Veselam
Bērni

Aukstajā sezonā apgūstam vai izkopjam peldētprasmi. Svarīgi jautājumi par peldēšanu0

Foto – Shutterstock

Latvija ir ūdeņiem bagāta zeme. Mums ir aptuveni 800 lielāku un mazāku upju un vairāk nekā 2000 ezeru, kuru virsmas platība pārsniedz hektāru, nemaz nerunājot par Baltijas jūru, kuras krasta līnija ir apmēram 520 kilometru gara. Tāpēc nav brīnums, ka daudzi iecienījuši atpūtu pie ūdeņiem. Diemžēl katru gadu līdz ar oficiālās peldsezonas beigām nākas atzīt, ka ir daudz noslīkušo – ik gadu šādā veidā zaudējam ap 200 cilvēku, arī bērnus. Lai gan gan nelaimē bieži  vainojams alkohols un peldētāju pārgalvība, eksperti ir pārliecināti: daudziem dzīvību varētu glābt obligāta peldētapmācība skolā.

Peldēšanas un airēšanas katedras vadītājs asociētais profesors Jaunāko klašu skolēni varētu iemācīties labi peldēt brasā, kraulā uz muguras un tauriņstilā, bet galvenais – prastu pazīt potenciāli bīstamas situācijas uz ūdens un no tām izvairīties, nepieciešamības gadījumā izglābtu sevi un varbūt vēl kādu nelaimē nonākušo. Ne jau velti sengrieķu filozofs Platons par izglītotiem cilvēkiem uzskatīja tos, kuri prot rakstīt, lasīt un… peldēt.

 

Iedraudzēties ar ūdeni jau mazotnē

Par to, vai bērns jāradina pie ūdens jau zīdaiņa vecumā, peldēšanas ekspertu domas atšķiras. Vieni uzskata, ka tas ir ļoti labi, jo mazulis labāk attīstās. To apliecina arī Vācijā veiktie pētījumi, sekojot līdzi bērnu veselībai un attīstībai ilgāku laiku. Taču pastāv arī viedoklis, ka zīdaiņu peldināšana ir laba, tikai nedrīkst seju iegremdēt ūdenī.

“Pēc piedzimšanas bērniem ir aktīvs elpas aiztures reflekss: tiklīdz uz sejas nokļūst ūdens, mazulis reflektori vairs neelpo, ieeja plaušās tiek automātiski slēgta. Reflekss izzūd aptuveni trīs mēnešu vecumā, ja regulāri nepeldina, iegremdējot seju ūdenī,” skaidro profesors Imants Upītis.

Līdz trim gadiem bērns tikai iepazīst ūdens vidi vecāku un trenera uzraudzībā. Treneris māca tētiem un mammām, kā mazulim pareizi ierādīt pirmās iemaņas ūdenī. Šajā laikā, it īpaši pirmajā dzīves gadā, zīdaiņa kustības pārsvarā nosaka refleksi, tāpēc peldētapmācībai vēl par agru. Nodarbību galvenais mērķis ir veicināt attīstību, stiprināt veselību, pieradināt pie ūdens. Tomēr arī pavisam maziem var iemācīt noturēties virs ūdens, lai, piemēram, izkrītot no laivas, spētu pagriezties uz muguras un sagaidītu palīdzību.

Trenere Jeļena Solovjova uzskata, ka mūsu valstī nav peldēšanas tradīciju. “Varbūt ir pārāk īsas vasaras, upēs un ezeros nav pietiekami silts ūdens, vai trūkst peldbaseinu. Piemēram, Austrālijā ir pats par sevi saprotams, ka zīdainis trīs mēnešu vecumā kopā ar vecākiem apmeklē peldbaseinu, lai pierastu, iedraudzētos ar ūdeni, ka līdz divu gadu vecumam viņam jāiemācās pārvietoties ūdenī, lai izdzīvotu. Tā ir norma, tāpat kā no rītiem mazgāties un tīrīt zobus,” viņa saka.

