Veselam
Netradicionāli

Ložņu vārpata dziedina un palīdz atkopties pēc antibiotiku kursa 16

Foto – bottineauxherbes.com

Autore: Iveta Eglīte

Ložņu vārpata (Elytrigia repens vai Agropyron repens) ir grūti izskaužama, daudzgadīga nezāle, kuru bieži sastop tīrumos, norās, dārzos, ceļmalās, mežu klajumos, krūmājos un pļavās. Tikpat plašs kā tās atrašanās vietu uzskaitījums ir arī visu slimību saraksts, ar kurām varam cīnīties, izmantojot šo lauksaimnieku tik nemīlēto augu. Un arī veselīgā uzturā tā lieti noderēs, tāpēc – ķeries pie lāpstas!
Dziedniecībā izmanto sakneņus, kurus vāc rudenī vai agri pavasarī lauku apstrādes laikā vai arī izrok ar lāpstu. No sakneņiem atdala saknes un virszemes daļas un nomazgā aukstā ūdenī. Sakneņus sagriež aptuveni 1 cm garos gabalos, nedaudz apvītina saulē un vējā, tad izklāj 1–2 cm biezā slānī ēnainā nojumē vai labi vēdināmā telpā un žāvē. Kaltēt tos var arī krāsnī vai žāvētājā 60°C, laiku pa laikam apmaisot. Gataviem sakneņiem jālūzt bez locīšanās. Uzglabā audekla maisiņos vai koka traukos divus gadus.

Medicīnā ložņu vārpatu izmanto vielmaiņas traucējumu gadījumos kā urīndzenošu, sviedrējošu, atkrēpojošu, sāļu apmaiņu regulējošu un caureju veicinošu līdzekli. To pielieto asins attīrīšanai, jo kopā ar ūdeni no ķermeņa izdalās arī šlakvielas, kā rezultātā pazūd ādas izsitumi. Osteohonroze ir otrā izplatītākā kaite tūdaļ aiz sirds un asinsvadu saslimšanām, to izārstēt nevar, bet apstādināt tās attīstību var – un tieši ar šo nezāli, kas lieliski izvada sāļus no organisma. Vārpatu izmanto arī podagras un reimatisma ārstēšanā.

Tautas medicīnā vārpatu saknes iesaka anēmijas, rahīta, plaušu slimību, urīna aiztures, aknu un žultspūšļa slimību, reimatisma, podagras, ādas izsitumu ārstēšanā. Vārpatas un miltenes tēja palīdz pret pinnēm. Ložņu vārpata attīra organismu no radiācijas.

Šos preparātus var lietot visi, tomēr to izmantošana jāpārtrauc, ja parādās diareja vai nomākts garastāvoklis, kas ietekmē darbspējas.

Arī mājdzīvnieki pavasaros labprāt grauž jauno vārpatu asnus, lai atgūtu vitamīnus un biologiski aktīvās vielas, ar kuriem vārpatas ir ļoti bagātas.

Sakņu novārījums žultspūsli un nieres tīra no smiltīm un akmeņiem. To izmanto arī žultsceļu, aknu, urīnpūšļa un urīnizvadkanālu iekaisumu gadījumos. Vārpata atveseļo nieres un veicina filtrāciju.

Novārījums ir efektīvs arī dažādu tūsku un pietūkumu mazināšanai.

Vārpatas preparātus bieži iesaka padzīvojušiem cilvēkiem, jo to sastāva esošās vielas padara kapilāru sieniņas elastīgākas un nostiprina asinsvadus.

Daudziem cilvēkiem šī sakne palīdz arī cīņā ar diabētu. Pēc anitibiotiku kursa vēlams atveseļošanās kurss ar vārpatu, kas neitralizēs ķīmiskos savienojumus, izvadīs antibiotiku pārpalikumus un noregulēs organisma darbību.

Novārījumam vienu ĒK sasmalcinātas drogas aplej ar glāzi karsta ūdens un vāra 5–10 minūtes. Izkāš. Lieto pa glāzei 3 reizes dienā pirms ēšanas. Aromātam var pievienot dažus upeņu zariņus vai lapas.

Resnās zarnas, urīnpūšļa un urīnizvadceļu iekaisumu un hemoroīdu gadījumos uz nakti veic mikroklizmas, izmantojot 30–60 ml novārījuma.

Novārījuma vietā var izmantot svaigu virszemes daļu un sakņu sulu. Auga stiebrus un sakņu gabaliņus noskalo, noplaucē, samaļ un atšķaida ar ūdeni attiecībā 1:1. Tad šķidrumu izkāš un 3 minūtes vāra uz lēnas uguns. Lieto pa 1–2 ĒK 3 reizes dienā pirms ēšanas. Ņem vērā – sulu ledusskapī var glabāt ne ilgāk kā divas dienas!

Vannai 100 g vārpatas sakņu un 100 g dadžu liek lielā katlā vai spainī, aplej ar 5 l karsta ūdens un vāra 10 minūtes. Siltas vannas ar šādu novārījumu ieteicamas ādas saslimšanu gadījumos. Vēlamais procedūras ilgums – 30 minūtes. Efektīvākai dziedniecībai vannas vēlams kombinēt ar novarījuma lietošanu iekšķīgi.

Vārpata lieliski noņem nogurumu, uzmundrina, stimulē sirdsdarbību, nedaudz paaugstina asinsspiedienu un mazina galvassāpes. Tā ka kaķi un suņi nemaz nav dumji!

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv