Veselam
Ārstēšana

Katarakta: profilakse, ārstēšana, padomi pēcoperācijas periodam0

Foto – Fotolia

Acs lēca piedzimstot ir dzidra un caurspīdīga, taču gadu gaitā kļūst blāvāka, jo šūnas visu mūžu dalās un vecās pārvietojas uz lēcas centru, tāpēc tā zaudē elastību un kļūst cietāka, skaidro Acu veselības centra acu ārste Kristīne Leimane. Rodas tā sauktā vecuma redze, kad lasīšanai nepieciešamas brilles. Pastāvot dažādiem riska faktoriem, var attīstīties arī katarakta. Ja slimība ir iedzimta, tā mēdz progresēt, visbiežāk ap 40–50 gadu vecumu, bet citos gadījumos parasti attīstās pēc 50–60 gadu sliekšņa pārkāpšanas.

 

Kad krāsas izbalē

Diezgan bieži kataraktas gadījumā agrāk lietotās lasāmbrilles vairs nav vajadzīgas, taču tālumā redze pasliktinās. Nereti nepieciešamas arvien stiprākas brilles, bet redze, arī raugoties caur tām, ir neskaidra.

Slimība var attīstīties gan pakāpeniski, gan strauji. Reizēm pēkšņi pro­gresē agrāk nesajusts apduļķojums. Visbiežāk tā ir abu acu problēma, bet parasti vienā izpaužas vairāk, otrā – mazāk. Jāņem vērā, ka, lēcai apduļķojoties un briestot, var paaugstināties acs spiediens.

! Par nevēlamām pārmaiņām var liecināt attēla dubultošanās vienā acī. Dažkārt viena priekšmeta vietā mēdz rādīties pat pieci vai astoņi. Reizēm, lai varētu lasīt, vajadzīga ļoti spilgta gaisma, taču svarīgi, lai lampa nespīdētu acīs.

Parasti no ārpuses lēcas apduļķošanos nevar saskatīt. Vienīgi tad, ja zīlīte kļuvusi bāla, katarakta ir tālu progresējusi un cilvēks ar šo aci vairs neredz.

Kāpēc rodas

Vislielākais kataraktas riska faktors ir dažāda veida radiācija: rentgena stari, mikroviļņi un saules ultravioletais starojums.

Šīs slimības attīstību var veicināt smēķēšana, jo pasliktinās audu apgāde ar skābekli, un brīvie radikāļi, kas veidojas no tabakas, veicina lēcas apduļķošanos.

To mēdz provocēt dažādas autoimūnas saslimšanas, reimatisms, infekcijas, imūnās sistēmas darbības novirzes, steroīdu grupas medikamentu lietošana.

Lēca var strauji apduļķoties pēc sitiena pa aci. Traumas nereti ietekmē lēcas saišu stāvokli, kas mēdz palikt vājas un nespēj to noturēt savā vietā.

Pēkšņi katarakta mēdz attīstīties nekompensēta cukura diabēta gadījumā, jo paaugstināts cukura līmenis asinīs izjauc normālu vielmaiņu acī. Reizēm strauju lēcas apduļķošanos veicina narkoze. Kataraktu provocē barošanās traucējumi acīs, tie, piemēram, rodas, operējot glaukomu.

 

Vai operēt?

– Ja, izmeklējot acis, redzu lēcā sākotnējus apduļķojumus, stāstu pacientam, ka nepieciešams ievērot veselīgu dzīvesveidu: atmest smēķēšanu, normalizēt cukura līmeni asinīs, rūpēties par labu asinsriti, lai aizkavētu kataraktas attīstību, – atklāj Kristīne Leimane.

! Ja katarakta traucē, vienīgais rezultatīvais risinājums ir operācija, pat ja ārsts mikroskopā lielas pārmaiņas nesaskata. Savukārt, ja izmeklējumi liecina par slimības attīstību, taču redze ir laba, steidzama ķirurģiska iejaukšanās nav vajadzīga.

Profilaksei nereti ir vērts lietot kālija jodīda pilienus, kas var palīdzēt apturēt kataraktas progresēšanu, taču nav garantijas, ka tie slimību novērsīs.

Ja apduļķojums radies lēcas centrā, krēslā tas netraucē, jo zīlīte kļūst platāka un gaisma acī iekļūst gar tās malām, taču saulē redzes traucējumi ir diezgan stipri. Savukārt daļai slimnieku ir otrādi – grūtāk redzēt tumsā.

Ja nepieciešams, var operēt abas acis uzreiz, taču parasti to dara divos paņēmienos.

! Mūsdienās kataraktas operācijai nevajag gatavoties tā kā agrāk, kad operāciju veica ar lielu griezienu un lēcu izņēma laukā. Bet, jo ilgāk slimību ielaiž, jo lēca kļūst cietāka, apgrūtinot operācijas gaitu.

