Veselam
Psiholoģija

“Lūdzu piedod”: Kā pareizi atvainoties, lai tas neskanētu bērnišķīgi0

Foto: Unsplash

Kāpēc ir tik grūti lūgt piedošanu un atvainošanās ne vienmēr skan pārliecinoši? Portālā Psychologies psihologs Gajs Vinčs vēsta par noteikumiem, kas banālus vārdus pārvērš instrumentā, kurš attiecībās efektīvi atjauno uzticēšanos un cieņu.

Spēja atzīt vainu un atvainoties ir viena no nobriedušas personības pazīmēm. Dažreiz tā tiek kļūdaini uztverta tikai kā svarīga sociālo un kultūras normu sastāvdaļa. No bērnības mums māca teikt: “Atvaino, es netīšām”.

Diemžēl šī prasme dzīves laikā ne vienmēr attīstās un bieži iestrēgst tajā pašā līmenī, kādu mums iemācīja. Tāpēc pieaugušo atvainošanās dažreiz izklausās nepārliecinoši, kā bērnu pļāpāšana.

Kāpēc ir tik grūti atvainoties?

Atvainoties nozīmē atzīt savu kļūdu un to, ka tev nebija taisnība. Taču lai demonstrētu, ka neesi nevainojams, vajadzīga drosme. Bērnībā mums pieprasīja atvainoties, liekot pārdomāt savu uzvedību vai draudot liegt saldumus vai multiplikācijas filmu skatīšanos. Rezultāts – sociālās un kultūras normas netika ieaudzinātas un saprastas, bet uzspiestas no ārpuses, tam sekoja to neizprašana, aizvainojums.

Izmantojot savu varu, pieaugušie pieprasīja to, ko bērns nevēlas vai pagaidām nevar saprast, un daudzi no mums kopā ar prasmi atvainoties ieguva pastāvīgi pavadošo pazemojuma sajūtu.

Lai izvairītos no pazemojuma sajūtas, pieaugušie ne vienmēr izvēlas patiesi pareizus formulējumus. Protams, jums ir pazīstamas frāzes: “Atvaino, ja es tevi aizskāru,” vai “Piedod, bet es domāju (uzskatu), ka…” Reizēm mēs tās lietojam neapzināti, nesaprotot, ka šie “ja” un “bet” liecina par nepatiesumu. Tās slēpj runātāja nepārliecinātību, ka viņš patiesi nožēlo un saprot, ka ir aizvainojis otru.

Starp “es atvainojos” vai “lūdzu piedošanu” un “lūdzu, piedod man” ir liela atšķirība.

Pirmajā gadījumā mēs apelējam pie sevis un tas vairāk līdzinās sociālo normu formālai ievērošanai. Otrajā gadījumā mēs vēršamies pie cilvēka, kura jūtas ir ievainotas. Tas ir daudz grūtāk, jo padara mūs neaizsargātus: otrs cilvēks var arī nepieņemt atvainošanos.

Kāpēc to darīt

Kāpēc mēs vispār lūdzam piedošanu? Mēģiniet uzdot sev vai kādam no paziņām šo jautājumu, un dzirdēsiet kaut ko līdzīgu: “Tāpēc, ka man nebija taisnība, es kļūdījos” vai “Tas bija vienīgais pareizais/nobriedušais/atbildīgais lēmums.” Tur jau ir tā problēma: šādi motīvi neatspoguļo to, kam vajadzētu būt atvainošanās mērķim.

Uzskata, ka, ja jūs to darāt, tas nozīmē, ka esat apvainojis kādu, sarūgtinājis, pievīlis, sagrāvis kāda cilvēka emocionālo līdzsvaru. Tādēļ galvenajam mērķim vajadzētu būt mēģinājumam to atjaunot, kompensēt emocionālo kaitējumu un saņemt patiesu piedošanu.

Lai atvainošanās būtu efektīva, tai jābūt vērstai nevis uz mūsu, bet uz otra cilvēka jūtām un vajadzībām.

Bieži vien mēs nemēģinām palīdzēt citiem justies labāk, mēs paši cenšamies justies labāk.

Efektīvas atvainošanās atslēga

Tas ir līdzeklis, ar kura palīdzību uzņemamies atbildību par mūsu darbības sekām un speram soli pretī uzticēšanās un cieņas atjaunošanai. Lai atvainošanās būtu efektīva, tajā jābūt sekojošām sastāvdaļām:

1. Skaidri formulēts vēstījums “Piedod man”.
2. Nožēlas paušana par notikušo.
3. Sociālo normu vai cerību pārkāpšanas atzīšana.
4. Līdzjūtības izteikšana.
5. Lūgums piedot.

Svarīgākais no šiem komponentiem, kuru mēs bieži aizmirstam, ir līdzjūtības izpausme. Lai otrs cilvēks varētu mums piedot, viņam jāredz, ka mēs spējām saprast un pat sajust, ko esam likuši viņam pārdzīvot. Izdarīt to pārliecinoši ir grūtāk, nekā varētu likties. Apskatīsim piemēru.

Situācija

Tev bija smaga diena darbā un tu sliktā garastāvoklī atgriezies mājās. Ir jau vēls, tu jūties pārāk noguris un nervozs, lai dotos uz tuva drauga dzimšanas dienu. Turklāt tev šķiet, ka tādā stāvoklī labāk turēties pa gabalu no cilvēkiem, jo nav vajadzības sabojāt citu noskaņojumu.

Nākamajā rītā pamodies ar mokošu vainas sajūtu, kas padziļinās, kad sāc analizēt situāciju un saproti, ka pat nepiezvanīji draugam, lai brīdinātu, ka neieradīsies.

Risinājums

Kas jāņem vērā, lai atvainošanās būtu efektīva? Pirms turpināt lasīšanu, pieraksti, kāda būtu tava atvainošanās draugam atbilstoši aplūkotajām efektīvas atvainošanās sastāvdaļām.

Pierakstīji? Tagad vari salīdzināt:

1. Lūdzu, piedod.
2. Man patiešām žēl! Es vakar neatnācu uz tavu dzimšanas dienu.
3. Man bija briesmīga diena, pārnācu mājās burtiski bez spēka un devos gulēt. Bet tas nekādā ziņā neattaisno faktu, ka es neierados, pat nebrīdināju tevi par to.
4. Es varu tikai iztēloties, cik apbēdināts un vīlies tu biji, un kā dusmojies uz mani. Es zinu, cik svarīgi tev bija šie svētki un cik daudz enerģijas ieguldīji to sagatavošanā. Tu droši vien gaidīji manu ierašanos un uztraucies. Es ceru, ka spēji priecāties par svētkiem, bet jūtos vainīgs, ka mana egoistiskā uzvedība varēja ietekmēt tavu garastāvokli.

Saistītie raksti
Es nožēloju, ka nebiju kā draugs tev līdzās un nepriecājos par svētkiem kopā ar tevi.

5. Es saprotu, ka tas prasīs zināmu laiku, bet ceru, ka spēsi man piedot.

Lai gan šķiet, ka nav viegli atzīt savas kļūdas, tas ne tikai uzlabos attiecības, bet arī atvieglos tavu vainas sajūtu. Turklāt, ja atcerēsies, ka tev tas nav jādara, jo tā biji spiests darīt bērnībā, bet tu tā vēlies, jo patiesi nožēlo un jūsu attiecības tev ir svarīgas, tev būs vieglāk izvēlēties pareizos vārdus.

LA.lv