Latvijā nav pārāk daudz vietu, kur mazuļi varētu peldēt kopā ar vecākiem. Varbūt tāpēc, ka saskaņā ar higiēnas prasībām peldbaseinā, kas paredzēts bērniem, ūdens temperatūrai jābūt 28–30 ºC, bet mazuļiem – sākot no 34 ºC, un nav daudz baseinu, kuros nodrošina tik siltu ūdeni. Arī finansiālā ziņā tas nav lēti. Piemēram, lai Rīgā sešus mēnešus līdz divus gadus vecs bērns peldētos kopā ar pieaugušo, mēnesī nākas maksāt 30–155 eiro atkarībā no nodarbību skaita.

Lai mazuli līdz trīs gadu vecumam peldinātu lielajiem bērniem paredzētajā baseinā, viņš pirms tam jānorūda. “Dzīvojot laukos vai privātmājā, siltajās vasaras dienās ūdeni var iepildīt piepūšamajā baseinā. Rotaļājoties tajā, bērns pierod pie šādas vides, un peldēšanas trenerim vēlāk vieglāk ar viņu strādāt,” stāsta Imants Upītis.

Baseins bērnudārzā

Ja kopš pirmajiem dzīves gadiem nav bijusi iespēja iedraudzēties ar ūdeni, to var izdarīt bērnudārzā, jo daudzās jaunuzceltās pirmsskolas iestādēs iebūvēti arī moderni peldbaseini. Piemēram, Jelgavā šogad durvis vēra bērnudārzs Kāpēcīši ar 280 vietām un diviem baseiniem (lielais 10 x 15 m, mazais 4 x 5 m). Audzinātājas vadībā bērni, sākot no pašiem mazākajiem – pusotrgadīgajiem, reizi nedēļā veic dažādas kustību aktivitātes mazajā baseinā, lai pakāpeniski apgūtu peldētprasmes galvenos elementus, bet lielajā baseinā šajā mācību gadā peldētapmācību apgūs Jelgavas vispārizglītojošo skolu pirmklasnieki.

Pērn atvērtajā Madonas bērnudārza Saulīte peldbaseinā nodarbības notiek arī pārējo novada bērnudārzu audzēkņiem, kurus turp nogādā skolēnu autobusi. Pašvaldība izvirzījusi mērķi, lai visi bērnudārza beidzēji iegūtu stabilas peldētprasmes, kas veicina ne vien viņu veselību, bet arī drošību uz ūdeņiem. Bet Valmieras pagasta bērnudārza Burtiņš peldbaseinā pirmsskolas iestādes divgadīgie un trīsgadīgie bērni var plunčāties kopā ar mammu vai tēti. “Bērnībā apgūtas prasmes, kā braukt ar divriteni, kā peldēt, saglabājas līdz sirmam vecumam. Tās nevar zaudēt, tikai uzlabot un paaugstināt,” uzsver Imants Upītis.

 

Skolās nav peldētapmācības

Lai gan Latvijā noslīkšana ir otrs biežākais bērnu un jauniešu vecumā līdz 19 gadiem ārējais nāves cēlonis, no valsts puses nav finansiāla atbalsta bērnu peldēšanas un drošības uz ūdens apmācībai, kā arī negadījumu profilaksei – bērnu izglītošanai un informēšanai. Tas atstāts pašvaldību un dažādu nevalstisko organizāciju ziņā. Piemēram, Latvijas Olimpiskā komiteja jau trešo gadu īsteno projektu Sporto visa klase: papildus sporta stundām notiek vēl trīs fakultatīvās nodarbības nedēļā, no kurām viena ir peldēšana. Pagājušajā mācību gadā tajā piedalījās 162 skolēni no Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rīgas, Valmieras un Ventspils.

Jeļena Solovjova stāsta, ka Latvijas Peldēšanas federācija sadarbībā ar Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju izveidojusi peldētprasmes un drošības uz ūdens apmācības programmu 1.– 4. klases skolēniem – līdzīgu tām, ko obligāti apgūst daudzu Eiropas valstu skolēni. Viena šīs programmas sadaļa atvēlēta drošībai, lai bērni pazītu potenciāli bīstamas situācijas, bet, nonākot tajās, mācētu rīkoties, piemēram, apvilkt glābšanas vesti, netuvoties slīkstošam cilvēkam, bet pasviest peldošu palīglīdzekli.

