Veselam
Dzīvesveids

Loka šaušana. Nodarbe individuālistiem. Izmēģinām! 16

Foto – Matīss Markovskis

Pēdējo gadu laikā loka šāvēju pulks Latvijā kļuvis lielāks. Tas noticis, piepalīdzot vairākiem loka šaušanas entuziastiem, kuru vidū ir arī Pēteris Gribulis. Dodamies pie viņa uz Ogres novadu, lai noskaidrotu vairāk par šo seno nodarbi un arī pirmo reizi to izmēģinātu.

Braucam uz Lauberes pagasta Jaunaucēm, kur notiek kluba Amazones apvidus loka šaušanas nodarbības. Atrast vietu kartē uzreiz neizdodas, tāpēc nākas meklēt krūmos ieslēptas norādes. Kad ierodamies, mūs sagaida plašs lauks, svelme, dunduri un Pēteris.

 

Krītu azartā

Loks ir aukstais ierocis – tas var būt bīstams, ja izmanto nepareizi. Tāpēc sākam ar apmācību. Man izrāda inventāru. Paņemu rokās koka loku un esmu patīkami pārsteigta, cik tas viegls. Sacensībām paredzētais ierocis, kas guļ tālāk zālē, ir krietni smagāks, bet ar to var šaut daudz tālāk.

Sākumā uzvelku aizsargus, lai nesavainotos, un apgūstu stāju. Jāstāv brīvi, kājas turot plecu platumā. Galva jāpieliec pa kreisi, pleca augstumā galvas virzienā jāizstiepj kreisā roka, kurā tur loku, un ar labo roku jāatvelk stiegra. Sākumā man ir grūti, stiegra šķiet par stingru, un šaubos, vai vispār spēšu izšaut. Pēteris saka, ka inventārs ir paredzēts iesācējiem, atvilciena spēks nemaz neesot liels, vien 11,8 kilogrami. Jāmēģina vien ir! Apgūstu bultas ievietošanu, ko var darīt tikai uz šaušanas līnijas, atvelku loku pie vaiga tā, lai gredzens būtu acu līmenī, nomērķēju un atlaižu pirkstus. Ilgi turēt atvilktu loku nav ieteicams, jo rokas piekūst un šāviens kļūst neprecīzāks.

Nav nemaz tik slikti! Bulta vismaz ir trāpījusi šāvienam paredzētajā laukumā. Pēc pāris mēģinājumiem trāpu pat dzeltenajā viducī! Tam gan ir tikai viens liecinieks, tāpēc nākas pierādīt vēlreiz, ka to patiešām esmu paveikusi.

Pēc pāris šāvieniem atkal iešauju dzeltenajā laukumā. Jūtu, ka šī nodarbe var izraisīt atkarību. Ir viegli krist azartā, vēloties trāpīt atkal un atkal.

 

Galerijas nosaukums


Inventāra dažādība

Vēsturiskie koka loki bija cilvēka augumā. Izmantoja smagas bultas, lai varētu tālu aizšaut. Tām bija kalti, smagi uzgaļi. Šeit arī ir viens vēsturiskajam lokam līdzīgs eksemplārs. Pārējie ir mūsdienīgāki, plānāki, vieglāki un izturīgāki. Iesācēji var izvēlēties no sešiem loku veidiem. Moderniem lokiem ir atzīmēts, kur liek bultu. Tie arī piemēroti gan labročiem, gan kreiļiem.

Treniņos šauj ar mūsdienīgām bultām, kam ir plastikāta uzgaļi. Man šaušanai atvēlētas bultas ar oglekļa šķiedru, kas ir taisnākas un izturīgākas. Ja iesācējs aizšauj garām mērķim un trāpa stabā, koka bulta parasti salūst uzreiz, bet oglekļa bulta saplīst aptuveni trešajā neprecīzajā šāvienā. Sportisti izmanto alumīnija bultas ar plastmasas spārniņiem, kas ir vēl izturīgākas.

 

Testējam talantu

Šauju no mazāk kā 10 metru attāluma. Tas esot pavisam neliels. Katram lokam ir sava tēmēšanas tehnika. Jo lielāka pieredze, jo tas notiek intuitīvāk. Tēmē ar bultas uzgali vai citu detaļu, bet tas vienmēr jādara vienādi, lai šautu tajā pašā vietā. Mērķī iešautās bultas nedrīkst kustināt, jāizrauj taisni, citādi var salūzt.

Parasti, kad mācās šaut, mērķi nemaz neliek, lai labāk apgūtu pašu tehniku, stāsta speciālists. Manās darbībās esot daudz kļūdu, bet, piemēram, mūsu videooperatore Karīna paņem rokās loku, izšauj ne visai pareizā tehnikā, bet mērķī trāpa ar pirmo mēģinājumu. Varbūt talants?

Pēc tam izmēģinu vēl vienu loku, kam ir citāds satvēriens, un šauju mazākā mērķī. Sanāk gana labi. Esmu apmierināta, atpūtusies, uzturējusies svaigā gaisā. Lai apgūtu jaunas iemaņas, nav labākas vietas kā zem klajas debess.

Vēsturiski loka šaušana notika medībās un cīņās. Eiropā šī nodarbe pastāvējusi jau 10 000 gadu pirms mūsu ēras. Mūsdienās loku izmanto galvenokārt sportā un atpūtā.

Lai gan loks ir ierocis, Pētera uzraudzībā nevienam nav bijis savainojumu. Lasīts vienīgi par kādu gadījumu Krievijā, kad treniņa laikā cilvēkam iešāva kaklā un diemžēl nepaguva apturēt asiņošanu. Lai nekas tamlīdzīgs neatgadītos, bultām drīkst iet pakaļ tikai tad, kad visi pārējie dalībnieki izšāvuši.

