Veselam
Ārstēšana

Kuri uztura bagātinātāji un ēdiens mazina galvassāpes? 16

Foto – Shutterstock

Tiecoties uz ikdienu, kas ir brīva no galvassāpēm, nereti jāpieņem nopietni lēmumi un jāpārskata dzīvesveids – jāsamazina kaitīgie ieradumi, jāmaina uztura paradumi, ikdienas režīms utt. Iespējams, ārsts ir piedāvājis uzsākt profilaktisku galvassāpju ārstēšanu ar ikdienā regulāri lietojamiem medikamentiem, lai mazinātu galvassāpju stiprumu un biežumu. Taču cilvēki ļoti dažādi panes recepšu medikamentus. Tāpēc tiem, kuri ir īpaši jutīgi, laba alternatīva, ko izmēģināt, būs dažādi dabīgie līdzekļi – vitamīni, uztura bagātinātāji un augu valsts līdzekļi, kam tiek piedēvēta labvēlīga, galvassāpes, arī migrēnu atvieglojoša iedarbība. GK Neiroklīnikas, D.A.P. Sāpju klīnikas un RAKUS Gaiļezers neiroloģe – dr. LĪGA MEKŠA (www.sapgalva.lv), kas specializējas arī galvassāpju ārstēšanā – dalās ar septiņiem vērtīgiem ieteikumiem.

Uztura bagātinātāji (un ne tikai) migrēnas galvassāpju atvieglošanai
Biežāk rekomendētie līdzekļi ir magnijs, B2 vitamīns (riboflavīns), D3 vitamīns, Koenzīms Q10 (CoQ10), melatonīns, meiteņu zeltpīpene (angliski – feverfew, latīniski – Tanacetum parthenium), tūsklape (angliski – butterbur, latīniski – Petasites). Turpinājumā mazliet vairāk par katru no tiem.

Magnijs 300 līdz 700 mg dienā

Magnijs ir svarīgs katjons (pozitīvi lādēts jons), kam ir būtiska nozīme vairākos fizioloģiskajos procesos. Tas veicina kaulu veselību, stabilizē asinsspiedienu, uztur veselīgu sirds darbību un nervu funkciju. Magnija deficītu var novērot daudzu hronisku slimību gadījumā, tajā skaitā pie sirds un asinsvadu slimībām, diabēta, hroniska alkoholisma u. c. Kādā migrēnas pētījumā magnija trūkums tika pierādīts 50% migrēnas pacientu, un magnija lietošana profilaktiskās devās ik dienu viena mēneša garumā mazināja migrēnas lēkmju biežumu un stiprumu vismaz pusei pacientu.

Profilaktiski tiek lietotas dažādas magnija formas, īpaši labi organismā uzsūcas magnija hlorīds un magnija citrāts. Magnija iedarbība uz migrēnu pētīta daudzkārt, un no pētījumiem var secināt, ka magnijs ir viegli panesams un efektīvs līdzeklis lēkmju mazināšanā. Biežāk novērotā magnija blakusparādība ir paātrināta zarnu darbība, kas, pārtraucot magnija lietošanu, pāriet. Vairākos pētījumos magnija efektivitāte pierādīta ne tikai migrēnas profilaktiskai ārstēšanai, bet arī migrēnas lēkmju atvieglošanā; bieži vien tas ir viens no pirmajiem līdzekļiem, kas tiek ievadīts infūzijas (injekcijas) veidā neatliekamās medicīniskās palīdzības laikā.

Magnijs sastopams arī sēklās, mandelēs, zema tauku satura jogurtā un kefīrā, melnajās pupiņās un lēcās, avokado, vīģēs, banānos un tumšajā šokolādē. Magniju nevajadzētu lietot kopā ar antibiotikām un urīnu dzenošiem līdzekļiem. Drošāk pirms tā lietošanas ir konsultēties ar savu ārstu vai farmaceitu. Magnija lietošana atļauta gan grūtniecības, gan bērna zīdīšanas periodos.

