Veselam
Psiholoģija

Kur pazūd draugi?! Kāpēc ar gadiem to kļūst mazāk, bet citam rodas jauni0

Foto: Shutterstock

Kurš gan noliegs, ka draugi – tā ir liela vērtība. Tomēr kāpēc notiek tā, ka laika gaitā šie dārgumi it kā izslīd no rokām, atbirst, atsijājas? Turklāt jo vecāki kļūstam, jo grūtāk iegūt jaunus draugus. Atbildes meklējam kopā ar psihoterapeitu Jāni Ozolu, kurš savā praksē strādā ar psihodinamiskās psihoterapijas metodi un teic, ka šādi un līdzīgi jautājumi rodoties arī daudziem viņa pacientiem. Draudzību meklējam, jo citi cilvēki apmierina mūsu vajadzības, turklāt visplašākajā izpratnē: fiziskās, garīgās, emocionālās, sociālās, materiālās un vēl neskaitāmas citas.

 

Vajadzību apmierinātāji

“Jaunpiedzimis bērniņš nespēj apmierināt nevienu savu vajadzību, tāpēc cenšas sasniegt vēlamo, raidot apkārtējiem signālus: raudot, kliedzot, dūdojot. Viņa tuvākie cilvēki cenšas šos signālus atšifrēt un vajadzības apmierināt. Ja tas izdodas, mazulītis pasmaida – un tādējādi apmierina savu tuvinieku vajadzību justies vajadzīgiem un noderīgiem,” stāsta psihoterapeits. Bērnam augot, vajadzības pastāvīgi mainās: te viņam jādod mātes piens, te dārzeņu biezenītis, te jāpiebaro ar gaļu, te viņam gribas grabulīti, te – jau bumbu un lecamauklu. Apkārtējie nepaguruši gādā, lai vajadzības tiktu apmierinātas.

Arvien augot bērna sociālo kontaktu loks paplašinās – viņš nonāk bērnudārzā, tad skolā. Kāds viņam palīdz izpildīt mājasdarbu, cits aizdod lineālu, bet ar vēl kādu kopā ir jautri un var nostrādāt kādas aizraujošas blēņas.

Tā mazajā cilvēkā pamazām rodas apjausma, ka apkārtējie spēj un dažkārt pat grib apmierināt dažādas viņa vajadzības.

Pieaugot vecās vajadzības vairs nav aktuālas, taču uzrodas jaunas – ja vajag naudu, uzrodas kāds, kurš iedod vai aizdod. Ja ir vēlme no sirds izrunāties, ir cilvēki, ar kuriem kopā to var izdarīt, bet ar citiem var risināt garas intelektuālas diskusijas.

Kad uzrodas kāds pretējā dzimuma cilvēks, kurš apmierina ļoti daudzas vajadzības, rodas ne tikai draudzība, bet arī tuvība un mīlestība, pāris izveido ģimeni un rada pēcnācējus.

Šādas vienkāršas likumsakarības uzskaita Jānis Ozols, uzreiz gan piebilstot – neviens cilvēks nespēj apmierināt pilnīgi visas otra vajadzības, tādēļ trūkstošo meklējam citur: ja ir svarīgi un ja patīk dziedāt, iestājamies, piemēram, korī, ja ir interese par tamborēšanu, kļūstam par tamborēšanas pulciņa dalībniekiem. Gadās, ka kādam kopā ar dzīvesbiedru ir ģimene, ar mīļāko – sekss, ar vēl kādu saista interese, piemēram, par jāšanas sportu, bet vēl kāds ir tuvs, jo kopā var vienkārši paklusēt.

“Atrodam citus, kuri apmierina mūsu vajadzības,” jau atkal teic psihoterapeits. “Tomēr arī tad var palikt kādas vajadzības, kas netiek apmierinātas nekad, piemēram, ar agresiju saistītas vai erotiskas, – vai nu tāpēc, ka cilvēkam kauns kādam teikt, ka viņam tādas ir, vai arī tās padarītas sociāli nepieņemamas. Vai arī cilvēks pats savas vajadzības nav apjautis.”

 

Mainās intereses, mainās draugi

Kāpēc draugi, ar kuriem kopā reiz bija tik labi, ar kuriem varēja risināt saistošas sarunas vai gavilēt par futbola spēlē pretiniekam iesistiem vārtiem, kādudien šķiet attālinājušies? Pat izrādās, ka neesat tikušies un sarunājušies gadiem? “Atgādinu, ka cilvēka vajadzības pastāvīgi mainās. Iespējams, futbola vietā ir nācis domino vai novuss,” min psihoterapeits.