Loka šaušanā ir vajadzīga precizitāte, kontrole, ir jāspēj noturēt fokusu. Atkārtoti jāveic tā pati darbība, un tas prasa apņēmību, pacietību. Ja ar loka šaušanu grib nodarboties profesionāli, tas jādara divas reizes dienā katru dienu. Lai varētu braukt uz sacensībām, jātrenējas vismaz gadu. Iesācēju sacensībām var būt gatavs jau pēc nedēļas.

 

Šauj arī bērni

Loka šaušana ir nozīmīgs sporta veids olimpiskajā programmā. Tā iemantojusi popularitāti arī sakarā ar filmām Gredzenu pavēlnieks, Bada spēles un Atriebēji.

“Dažreiz cilvēki saskatās filmas un domā, ka loka šaušana ir viņiem piemērota nodarbe. Atnāk, patausta loku un tad saprot, ka tas tomēr nav tik vienkārši,” stāsta Pēteris. “Ar loka šaušanu var nodarboties divos līmeņos. World archery (no angļu valodas – pasaules loka šaušana) līmenī notiek sacensības līdz pat olimpiskajām spēlēm. Otro līmeni koordinē Starptautiskā apvidus loka šaušanas asociācija (IFAA), un tas ir tuvāks tautas sportam.”

Daudzi dod priekšroku šaušanai apvidū, kur brīvā dabā izliek mērķus, apstaigā tos, šauj un vāc punktus. Kas var būt labāks veselībai kā pastaiga brīvā dabā!

Kluba nosaukums ir Amazones, un tas saistīts ar meiteņu pārsvaru klubā. Visaugstākie sasniegumi sievietēm bijuši, šaujot ar kompaktloku.

 

Interese par loka šaušanu

Katru gadu Cēsīs tiek organizēti viduslaiku pasākumi, kuros notiek loka šaušanas sacensības. Tajās izmanto vēsturiskajiem līdzīgos koka lokus. Noskaņas radīšanai dalībnieki ģērbjas senlaiku tērpos. Tomēr tas nav visērtākais apģērbs. Treniņos ieteicams vilkt pieguļošu apģērbu, lai tas netraucētu stiegrai. Citādi var paraut kādu pogu, kas aizlidos līdzi bultai.

Loka šaušana interesē arī lielu daļu mednieku, kuri sacensības rīko savās bāzēs.

“Pirms desmit gadiem ar ģimeni braucām uz dažādiem viduslaiku pasākumiem, kur vērojām loka šaušanas nodarbības. Izlēmām, ka vajag pamēģināt arī mums,” stāsta treneris. Šaut ar loku izmēģinājusi arī Pētera sieva, bet sapratusi, ka tā nebūs viņai piemērota nodarbe: vairāk bultu pazudušas, nevis trāpījušas mērķī. Savukārt Pētera dēls jau 10 gadu nodarbojas ar šo sporta veidu un dažādu līmeņu sacensībās ir sapelnījis palielu kaudzi ar medaļām. Bērni var šaut ar loku kaut vai piecu gadu vecumā, kad spēj to noturēt, apgalvo instruktors.

Sporta veids vienpatņiem

Pirms aptuveni 20 gadiem Latvijā bija palikuši vien daži loka šāvēji. Tagad situācija ir uzlabojusies un ir vairākas loka šaušanas bāzes – Babītē, Jaunpilī, Liepājā, Siguldā. “Pēc dabas esmu individuālists, un šis ir individuāls sporta veids. Man ļoti patīk. Nav vajadzīga komanda, esmu pats ar sevi. Vēl viens pluss ir tas, ka uz sacensībām varu doties kopā ar ģimeni. Man patīk, ka nav jābūt profesionālam sportistam, lai nodarbotos ar sev tīkamu nodarbi. Varu klīst pa mežu un šaudīties. Tā ir atpūta!” sajūsmu pauž Pēteris.

Pasaulē loka šaušana vispopulārākā ir Dienvidkorejā. Tur klubu esot vairāk nekā Latvijā loka šāvēju. Slovēnijā loka šaušana ir iekļauta pat skolu izglītības programmā.

Ja ir radusies interese par šo vēsturisko, graciozo nodarbi, sākumā ieteicams to izmēģināt, nevis uzreiz iegādāties inventāru, jo tas ir diezgan dārgs (lētākais loks maksā ap 100 eiro). Turklāt jāprot izvēlēties savam augumam piemērotāko, un te var palīdzēt trenera padoms.

Interesenti var pievienoties loka šāvēju klubam, kļūstot par tā biedriem. Iestājmaksa ir 50 eiro. “Pirms kāda laiciņa klubā bija aptuveni 200 cilvēku. Pagājušajā gadā mums atņēma ziemas bāzi Rīgā, tāpēc daļa interesentu pārstāja nodarboties ar loka šaušanu,” atklāj Pēteris un aicina loka šaušanas entuziastus stāties klubā.

 

 

***

* Šaut ar loku nav tik viegli, kā izskatās.

* Lai loka stiegrā neķertos pogas vai kabatas, ieteicams pieguļošs apģērbs.

* Lai precīzi mērķētu, jāspēj loku noturēt stabili. Tam savukārt vajadzīgi attīstīti muguras muskuļi un piemērots stiegras atvilciena spēks.

* Loka šaušana ir meditatīva nodarbe – iespējams pabūt ar sevi un dabu.

 

Mūsu konsultants

PĒTERIS GRIBULIS, loka šaušanas instruktors

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv