku jaunajiem hobijiem.

Jau stāstījām par aizraušanos – tēju iepazīšanu un pasaules paplašināšanu, kā arī dārgumu meklēšanu pludmalē un nūjošanu naktī.

Mikoloģes un Latvijas Dabas muzeja Komunikācijas nodaļas vadītājas Diānas Meieres vaļasprieks izaudzis no pieredzes, kas iegūta darbā. Arī tā – mijiedarbojoties ar ikdienu – negaidot var rasties jauna aizraušanās.

“Zināju, ka ir tāda lieta – dziju krāsošana ar sēnēm,” stāsta Diāna. “Pirms vairākiem gadiem sēņu izstādē, ko regulāri rīko muzejs, aizdomājos, ka žēl izmest nu jau vecās sēnes, ja zinu, ka var krāsot. Paņēmu uz mājām visādas bekas un suņusēnes, un sākās… Burciņas, bļodiņas, katli un katliņi – visur kaut kas mirkst, kodinās vai vārās.

No viena sēņu krāsas šķīduma var iegūt četrus dažādus toņus, bet, ja liek klāt dažādas papildvielas, arī citas krāsas.

Ir daža tāda sēne, kas atklājas krāsojot – dod vilnai līdz pat 20 nokrāsām. Šobrīd iegūti vairāk nekā 400 krāsu un toņu paraugi no aptuveni 100 sugām. Viss reģistrēts, katram paraugam klāt zīmīte.

Dzijas krāsošanai kā hobijam ir vairākas sastāvdaļas. Pirmkārt, tā ir izziņa un sagatavošanās, kad pētu grāmatas un rakstus. Nākamais posms – jāiet mežā un jāmeklē sēnes. Fiziskā slodze nāk par labu sēdoša darba veicējam. Šī ir viena no manām mīļākajām nodarbēm, jo, vācot sēnes dzijas krāsošanai, var izvairīties no vilšanās, ja ēdamo sēņu nav tik daudz, cik gribētos.

Ir iemesls doties uz mežu jebkurā gadalaikā, jo dziju var krāsot arī ar piepēm. Pašu krāsošanu mājās var salīdzināt ar Lieldienu olu izraibināšanu – tur ir pārsteigums, prieks, reizēm vilšanās. Taču arī no tās var mācīties.

Tad seko iegūtā izmantošanas posms – kad uznāk vēlme, sakrāsotās dzijas top par siltām lietiņām. Ir arī fantastiska sēņu varavīksnes šalle, kuras radīšanu gan uzticēju māksliniecei.

Saistītie raksti
Pilnveidojot prasmes, esmu nonākusi tik tālu, ka sēņu dzijas izstādām arī muzeja sēņu izstādēs.

Domāju par to, lai dalītos savās zināšanās ar citiem, piemēram, rīkojot darbnīcas.

Jo vairāk aizraujos ar šo hobiju, jo vairāk saviļņo jaunatklājumi. Gribas darīt, mēģināt no jauna, ja kaut kas neizdodas. Šo prieku es ļoti vērtēju pašu par sevi, jo tas ir kā manas dzīves degviela. Kad sirdī ir pateicība un prieks, ir viegli celties, iet un dzīvot.”

LA.lv