Programmas sākšanai un viena bērna apmācībai nepieciešamā līdzfinansējuma summa ir 1,42 eiro par vienu nodarbību. Gadā 32 nodarbību ciklam no valsts budžeta vajadzētu atvēlēt 45,44 eiro par bērnu. Pārējos izdevumus segtu pašvaldības, no kurām daudzas jau tagad nodrošina bērnu apmācību par saviem līdzekļiem. Federācija arī rosina ieviest sporta skolotāju apmācības jeb pilnveides programmu, lai viņi savukārt varētu mācīt bērnus, jo daudzviet, it īpaši reģionos, trūkst peldēšanas treneru. Tomēr arī šajā mācību gadā līdzekļi programmas ieviešanai valsts budžetā nav atrasti.

Kādas ir pamatprasmes

Ko skolēniem vajadzētu apgūt peldētapmācības laikā? “Prasmi ieņemt ūdenī līdzsvarotu stāvokli, noturēt to un pārvietoties vēlamajā virzienā, pakāpeniski un atvieglotā veidā apgūt sporta peldēšanas stilus, bet pats galvenais – droši peldēt un spēt izdzīvot kritiskās situācijās uz ūdens. Ļoti svarīgi ir iemācīties pareizi elpot – izelpojot ūdenī, nebaidīties, ka tas iekļūs acīs vai ausīs,” uzsver Jeļena Solovjova. Viņa sapņo par to, ka, ieviešot skolās obligāto peldētapmācību, varētu notikt daudz pilnvērtīgāka jauno sportistu peldētāju atlase.

Peldot ķermenim jāpārvar liels ūdens pretestības spēks, kas atkarīgs no ķermeņa stāvokļa ūdens plūsmā. Tāpēc sākuma vingrojumi ir tā sauktās zvaigznītes (bērniem iemāca noturēties virs ūdens horizontāli ar atbalstu pret baseina malu un bez tā), kā arī slīdējumi (ar kājām no visa spēka atgrūžoties no baseina malas). Būtiski ir elpošanu saskaņot ar kāju un roku kustībām, tikai pēc tam var mācīties sporta peldēšanas stilu pamatus.

Visvieglāk ir iemācīties peldēt uz muguras, jo tad var brīvi elpot, taču nevar redzēt priekšā notiekošo, turklāt peldētājs, kas nav apguvis citus peldēšanas veidus, pagriežoties uz krūtīm, var noslīkt. Tāpēc peldēšana uz muguras nav tik droša kā peldēšana brasā, kuru Imants Upītis uzskata par vispraktiskāko peldēšanas veidu. Ne velti to apgūst arī armijā: brasā var peldēt ar visu apģērbu, pārvietojot ūdenī šauteni, mugursomu vai citu smagumu, orientējoties apkārtnē, pat ja ir lieli viļņi.

Visgrūtākais, tomēr visātrākais peldēšanas veids ir krauls, jo gurniem jābūt līdzsvarotiem, bet galvai iegremdētai ūdenī.

“Lai paaugstinātu drošību uz ūdens, vajadzētu panākt, lai visi bērni, kas skolā apmeklē baseinu, prastu peldēt brasā,” spriež profesors. Tomēr, ja bērnībā neiemācās peldēt, nekas vēl nav zaudēts, jo šīm iemaņām nav vecuma ierobežojuma.

 

Kā māku, tā maunu

“Ļoti maz cilvēku spēj izmantot sporta peldēšanas veidus, vairākums tikai prot turēties uz ūdens, pārvietojoties ar ļoti lielu enerģijas patēriņu,” atzīst Jeļena Solovjova. Kā liecina novērojumi, cilvēki, kas nav mācījušies peldēt trenera vadībā, brasā vai kraulā bieži vien paceļ galvu uz augšu, izvairoties iegremdēt seju ūdenī, tādējādi lieki sasprindzinot kakla un plecu daļas muskuļus. Tiek veiktas arī neracionālas kustības, kuļot ūdeni ar kājām, rokām. Ja nav labi apgūti peldēšanas pamati, paceļot galvu, lai ieelpotu, un atkal to nolaižot ūdeni, tiek izjaukts līdzsvarotais stāvoklis un kājas nemitīgi laižas uz leju.