Riboflavīns (B2 vitamīns) 50 līdz 400 mg dienā

Uzturā B2 vitamīns sastopams olās, gaļā, riekstos, lapu dārzeņos, arī pienā un miežu iesalā. Tā darbības mehānisms saistīts ar audu elpošanas un enerģijas procesu uzlabošanu. Klīniskajos pētījumos pielietotā riboflavīna deva gan krasi atšķiras (50 līdz 400 mg diennaktī). Daļā no pētījumiem ir ticis pierādīts visai maznozīmīgs riboflavīna efekts migrēnas mazināšanā, tomēr daļā pētījumu tā lietošana būtiski mazina migrēnas lēkmju biežumu un ilgumu, panākot pat 50%-īgu galvassāpju atvieglojumu. Biežākās blakusparādības, kas sastopamas, lietojot riboflavīnu minētajās devās, ir apetītes izmaiņas, paātrināta zarnu darbība un bieža urinācija, kas mazinās, pārtraucot vitamīna lietošanu. Kopumā pētījumos tika secināts, ka riboflavīns jeb B2 vitamīns ir laba izvēle migrēnas lēkmju profilaktiskai ārstēšanai, īpaši akcentējot labo efektivitāti, niecīgās izmaksas un salīdzinoši retās blakusparādības.

D3 vitamīns jeb tā sauktais „saules vitamīns”

D3 vitamīns sintezējas ādā saules staru ietekmē. Tas regulē fosfora un kalcija vielmaiņu, nodrošina kalcija uzsūkšanos organismā un veicina kaulu mineralizāciju. Tāpat D3 vitamīns paaugstina organisma pretošanās spējas – stiprina imunitāti, regulē vairogdziedzera darbību un normalizē asinsspiedienu. Neliels daudzums D3 vitamīna atrodams arī zivīs (tuncis, lasis, skumbrija, sardīnes), zivju eļļā, olās un pienā. D3 vitamīna trūkums pasaulē sastopams 30 līdz 80% populācijas, kopumā tā ir globāla veselības problēma. D3 vitamīna trūkums saistīts ar daudz un dažādām slimībām – muskuļu un skeleta slimībām, vēzi, sirds un asinsvadu slimībām, kā arī dažādām autoimūnām slimībām – cukura diabētu, multiplo sklerozi, reimatoīdo artrītu u. c. Vairākos pētījumos novērots, ka zemāks D3 vitamīna līmenis saistīts arī ar hroniskām sāpēm un stiprākām galvassāpēm. Interesanti, ka vienā pētījumā pierādīts, ka D3 vitamīna lietošana mazina galvassāpes nesmēķētājiem, bet neietekmē to stiprumu smēķētājiem. D3 vitamīna diennakts deva jālieto atbilstoši tā trūkumam organismā, tāpēc pirms tā lietošanas nepieciešams veikt asins analīzes, nosakot D3 vitamīna pašreizējo līmeni.

Koenzīms Q10 (CoQ10) 150 līdz 300 mg dienā

Koenzīmu Q10 bieži raksturo kā vitamīnu vai vitamīnam līdzīgu vielu. CoQ10 ir iesaistīts ķermeņa enerģijas iegūšanas procesos, olbaltumvielu ražošanā. Tam piemīt antioksidanta īpašības. CoQ10 sastopams arī dažādos pārtikas produktos, piemēram, gaļā, zivīs, zemenēs, brokoļos, apelsīnos, zemesriekstos, olās u. c. Tā lietošana var būt saistīta ar vieglām blakusparādībām – dedzināšanas sajūtu mutē, apetītes izmaiņām, ātrāku zarnu darbību. Kādā no migrēnas pacientu pētījumiem pacienti saņēma 150 mg CoQ10 dienā. Ārstēšanās rezultātā 60% pētījuma dalībnieku mazinājās gan galvassāpju biežums, gan stiprums par 55%. Nevienam no pacientiem nebija blakusparādību, kas saistītas ar medikamenta lietošanu. Ņemot vērā šī un arī citu pētījumu rezultātus, CoQ10 ir labi panesams un efektīvs līdzeklis migrēnas lēkmju profilaksei. CoQ10 var būt efektīvs arī bērnu migrēnas ārstēšanā.