Pētījumi liecina, ka kataraktas operācija gados vecākiem cilvēkiem mazina depresijas risku, ja vien tai nav citi iemesli. – Labi atceros 83 gadus vecu kundzi. Sievietei bija radušās domas, ka viņai dara pāri, taču pēc operācijas viņa atzina, ka ir kā no jauna piedzimusi, jo beidzot atkal redz krāsas īstajā spilgtumā, nevis pelēcībā. Līdzīgu gadījumu bijis daudz, – stāsta daktere Leimane.

Nesāpīgi un ātri

Galvenajai kataraktas operācijas metodei, ko izmanto visā pasaulē, ir sarežģīts nosaukums fakoemulsifikācija. Tās laikā izmanto augstas klases tehnoloģiju un veic ļoti sīkus griezienus. Operācija parasti ilgst 15–30 minūšu un nav sāpīga. Tās laikā jāguļ zem spilgtas gaismas, taču pie tās pierod. Caur mikrogriezienu lēcas apvalkā izveido atveri, caur kuru ar ultraskaņu saskalda un sašķidrina saduļķoto kodolu, to izsūc un ievieto mākslīgo lēcu. Nereti šādi iespējams novērst jau jaunībā bijušu redzes defektu.

Pirms operācijas tiek izvēlēta atbilstīga lēca. Kā skaidro Kristīne Leimane, ar progresīvajām lēcām iespējams labi redzēt gan tālumā, gan tuvumā, gan datorā, tomēr redze nav izcila. Labāka redze būs ar vienkāršajām lēcām, ar kurām grūti ilgstoši saskatīt mazus burtus, tāpēc, raugoties tuvumā, nāksies lietot lasāmbrilles.

Mūsdienīgas lēcas ir dzidrinātas, ar 100% ultravioleto staru filtru, un tās nemaina acs izskatu.

! Šīs metodes vietā pasaulē sāk piedāvāt vēl precīzākās lāzera operācijas, taču tās izmaksā daudz dārgāk, tāpēc pagaidām plaši neveic.

8 svarīgas lietas, kas jāievēro pēc operācijas

1. Pirmajā nedēļā pēc kataraktas operācijas nedrīkst veikt lielus darbus un gulēt uz operētās acs pusi. Tomēr, ja pēkšņi gadās pamostiess nepareizā pozīcijā, nevajag pārlieku uztraukties, jo, visticamāk, nekas slikts nenotiks.

2. Pirms nakts acij jāuzlīmē speciāls pārsējs.

3. Jāsargās, lai tajā neiekļūtu ūdens, nedrīkst karsēties pirtī, peldēt, daudz skatīties televizoru, strādāt ar datoru un lasīt. Visus ikdienas darbus var droši veikt mēnesi pēc operācijas.

4. Operētā acs ir kļuvusi ļoti sausa, ko varēs just, ilgi lasot, – tā grauzīs un kļūs sarkana, tāpēc ieteicams pilināt mākslīgās asaras.

5. Aukstā un vējainā laikā acij jāuzliek pārsējs. Noteikti jānēsā saulesbrilles, kas aizsargā no ultravioletajiem stariem. Vēlams, lai tās būtu aptumšotas un mazinātu žilbšanu.

Saistītie raksti

6. Lai izvairītos no infekcijas, 4–6 nedēļas pēc operācijas acīs jāpilina medikamenti – sākumā bieži, pēc tam arvien retāk.

7. Nedrīkst spaidīt un aiztikt aci, jo var atvērties brūce un sākties infekcija.

8. Reizēm kādu laiku pēc operācijas ārsta palīdzība nepieciešama vēlreiz. Proti, mākslīgā lēca tiek ielikta somiņā jeb kapsulā, kas reizēm mēdz sabiezēt, radot saduļķojumu tāpat kā kataraktas gadījumā. Tad otra operācija nav jāveic, jo ar lāzeru var izveidot atveri, caur kuru acī brīvi ieplūdīs gaisma.

LA.lv
AN
Annika Niedrīte
Veselam
TESTS: Cik gudrs ceļotājs Tu esi?
21 stundas
LE
LETA
Veselam
Ar jauno gadu būtiskas izmaiņas līdzmaksājumos pie ģimenes ārsta un speciālistiem 1
1 diena
AN
Annika Niedrīte
Veselam
TESTS: Vai tavs priekšstats par iepriekšējo dzīvi ir patiess?
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LA
LA.LV
Latvijā
“Skonto” stadiona mīklainais pircējs – Krievijas uzņēmējs no ietekmīgas ģimenes, vēsta raidījums
7 stundas
IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
Latviešu valoda zinātnē nosargāta? 3
10 stundas
LE
LETA
Kultūra
Vīrietis apēd 100 000 eiro vērtu mākslas darbu 1
9 stundas
LE
LETA
Dabā
Meklēt cimdus vai gumijas zābakus? Pirmdienas laika prognoze
13 stundas
Uldis Šmits
Pasaulē
Uldis Šmits: Bez naivuma
3 dienas