Veselam
Uzturs

Latvijā audzēs superaļģes. Satur vairāk olbaltumvielu nekā gaļa!0

Foto: no RTU arhīva

Spirulīna ir izcils augu valsts olbaltumvielu, vērtīgu aminoskābju, omega-3 taukskābju un antioksidantu avots. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieku komandas SpirulinaNord izstrādātā inovatīvā tehnoloģija ļauj šo tropu augu audzēt īpašos bioreaktoros, lai pēc tam svaigā veidā izmantotu kā papildinājumu ikdienas uzturam, pievienojot zaļajiem kokteiļiem, mērcēm vai biezeņiem.

 

Olbaltumvielu vairāk nekā gaļā

Spirulīnu mūsu reģionā noteikti pazīst veģetārieši, vegāni un citi, kas pastiprināti interesējas par veselīgu uzturu.

Tas ir unikāls pārtikas produkts, jo satur vairāk nekā 60% olbaltumvielu jeb proteīnu.

Kilogramā šo aļģu to ir pat vairāk nekā gaļā, tādēļ spirulīna var būt lielisks gaļas aizvietotājs. Tajās ir arī ļoti daudz zaļās krāsas bioloģiski aktīvā pigmenta – hlorofila, visas nepieciešamās aminoskābes, taukskābes, piemēram, omega-3, turklāt aļģes satur arī plašu vitamīnu spektru (karotinoīdus jeb A vitamīna pirmvielas, C, B grupas un E vit-amīnu, folijskābi), minerālvielas (kalciju, dzelzi, magniju) un mikroelementus.

Ar spirulīnu cilvēks uzņem tādu pašu dzelzs daudzumu kā ar gaļu.

Būtiska spirulīnas priekšrocība – tajā ir vairāk nekā 200 aktīvo komponentu. Tiek uzskatīts – papildinot jebkādu uzturu ar spirulīnu, tiek uzņemtas visas organismam vajadzīgās barības vielas. Tas ir ļoti svarīgi, piemēram, tiem, kuri cieš no malnutrīcijas jeb nepietiekama uztura izraisītām sekām. Nereti malnutrīcijas riskam pakļauti seniori, cilvēki ar ēšanas vai rīšanas traucējumiem, pacienti pēc smagām operācijām.

Uztura bagātinātāji ar spirulīnu mūsu aptieku plauktos pieejami diezgan lielā apjomā, taču tajos tā ir kaltēta un presēta tabletēs, saberzta pulverī vai pildīta kapsulās. Kaltēto aļģu garša lielai daļai eiropiešu nav pieņemama – atšķirībā no Āzijas reģiona iedzīvotājiem, kuri jūras augus tradicionāli iekļauj uzturā arī kaltētā veidā.

“Termiski un mehāniski apstrādājot, zūd daļa no uzturvērtības. Turklāt lielākā daļa spirulīnas, ko saņemam, nāk no Ķīnas, kur to audzē seklos dīķos, tāpēc par to kvalitāti, piemēram, piesārņojumu ar smagajiem metāliem, nevaram būt simtprocentīgi droši. Turklāt kaltējot spirulīnai atveras šūnu apvalks un parādās specifiska dūņu piegarša un smarža. Tieši tāpēc pie mums to neizmanto lielā daudzumā,” stāsta Kristīne Veģere.

 

Vajadzīgs siltums un gaisma

Lai arī daudzi spirulīnu uzskata par augu, patiesībā tā ir aļģe – vienšūnas organisms, kas mīt sāļos ūdeņos ekvatora tuvumā, piemēram, Āfrikā, Centrālamerikā un Dienvidamerikā, arī Āzijā, vietās, kur tās attīstībai ir labvēlīgi apstākļi: siltums un saules gaisma. Aplūkojot mikroskopā, redzams spirālveida pavediens, bet lielos daudzumos šīs aļģes veido tumši zaļu masu.

Kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem spirulīna tiek intensīvi pētīta, atklājot arvien jaunas tās īpašības – gan kā uzturvielām un vitamīniem bagātam pārtikas produktam, gan dabas valsts līdzeklim, kurš, kā apgalvo daži pētnieki, spējot uzlabot imunitāti, regulēt cukura un holesterīna līmeni asinīs, veicināt normālu nervu sistēmas un citu orgānu darbību, sarkano asinsķermenīšu veidošanos un aizkavēt organisma novecošanos.

Rūpnieciskos mērogos to kultivē tuksnešainos apgabalos ASV un Ķīnā, iegūstot tūkstošiem tonnu gadā, lai izžāvētu un pārvērstu pulverī. Taču pasaulē, arī Eiropā arvien populārāk kļūst spirulīnu lietot uzturā svaigā veidā, neveicot termisku apstrādi un saglabājot pilnīgi visu dabas doto vērtīgo vielu klāstu. RTU zinātnieku komandai radās doma attīstīt tehnoloģiju ekonomiskai aļģu audzēšanai Latvijas apstākļos.

