Veselam
Ārstēšana

Audzējs – labdabīgs, bet ne vienmēr labs. Tomēr operēt?0


Labdabīgi audzēji reizēm var izaugt tik lieli, ka nospiež apkārtējos orgānus, apgrūtinot to darbību.
Labdabīgi audzēji reizēm var izaugt tik lieli, ka nospiež apkārtējos orgānus, apgrūtinot to darbību.
Foto: Picsfive/Shutterstock

Kāda mūsu avīzes lasītāja atrakstījusi vēstuli, kurā klāsta – viņas draudzene (45 gadus veca) kategoriski atsakoties izoperēt lielu audzēju vēdera dobumā, kā to ieteicis ķirurgs, jo tas esot labdabīgs, tādēļ neesot ko satraukties – nekas slikts jau nevarot notikt. Taču dzirdēts, ka reizēm audzējs kļūst pat 10 un vairāk kilogramus smags. “Vai tas laika gaitā nevar apdraudēt manas draudzenes veselību, varbūt pat kļūt ļaundabīgs?” grib zināt lasītāja.

 

Nospiež citus orgānus

Parasti šūnas aug un dalās, lai veidotu jaunas šūnas, tikai tad, kad tas nepieciešams organismam. Šis process palīdz saglabāt veselību. Taču dažreiz šūnas tomēr aug un dalās, lai arī tas nav nepieciešams ikdienišķo procesu nodrošināšanai. Šīs nevajadzīgās šūnas veido audu masu – audzēju, kuri var būt gan ļaundabīgi, gan labdabīgi. Pēc izcelsmes labdabīgos audzējus iedala divās lielās grupās – epitēlijaudu (adenoma, polips) un saistaudu (fibroma, lipoma) audzējos. Nereti tos nošķir arī pēc orgāna, kurā tie izveidojušies, piemēram, aknu audzējs jeb hepatoma, asinsvadu audzējs – angioma.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Ķirurģiskā dienas stacionāra virsārsts, asociētais profesors Igors Ivanovs stāsta, ka labdabīgie audzēji aug lēni un bieži vien ir norobežoti no apkārtējiem audiem, veidojot ko līdzīgu kapsulai, tie nemēdz caur­augt orgānus, veidot jaunus audzēja perēkļus. Turpretī ļaundabīgajiem audzējiem raksturīga strauja un invazīva augšana, proti, tie izplešas arī apkārtējos orgānos, veidojot metastāzes.

“Labdabīgo audzēju ir ļoti daudz, tādēļ nevar garantēt, ka minētās pazīmes atbildīs pilnīgi visiem. Turklāt jāņem vērā – arī lēni augot, audzējs var sasniegt ļoti lielus izmērus un svērt pat vairākus kilogramus. Tādos gadījumos tas var kļūt bīstams, jo izplešoties var nospiest dzīvībai svarīgus orgānus, kā arī asinsvadus un nervus. Daži labdabīgie audzēji var veidoties īpaši svarīgos ķermeņa rajonos, piemēram, galvas smadzenēs, kur pat neliels veidojums pacientam var izraisīt ļoti nopietnas veselības problēmas. Tādēļ vārdu “labdabīgs” par daļu audzēju var lietot visai nosacīti,” uzsver ķirurgs.

Kādēļ nevajag atteikties no operācijas, nevis censties sadzīvot ar labdabīgu audzēju?

Pirmkārt, sasnieguši lielus apmērus, atkarībā no lokalizācijas vietas šie audzēji var radīt diskomfortu, asiņošanu un tās izraisītu anēmiju, zarnu aizsprostojumus, vēdera dobuma orgānu savstarpējā izvietojuma maiņu, sāpes. Piemēram, nesen P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas torakālo ķirurgu un nei­roķirurgu komanda piecu stundu ilgas operācijas laikā pacientei izoperēja vairākus kilogramus smagu audzēju, kurš krūšu kurvī bija atradies vairāk nekā 16 gadus, gandrīz pilnībā nospiežot vienu plaušu un muguras smadzenes un radot vājumu kājās, kura dēļ viņa pēdējos gadus pārvietojās ar lielām grūtībām.

Dažkārt labdabīgi audzēji var izdalīt hormonus vai citas bioloģiski aktīvas vielas, kas var ietekmēt dažādas organisma funkcijas, bet reizēm novietoti tā, ka var būt pamanāmi, sataustāmi, radīt kosmētisku defektu.

Otrkārt, jebkurā audzējā, arī labdabīgajā, šūnas, to “uzvedība” jau ir mainījusies. Jo lielāks labdabīgais audzējs, jo vairāk tajā šādu šūnu, jo lielāka iespēja, ka dažas no tām pārtaps ļaundabīgajās. Statistika liecina, ka, piemēram, no gremošanas orgānu labdabīgiem audzējiem, it īpaši no tiem, kas lokalizējas kuņģī, barības vadā, zarnās, aizkuņģa dziedzerī, no 15 līdz pat 60% gadījumu var attīstīties vēzis.

 

Pilnīga drošība tikai pēc operācijas

Kamēr veidojums ir neliels, operācija parasti ir vienkārša, saudzējoša, un jau nākamajā dienā pacients var atstāt slimnīcu un doties mājās. “Labdabīgie audzēji pēc izoperēšanas no jauna veidojas ārkārtīgi reti. Turklāt atšķirībā no ļaundabīgā audzēja operācijas, kuras laikā tiek izņemta arī daļa apkārtējo, veselo audu, ir daudz saudzīgāka, un pacients pēc tās ir praktiski vesels,” stāsta Igors Ivanovs.

Ja jaunveidojuma diametrs jau ir 10–20 centimetri vai pat vairāk, ja tas atrodas blakus vai nospiež dzīvībai svarīgus orgānus, operācija ir daudz sarežģītāka un daudz lielāka ir iespēja, ka tās laikā vai pēc tam var rasties sarežģījumi, kuru dēļ var nākties ilgu laiku pavadīt slimnīcā.

Labā ziņa ir tā, ka labdabīgo audzēju ārstēšanā netiek izmantota ķīmijterapija vai staru terapija.
Saistītie raksti

Ja diagnosticēts potenciāli labdabīgs audzējs, vispareizākā rīcība ir sekot ārstējošā ārsta ieteikumam un veikt plānveida operāciju. Šāda rīcība novērsīs bīstamas situācijas rašanos nākotnē, jo pilnīgu pārliecību, ka audzējā nav ļaundabīgu šūnu, var sniegt tikai tā audu histoloģiskā izmeklēšana laboratorijā, nevis ultrasonogrāfijas, rentgena, kompjūtertomogrāfijas vai magnētiskās rezonanses izmeklējumu rezultāti.

Taču bieži vien audzējs atrodas grūti sasniedzamā vietā, kur nav iespējams veikt tā audu parauga paņemšanu jeb biopsiju. Arī tad, ja biopsija veikta, tiek pārbaudītas šūnas tikai vienā audzēja daļā, taču, iespējams, citā jau sākušies ļaundabīgi procesi. Bieži vien tikai pēc operācijas, nosūtot audzēju uz laboratoriju analīzei, iespējams ar pilnīgu pārliecību pateikt, vai tas bijis labdabīgs vai ļaundabīgs.

LA.lv