Veselam
Ārstēšana

Latvijā trūkst medikamentu; izmeklējumu kvalitāte – šaubīga, raidījumā uzsver onkologs 3


Rīgas Austrumu slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs Jānis Eglītis
Rīgas Austrumu slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs Jānis Eglītis
Foto – LETA

Medikamentu jomā Latvija sāk atpalikt jau pat no Bulgārijas un Rumānijas

Onkoloģijā lielākā atpalicība no citām valstīm Latvijā vērojama medikamentu jomā, kur atšķiramies ne tikai no saviem kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā, bet arī jau no Bulgārijas un Rumānijas.

Tā intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” atzina Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs, Latvijas Onkologu asociācijas prezidents Jānis Eglītis.

“Tur diemžēl naudas daudzums, kas būtu jāiegulda, ir daudz lielāks nepieciešams,” norādīja ārsts.

Viņš vērtēja, ka staru terapijā pirms diviem trim gadiem bijām ļoti labā līmenī, pat salīdzinot ar vidējo līmeni Eiropā. Pašreiz varbūt atsevišķi aparāti būtu jānomaina, taču, viņaprāt, joprojām staru terapijā esam virs vidējā līmeņa Eiropā.

Savukārt ķirurģijā esam faktiski līdzīgi, bet ļoti lielā mērā šo aktivitāti un operāciju apjomu ierobežo to ilgums un izmaksas. “Pie šāda budžeta, kur nav iezīmēts atsevišķs finansējums sarežģītām, ilgām operācijām, kas bieži vien iet 6, 8 un 10 stundas, tā ir liela problēma,” teica ārsts.

Diemžēl Pretvēža gads nav nesis līdzekļu pārdali par labu onkoloģijai

Pasludinot 2015.gadu par Onkoloģiskās modrības jeb Pretvēža gadu, lielākās cerības saistījās ar iespēju nozarei piesaistīt vairāk līdzekļu. Taču diemžēl tas nav rezultējies ar līdzekļu pārdali par labu onkoloģijai.

Tā intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” atzina Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs, Latvijas Onkologu asociācijas prezidents Jānis Eglītis.

“Man liekas, tas pamatdarbs, kas ir izdarīts, ir caur masu saziņas līdzekļiem aktualizēts jautājums, iedrošināti iedzīvotāji. Ir aktualizēts, ka šīs kaites ir ārstējamas, ja tās laikus atklāj,” ieguvumus vērtēja ārsts.

Atskatoties uz 20 onkoloģijā aizvadītajiem gadiem, viņš norādīja, ka sabiedrības attieksmes maiņa ir viena no svarīgākajām izmaiņām līdzās attīstībai ķirurģisko instrumentu, materiālu un tehnoloģiju jomā.

“Gadus desmit atpakaļ absolūts sinonīms vārdam vēzis bija nāve, bet pēdējos gados cilvēki apzinās, ka tā ir hroniska slimība, ar kuru var ilgstoši sadzīvot, kuru ir jācenšas pēc iespējas ātrāk atklāt vai pat novērst tās attīstību. Līdz ar to ārstēšanas rezultāti ir tiešām cerīgi,” sprieda Eglītis

Vienlaikus gan viņš atzina, ka atklātības līmenis vēl nav tik liels, kāds tas ir Rietumu valstīs, kur sabiedrībā ļoti zināmi cilvēki publiski saka par savām vainām. Tādā veidā viņi iedrošina arī parējos, ka šī slimība ir uzveicama, ka vajag ārstēties.

“Pie mums tomēr vēl šie sabiedrībā ļoti labi zināmie ļaudis cenšas norobežoties. Varbūt tā ir nedaudz māņticība, jo ir bijuši precedenti, kad cilvēks ļoti aktīvi iesaistās un stāsta par savu izveseļošanos, tomēr slimība atgriežas. Bet domāju, ka mēs ejam šajā virzienā, un tas ir tikai laika jautājums, kad arī sabiedrībā zināmi ļaudis par to atklāti runās un iedrošinās pārējos līdzcilvēkus,” prognozēja Eglītis.

Situācija krūts vēža jomā rada jautājumus par izmeklējumu kvalitāti

Vērojama tendence, ka pat sievietēm, kas regulāri pārbaudās, atklāj vēzi ne pirmajā stadijā, un tas rada jautājumus par izmeklējumu kvalitāti. Tā intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” norādīja Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs, Latvijas Onkologu asociācijas prezidents Jānis Eglītis.

Viņš teica, ka ir sievietes, kuras apzinīgi iet uz pārbaudēm reizi vai divreiz gadā, bet, kad viņām atklāj audzēju, tā vairs nav pirmā stadija. Ir otrā, trešā un tamlīdzīgi.

“Un te rodas jautājums par izmeklējumu kvalitāti, kas valstī vēl nav vispār sākta analizēt. Ne ārstniecības procesu, ne diagnostikas procesu. Vai šis pakalpojums ir kvalitatīvs, vai nav – tas pēc būtības nevienu neinteresē,” vērtēja ārsts.

Viņaprāt, acīmredzot ir pienācis laiks arī šajā rakursā paskatīties uz veselības aprūpi – cik kvalitatīvi un kas ir spējīgs sniegt šos kvalitatīvos pakalpojumus.

“Sievietēm, kas tiešām ir rūpējušās par savu veselību un gājušas uz izmeklējumiem, un faktiski sāk krūts vēža ārstēšanu ar 3.stadiju – tas liekas diezgan netaisnīgi,” secināja Eglītis.

Saistītie raksti

Komentējot valsts apmaksātā krūts vēža skrīninga atdevi, viņš vērtēja, ka šīs procedūras nedod vēlamos rezultātus. Iespējams, pateicoties skrīninga programmām, var vairāk aktualizēt iedzīvotājus nākt uz pārbaudēm, bet piedalīšanās procents ir apmēram 40%.

“Tas pēc būtības nav mainījies no 2009.gada, kad sākās programma. Lai programma būtu efektīva, ir jābūt virs 70%. Ir gan parādījies daudz vairāk mazo audzēju, kas ir mazākas nekā viens centimetrs. Respektīvi, sievietēm ir lielākas cerības, ka viņas tiek no šīs kaites vaļā uz visu atlikušo dzīvi,” teica Eglītis.

LA.lv