Veselam
Ārstēšana

Kalējs: “Jau tagad ir pretrunas!” Kritizē un “uzlabo veselību” rīcības plānā1


Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki pērn 2045 epizodēs (42% gadījumu) darbinieki ilgā gaidīšanas laika dēļ par medicīnas pakalpojumu bijuši spiesti maksāt pilnu cenu no sava personiskā naudas maka.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki pērn 2045 epizodēs (42% gadījumu) darbinieki ilgā gaidīšanas laika dēļ par medicīnas pakalpojumu bijuši spiesti maksāt pilnu cenu no sava personiskā naudas maka.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Sociālie partneri otrdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē konceptuāli atbalstīja Krišjāņa Kariņa valdības rīcības plānu. Ministru kabinetā to gatavojas pieņemt 23. aprīlī.

Ministru prezidents jau iepriekš ir sacījis, ka kopumā plāna izpildei esot nepieciešams viens miljards eiro un ka naudas visām vajadzībām neesot. “Nemainot politiku, šī miljarda nav. Ja vēlamies īstenot visas prioritātes, to var panākt, vai nu pārdalot finansējumu, vai arī paaugstinot nodokļus, ko neviens nevēlas. Mums būs jāvienojas kaut kur pa vidu,” sacīja Kariņš.

Viena no svarīgākajām plāna sadaļām ir veselības aprūpe, kura sastāv no vairāk nekā 30 izvirzītajiem uzdevumiem. Tajā ir solīts, piemēram, turpināt slimnīcu tīkla optimizāciju, pielāgot veselības aprūpes pakalpojumu tarifus reālajām izmaksām, definēt optimālo pie ģimenes ārsta reģistrēto pacientu skaitu, lai nodrošinātu kvalitatīvu un pieejamu primāro veselības aprūpi, samazināt izdevumus par zāļu iegādi pacientiem, cīnīties pret ēnu ekonomiku ārstniecības iestādēs…

Valdība izvērtēšot iespēju palielināt no valsts veselības budžeta apdrošināto personu grupu skaitu, kā arī noteikt brīvprātīgo maksājumu par veselības apdrošināšanu atsevišķām grupām, kas netiek apdrošinātas no valsts budžeta.

Rīcības plānā ir fiksēta apņemšanās ik gadu par 20% palielināt darba samaksu ārstiem, lai 2021. gadā vidējā darba samaksa sasniegtu divkāršu tautsaimniecībā nodarbināto darba algu.

Vienlaikus tikšot palielināta arī pārējo ārstniecības personu darba samaksa, tādējādi mazinot darba samaksas atšķirības starp nozarē strādājošajiem.

Apjomīgais veicamo uzdevumu saraksts NTSP sēdē izpelnījās Latvijas slimnīcu biedrības vadītāja Jevgēnija Kalēja kritiku. “Diemžēl daudzi punkti šajā plānā ir novecojuši un faktiski tur nav nekādu inovāciju. Piemēram, kaut vai tas, ka veselības aprūpes pakalpojumu tarifu pārskatīšana un palielināšana notiks ierobežota finansējuma apstākļos. Tad jau tam nav nekādas jēgas. Jau tagad slimnīcu un Nacionālā veselības dienesta noslēgtajos līgumos ir redzams, ka tarifi ir pretrunā ar rīcības plānu,” sacīja Kalējs un uzsvēra, ka lielākā kļūda esot tā, ka plāns neesot iepriekš apspriests ar sociālajiem partneriem.

Savukārt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris panāca, ka valdības rīcības plāns tiek papildināts ar punktu, saskaņā ar kuru NMPD darbiniekiem nodrošina paātrinātu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, sākot no 2020. gada.

“Diemžēl dienestā ir liels darbinieku trūkums. Dienesta vadībai ir izdevies apdzēst ugunsgrēku, bet problēma nav atrisināta. Kad NMPD mediķiem sava smagā darba dēļ ir nepieciešams ārstēties, tad viņiem šī palīdzība būtu jāsaņem pēc iespējas ātrāk, lai viņi varētu izveseļoties un atgriezties darbā, kas tik ļoti nepieciešams mums visiem,” sacīja Keris.

Saistītie raksti

Lai NMPD darbinieki varētu saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, negaidot garās rindās, Veselības ministrijai pēc rīcības plāna pieņemšanas valdībā būs jāizstrādā grozījumi Ministru kabineta noteikumos. Veselības ministre Ilze Viņķele šodien dosies vizītē uz NMPD un cita starpā pārrunāšot arī šo jautājumu.

Aizvadītajā gadā veiktajā NMPD darbinieku aptaujā noskaidrots, ka 2018. gada pirmajā pusgadā veselības aprūpes pakalpojumi ir bijuši nepieciešami 725 personām jeb 22% no visiem dienesta darbiniekiem. Kaut arī pacienta iemaksu un līdzfinansējumu viņu vietā sedz valsts, 2045 epizodēs (42% gadījumu) darbinieki ilgā gaidīšanas laika dēļ par pakalpojumu bijuši spiesti maksāt pilnu cenu no sava personiskā naudas maka.

LA.lv