Latvijas iedzīvotāju peldētprasmi raksturo arī pirms dažiem gadiem veiktais Rīgas Tehniskās universitātes Sporta katedras pasniedzējas un peldēšanas treneres Eleonoras Šišlovas pētījums. Viņa izvērtēja peldētprasmes līmeni 540 studentiem vecumā no 18 līdz 20 gadiem, kuriiem ārsts bija norīkojis koriģējošo peldēšanu, liekot jauniešiem veikt 50 metru distanci ar laika kontroli (profesors Imants Upītis uzskata, ka labas peldētprasmes rādītājs ir spēja bez apstājas nopeldēt 200 metru brasā vai kraulā, turklāt katrā ciklā galvu iegremdējot ūdenī). No pētījuma dalībniekiem 20% tas bija labs, jo jaunieši peldēja ar saskaņotām kustībām, uzrādot 30–45 sekundes, 40% – vidējs (peldēja labi, bet kustības nebija saskaņotas ar elpošanu), bet 30% tas bija zems – peldēja ar pūlēm, nespēja veikt visu distanci vai vispār neprata peldēt. Secinājums: 70% studentu ar grūtībām pārvietojas ūdenī, jo nav apguvuši racionālas kustības.

Kā jau katrā sporta veidā, daži cilvēki ir vairāk, citi – mazāk piemēroti peldēšanai. Viens bez redzamas piepūles un kustībām var gulēt virs ūdens stundām ilgi, turpretī cits nespēj noturēties, pat spēcīgi kustinot kājas un rokas. Kā stāsta Jeļena Solovjova, tas saistīts gan ar ķermeņa īpatnējo svaru, gan uzbūvi, gan ūdens izjūtu. Izrādās, neliels tauku mētelītis palīdz noturēties virs ūdens, bet liela muskuļu un kaulu masa velk dibenā.

Pat ja peldēšanas sports nav domāts visiem, peldes ir lielisks veselības veicināšanas veids ikvienam, jo, tāpat kā skriešana un nūjošana, nodrošina aerobo slodzi (trenē sirds un asinsvadu sistēmu). Gan jāatceras, ka labāk peldēt lēnāk, bet ilgāku laiku, nevis ļoti ātri un mazu attālumu.

SVARĪGI JAUTĀJUMI PAR PELDĒŠANU

Atbild Sporta laboratorijas sporta ārste Sandra Rozenštoka

Kāpēc peldēt ir veselīgi?

Peldēšana ir labākais veids, kā norūdīties un nostiprināt organisma aizsargspējas. Tiek iesaistītas ļoti daudzas muskuļu grupas, ķermenis tiek kārtīgi izkustināts un attīstās vispusīgi un simetriski. Salīdzinājumā ar citiem sporta veidiem peldēšanai ir lielas priekšrocības, jo gravitācijas spēka ietekmē tiek atslogotas locītavas un starpskriemeļu diski. Ūdens blīvums, kas ir daudzkārt lielāks nekā gaisam, bremzē kustības un samazina iespēju gūt traumas. Ūdens ķermeni spiež ar daudz lielāku spēku nekā apkārtējais gaiss, tāpēc katru peldētāja kustību papildina bezmaksas masāža, kas stimulē asinsriti un pastiprina skābekļa piegādi sirdij un citiem iekšējiem orgāniem. Peldot tiek trenēta arī elpošanas sistēma – ne velti profesionāliem peldētājiem ir lielāks plaušu tilpums nekā caurmēra cilvēkiem.

Ūdenī locītavas jūtas daudz labāk, jo tām nav jātur viss ķermeņa svars. Peldēšana prasa lielu kustību amplitūdu, tās laikā tiek pamatīgi, bet saudzīgi izkustinātas visas locītavas, tāpēc to iesaka cilvēkiem ar kustību un balsta aparāta slimībām.