“Līdz ar interešu maiņu agrākā saikne kļūst vājāka.” Viņš pats ap 30 gadiem pamanījis, ka agrākie draugi it kā pazūd. “Satiekamies, it kā viss jauki, bet jūtu – daži ir apstājušies savā attīstībā. Pārstājuši augt. Kāds jūtas labi esošajā situācijā, cits pamatīgi iestrēdzis amatā, bet mūsu intereses vairs nesakrīt, jo šie cilvēki kļuvuši par mietpilsoņiem,” par savu pieredzi pastāsta Jānis Ozols.

Tikmēr tam, kuram parādās jaunas intereses, līdz ar tām uzrodas arī jauns paziņu un draugu loks.

“Tas gan izklausīsies ezoteriski, bet dažkārt gadās arī tā sauktās karmiski noteiktās draudzības – pēkšņi satiec kādu pirmo reizi mūžā, un jau no paša sākuma šis cilvēks tev iepatīkas, varat runāt un runāt un viens otra sabiedrībā jūtaties tik labi, cik vien iespējams! Varbūt esat jau tikušies kādā no agrākajām dzīvēm, un nu karmiskais loks noslēdzas, atrisinās,” mistikas devu savā stāstījumā ieber psihoterapeits.

Socializācija un tuva kopābūšana ikdienā ir arī ar kolēģiem, tomēr ne vienmēr izveidojas draudzība. “Ja darbā cilvēki sanāk kopā tikai naudu pelnīt, īsti nav pamata sadraudzēties. Tad kolēģi neapmierina cits cita vajadzības, bet gan darba devēja vajadzības,” atšķirību izgaismo psihoterapeits.

“Bieži vien starp kolēģiem valda konkurence. Šāda vide nav labvēlīga, lai veidotos draudzība, toties līdzās varam augt profesionāli.” Jānis Ozols piebilst, ka vienlaikus kopāstrādāšana neizslēdz draudzības veidošanos, īpaši, ja darbs patīk: tas kļūst par vienojošu aspektu. “Piemēram, darbs sabiedriskajā organizācijā var būt pamats tam, lai kolēģi sadraudzētos.”

No vienas puses – darbs ir darbs, tur it kā draudzībai nav vietas. No otras – siltas attiecības arī uzlabo darba rezultātu.

Ne velti tik daudz tiek domāts par kolektīvu saliedēšanu, notiek dažādi komandas apvienošanas pasākumi.

 

Jaunus vairs nevajag

Bērnībā nebija nekā vienkāršāka par jaunu draugu atrašanu – tie gadījās vai ik uz soļa, un arī jaunībā saslēgties draudzības saitēm šķita viegli un dabiski. Kāpēc ar gadiem jauna draudzība uzplaukst arvien retāk?

“Mazi bērni ir ļoti atvērti, viņiem ir ļoti daudz vajadzību, bet vēl nav skaidrības, kurš un kā tās apmierinās.

Pieaugušais turpretī jau daudz ko zina, ir uzkrājis dzīves pieredzi un arī izprot, kā apmierināt savas vajadzības.

Vairs nav jātērē laiks, lai atrastu kādu, kurš kaut ko spēs dot, ja visu vai gandrīz visu jau saņem no esošajiem draugiem,” teic Jānis Ozols. “Ja zinu, ka Ķirsonā cep labas karbonādes, tad iešu pusdienās uz turieni, nevis iegriezīšos visās ēstuvēs pēc kārtas, lai atrastu labāko karbonādi! Ja es jau vienā korī dziedu un repertuārs mani apmierina, es taču nestāšos vēl četros piecos!”

 

Interesanti

Draugi arī mazajiem brāļiem

Saistītie raksti

Biologi izpētījuši, ka draudzībai līdzīgas attiecības veido arī dzīvnieki: suņi, zirgi, delfīni, cūkas, ziloņi, hiēnas, sikspārņi un citi, turklāt ne vienmēr draugs ir no tās pašas sugas. Noskaidrots, ka tie dzīvnieki, kuriem ir draugi, ir veselāki, sekmīgāk vairojas un dzīvo ilgāk.

 

Bezgalīgi daudz

Pirms 25 gadiem britu antropologi secinājuši, ka indivīda spēkos ir vienlaikus uzturēt ne vairāk par 150 pietiekami svarīgām sociālām saiknēm ar citiem cilvēkiem, vai tie būtu radi, draugi vai paziņas. Nu tie paši pētnieki pieļāvuši iespēju, ka līdz ar sociālo tīklu attīstību plašākas kļuvušas arī šīs spējas un cilvēki var uzturēt vairāk saikņu. Protams, ne visi feisbuka draugi mums ir vienlīdz tuvi. Ieguvums – sociālie tīkli palīdz uzturēt draudzību ar tiem, ar kuriem citādi attāluma vai laika distances dēļ attiecības būtu paputējušas.

 

Mūsu eksperts

Jānis Ozols, psihoterapeits

 

LA.lv