“Jau vairāk nekā desmit gadu interesējos par biotehnoloģijām, par dažādiem mikroorganismiem. Mikroaļģu un makroaļģu izmantošanas potenciāls tiek plaši pētīts dažādā lietojumā, piemēram, ūdens attīrīšanā, biodegvielas ražošanā, bioloģiski aktīvu vielu iegūšanai. Mani saista arī veselīgs uzturs, dažādu pārtikas piedevu lietošana, lai izveidotu pilnvērtīgu un sabalansētu ēdienkarti. Uzzinot par spirulīnas uzturvērtību, sāku apsvērt iespējas to audzēt arī pie mums,” atceras Kristīne Veģere.

Latvijas klimatiskie apstākļi ar salīdzinoši garo ziemas periodu un zemajām gaisa temperatūrām nav piemēroti šīs tropu iemītnieces audzēšanai brīvā dabā, tāpēc šim mērķim pielāgotas speciālas sistēmas – bioreaktori jeb iekārtas, kas nodrošina labvēlīgus apstākļus mikroorganismu augšanai.

Lai to vairošanās un barības saņemšana noritētu sekmīgi, precīzi jāievēro ārējās vides apstākļi, proti, nepieciešamā temperatūra, apgaismojums, mitrums, barības vielas, jo mikroorganismi ir ļoti jutīgi. Piemēram, spirulīna vislabāk jūtas 30–35 °C temperatūrā. Tai pazeminoties, aļģes pārstāj vairoties, bet jau 38 °C var aiziet bojā. RTU zinātnieku izstrādātā tehnoloģija ļauj spirulīnu audzēt telpās visu gadu, kas nebūtu iespējams, izmantojot tradicionālo dīķu sistēmu.

Foto: Shutterstock

Draudzīga ne tikai vēderam

Spirulīnas audzēšana salīdzinājumā ar gaļas iegūšanu ir apkārtējai videi nekaitīga un taupa dabas resursus. Piemēram, ūdens patēriņš, rēķinot uz vienu kilogramu olbaltumvielu, ir par 98% mazāks, nekā audzējot gaļas mājlopus. Nerodas arī izmeši vai atlieku produkti. Tiek pētīta iespēja spirulīnas audzēšanas procesā izmantot pārtikas ražošanas atlikumus, piemēram, piena sūkalas, jo šo aļģu ēdienkartē nepieciešami dažādi sāļi.

Jaunā tehnoloģija paredzēta maziem zaļās olbaltumvielas audzēšanas apjomiem, kas atbilst neliela ēdināšanas uzņēmuma vai pārtikas produktu ražotāja jaudām, kuri spirulīnu var izmantot kā augstvērtīgu olbaltumvielu avotu, piemēram, smūtijos un smēriņos.

To varēs iegādāties arī veselīga dzīvesveida piekritēji, lai audzētu spirulīnu savas ģimenes patēriņam. Taču nepieciešamības gadījumā šo tehnoloģiju var viegli pielāgot arī lielu uzņēmumu vajadzībām. Kā jebkuram dzīvam organismam arī spirulīnai kaut kas var nepatikt, piemēram, pārāk spilgta gaisma vai gaisa temperatūras svārstības, tādēļ potenciālajiem spirulīnas audzētājiem būs svarīgas arī kaut nelielas priekšzināšanas.

“Mūsdienās pārtikas produkta priekšrocība ir tā, ka tam pievienota kāda vērtīga piedeva. Piemēram, dārzeņu vai augļu biezenis ar proteīnu vai kādu no B grupas vitamīniem, kurus augu valsts produkti parasti nesatur. Pircēji rūpīgi seko līdzi produktu sastāvam un izvēlas tos, kuros ir dabiskas, veselīgas sastāvdaļas, kāda, saprotams, ir spirulīna,” teic pētniece.

Audzējot aļģes pareizos apstākļos, ražu iespējams novākt reizi divās nedēļās un tūlīt pat likt galdā (vai ledusskapī, kur to var uzglabāt nedēļu). Svaigā veidā brīnumaļģēm nav garšas, tāpēc tās droši var pievienot dažādiem ēdieniem: salātiem, zaļajiem kokteiļiem, sakņu biezeņiem. Patlaban tiek pētītas iespējas no spirulīnas veidot pastu. Tā netiks termiski apstrādāta, taču būs droša lietošanai. Kristīne Veģere pati pirms lietošanas aļģes vienkārši sajauc ar ūdeni. Viņa novērojusi, ka koši zaļais spirulīnas kokteilis ļoti patīk bērniem.

 

SpirulinaNord komanda (no kreisās): Agnese Stunda-Zujeva, Matīss Zuteris, Kristīne Veģere un Kaspars Veģeris.
Foto: no RTU arhīva

Par SpirulinaNordVidei draudzīgo biznesa ideju konkurss ClimateLaunchpad, kas aizsākās 2014. gadā, ir viena no Eiropas Inovāciju un tehnoloģijas institūta (EIT) klimata zināšanu un inovāciju kopienas Climate KIC iniciatīvām, kas vērsta uz klimata pārmaiņu mazināšanu un zaļo tehnoloģiju attīstību.

Saistītie raksti

Šogad ClimateLaunchpad piedalījās 35 pasaules valstis. Konkursa finālā iekļuva arī trīs komandas no Latvijas, viena no tām – SpirulinaNord.

Biznesa pirmsinkubatorā RTU IdeaLAB SpirulinaNord komanda jau radījusi pirmo bioreaktoru.

 

Mūsu eksperte

Kristīne Veģere, RTU Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas vadošā pētniece, Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta docente

 

LA.lv