Cik daudz peldēt ir veselīgi?

Jebkura fiziska slodze atkarīga no cilvēka veselības stāvokļa, vecuma, dzimuma un fiziskās sagatavotības. Tas, kurš fiziski ir labi sagatavots – bieži skrējis, vingrojis –, var atļauties lielāku slodzi, piemēram, četras piecas reizes nedēļā peldēt 45 minūtes. Ja ar sportu regulāri nenodarbojas, sākumam pietiks ar pāris nopeldētiem apļiem. Ilgumu pakāpeniski var pagarināt, peldot divas trīs reizes nedēļā pa 20 minūtēm.

Vai pirms tam vajag iesildīties?

Kā jebkura sporta nodarbība, arī peldēšanu vajag sākt ar iesildīšanos, kārtīgi izkustinot ķermeni krastā vai baseina malā, vai ūdenī. Vispirms lēnām izapļot visas locītavas, bet pēc tam izvingrināt lielās locītavas – veikt 10–15 pietupienu, noliekties, ar pirkstu galiem skarot zemi. Pēc intensīvas peldēšanas nevajag tūdaļ mesties laukā no ūdens, bet vēl kādu laiku mierīgi papeldēt.

Vai peldēšanas veida izvēle var kaitēt veselībai?

Nē, veselībai kaitēt nevar. Kaitējums var rasties, ja nepareizi izpilda peldēšanas kustības. Svarīgs ir peldēšanas stils, piemēram, peldot brasā un kraulā uz krūtīm ar augsti paceltu galvu virs ūdens, ir nepareizs mugurkaula noslogojums, kas veicina kakla un muguras muskuļu sasprindzinājumu. Par visveselīgāko uzskata peldēšanu uz muguras, jo tā mugurkauls jūtas vislabāk. Peldot kraulā, iespējams visātrāk pārvietoties ūdenī un sadedzināt visvairāk kaloriju, peldot brasā – maksimāli izkustināt visas locītavas, arī gūžas. Atslābināties var, peldot uz muguras, bet intensīvām nodarbībām piemērotāks ir krauls un tauriņstils.

 

INTERESANTI

2012. gadā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas asociētais profesors Imants Upītis saņēmis patentu peldētapmācības trenažierim. Enkurveida trenažieris sastāv no divām daļām, viena tiek izmantota roku, otra – kāju atbalstam. Tā uzdevums ir panākt, lai peldētājs ūdenī justos brīvi un vienlaikus elpošanu saskaņotu ar roku un kāju kustībām. Ar trenažieri var iemācīties pareizi peldēt gan brasā, gan kraulā, gan tauriņstilā.

STATISTIKA

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka 2013. gadā noslīka 141 Latvijas iedzīvotājs, no kuriem 6 bija līdz 14 gadu vecumam, 101vecumā no 15 līdz 59, bet 34 – virs 60 gadiem. 2014. gadā bojā gāja 191 cilvēks, no tiem 10 bija līdz 14 gadu vecumam, 127 – vecumā no 15 līdz 59, bet 54 – virs 60 gadiem. Dati par 2015. gadu vēl nav apkopoti.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta dati liecina, ka 2013. gadā meklēti 116 noslīkušie, no tiem 7 nepilngadīgie, 2014. gadā – 154 noslīkušie, no tiem 9 nepilngadīgie, bet 2015. gada deviņos mēnešos – 81 noslīkušais, no tiem 1 nepilngadīgais.

2015. gada deviņos mēnešos dienests devies uz 111 izsaukumiem, kas saistīti ar glābšanas darbiem uz ūdens, izglābti 39 cilvēki, to skaitā tie, kas ar laivu vai citu peldlīdzekli saviem spēkiem nav spējuši sasniegt krastu.

 

36,6 °C konsultanti SANDRA ROZENŠTOKA, sporta ārste Sporta laboratorijā

Saistītie raksti

JEĻENA SOLOVJOVA, Latvijas Peldēšanas federācijas treneru komitejas priekšsēdētāja, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Peldēšanas un airēšanas katedras asociētā profesore

IMANTS UPĪTIS, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas

LA.lv