Melatonīns 3 mg dienā

Melatonīns ir hormons, kas dabīgi izdalās cilvēka smadzenēs esošajā epifīzē. Epifīze ir neliels priežu čiekuram līdzīgs dziedzeris, kas atrodas galvas smadzeņu dziļumā, un melatonīns tajā izdalās vāji apgaismotā vidē vai tumsā. Melatonīns piedalās miega un nomoda cikla regulācijā, nodrošinot veselīgu miegu. Melatonīna nozīme migrēnas galvassāpju mazināšanā nav skaidra, tomēr kādā no pētījumiem pierādīts, ka 3 mg melatonīna pusstundu pirms miega trīs mēnešu garumā var sniegt pat 50%-īgu migrēnas lēkmju atvieglojumu. Līdz šim veiktajos pētījumos melatonīna lietošana saistīta ar tādām blakusparādībām kā miegainība dienas laikā un neliels svara pieaugums. Tomēr, ņemot vērā iepriekš minēto, melatonīna lietošana uzskatāma par drošu un efektīvu. To ieteicams izmēģināt pacientiem, kuriem galvassāpes kombinējas ar miega traucējumiem.

Meiteņu zeltpīpene (angliski – feverfew) 50 līdz 100 mg dienā

Tās ir dzeltenīgi zaļas lapas ar dzelteniem ziediem, kas nedaudz atgādina kumelītes. Meiteņu zeltpīpenes ekstrakts mazina menstruāciju izsauktos simptomus, astmu, dermatītu un pat artrītu. Tradicionāli šo augu lieto kā drudzi atvieglojušu līdzekli. Auga lietošanas blakusparādības ir saistītas ar paātrinātu sirdsdarbību. Iespējams, šis līdzeklis pastiprina arī asiņošanu, tādēļ nav ieteicams to lietot, ja tiek uzņemti asins recēšanu bremzējoši līdzekļi. Ekstrakta lietošana pētījumu ietvaros saistīta arī ar migrēnas lēkmju atvieglojumu, apmēram 25%.

Tūsklape (angliski – butterbur) 75 mg 2 reizes dienā

Tūsklape ir daudzgadīgs krūms, kas sastopams visā Eiropā, arī Āzijā un daļā Ziemeļamerikas. Tā nosaukums saistīts ar lielajām lapām, kas agrāk tika izmantotas sviesta iesaiņošanai. Daudzus gadus šis augs tika lietots drudža, sāpju un spazmu ārstēšanai, tagad tas tiek izmantots arī galvassāpju ārstēšanai. Taču pēdējos gados diemžēl kļuvusi zināma arī auga (iespējami) toksiskā iedarbība – var rasties aknu toksiski bojājumi, kā arī vērojama vēža attīstību veicinoša darbība. Saistībā ar šīm blakusparādībām, tā lietošana ir aizliegta vairākās Eiropas valstīs.

Tomēr pētījumos ir ziņots par aptiekās pieejamo tūsklapes produktu drošību un labu panesamību, ja to lieto īslaicīgi, iekšķīgi, nepārsniedzot ieteicamās devas. Neattīrītu, neapstrādātu auga sīpolu gan nedrīkst ēst, jo, ilgstoši to lietojot, var rasties aknu bojājumi. Tāpat ilgstoši nedrīkst lietot auga tējas, neapstrādātas zāles kapsulas vai neapstrādātas tinktūras, ekstraktus.

Tūsklapes lietošana nav ieteicama sievietēm, kuras ir grūtnieces vai baro bērnu ar krūts pienu. Šim augam dažādos pētījumos ir pierādīta efektivitāte (mazinot galvassāpes) līdz pat 60% gadījumu, lietojot 75 mg auga 2 reizes dienā 3 mēnešu garumā. Veiksmīgais pētījumu rezultāts veicinājis migrēnas profilakses pētījumus arī bērniem, tomēr patreiz auga iedarbība uz bērnu migrēnu vēl nav zinātniski pamatota. Ilgtermiņa ietekme uz veselību un tūsklapes mijiedarbība ar citām zālēm arī nav pētīta, tāpēc nezinām, vai ilgstošai lietošanai ir kādas blakusparādības.

LA.lv