Veselam
Uzturs

Maijā un jūnija pirmajā nedēļā jāvāc ārstniecības augi. “Ragāru” saimnieku padomi1


Jānis Vaivars un Elīna Skudra Ragārēs saimnieko divatā. Tikai tad, kad darbi sastrēgst, aicina kādu talkā.
Jānis Vaivars un Elīna Skudra Ragārēs saimnieko divatā. Tikai tad, kad darbi sastrēgst, aicina kādu talkā.
Foto: Anda Krauze

Zemnieku saimniecība Ragāres Skrīveros viena no pirmajām pievērsās bioloģiskajai lauksaimniecībai. To iekopa zinātnieki Jānis un Māra Vaivari, bet tagad tur saimnieko mazdēls zaļais zemnieks Jānis Vaivars.

Viņš kopā ar draudzeni Elīnu Skudru audzē vairāk nekā 100 šķirņu augus, kopj plašus aktinīdiju stādījumus, gatavo tēju un garšaugu maisījumus.

Kad saulainā pavasara dienā ierodamies Ragārēs, skatienam paveras pasakaina ainava. Vai­varu iekoptajā dārzā pumpurus ver vairāk nekā 50 plūmju kociņi, zelta jāņogas, upenes, ziedēšanai gatavojas ābeles, spēkā pieņemas avenāji un garšaugi, bet tuvējā pļava piebirusi ar mārpuķīšu baltajām galviņām.

Smūtijs ir pagatavots no traukā redzamajiem zaļumiem: gārsas, kļavu ziediem, mārpuķītēm, veronikām, savvaļas upeņu pumpuriem, vīgriežu dzinumiem, pieneņu, pelašķu un nātru lapiņām. Lai būtu bagātīgāka garša, pievieno banānu, saldētus rabarberus, bet šķidrumam pielej ūdeni.
Foto: Anda Krauze

Jānis un Elīna nāk pretim, rokās turot lielu bļodu ar dažādu augu lapiņām un ziediņiem.

“Šopavasar ar pirmajiem zaļumiem – mazām pieneņu, gārsu, nātru, pelašķu, virzas, upeņu, gaiļbiksīšu lapiņām, mārpuķītēm, kļavu ziediem, trejkrāsu vijolītēm – apgādājām vairākus Rīgas restorānus,” uzskaita Jānis un piebilst, ka strauji uznākušais karstums augus daudz ātrāk nobriedinājis.

Tāpēc maija sākumā Latvijas reģionos, kur vēsāks laiks, vēl varēs baudīt zaļumu salātus un smūtijus, bet citviet pieneņu lapas noteikti būs pāraugušas.

Ja, sakošļājot lapu, mute piepildās ar spēcīgu rūgtumu, tas nozīmē, ka tās vairs neder svaigēšanai.

“Zaļumus var bagātīgi pievienot lapu salātiem, kā arī gatavot smūtijus,” skaidro Jānis. “Lapiņas un ziediņus sablendē. Lai smūtijam būtu maigāka un daudzveidīgāka garša, pievieno banānus un rabarberus. Tie var būt pērnie no saldētavas, bet var arī ņemt jaunos kātiņus, kas tikko izspraukušies no zemes.”

Aktīvs laiks vākšanai

Foto: Anda Krauze

Maijs un arī jūnija pirmā nedēļa ir aktīvs ārstniecības augu vākšanas laiks, uzsver Ragāru saimnieks.

“Mēs tad vācam visu nepieciešamo pirts tējām un nomierinošām tējām, lai varētu augus izkaltēt un gatavot maisījumus, ko vest uz jūnija sākumā notiekošo tradicionālo gadatirgu Brīvdabas muzejā,” stāsta Jānis.

Tad plūc dobēs izaudzēto salviju, raudeņu, izopa un dažādu šķirņu piparmētru lapas.

“Tagad ir jāpagūst savākt pavasara puķītes – gaiļbiksītes, mārpuķītes, veronikas, sētložņas,” uzskaita tēju meistars. “Visu rūpīgi vācam ar rokām, ar izkapti nepļaujam.”

Ārstniecības augus Ragārēs kaltē kontrolētos apstākļos īpaši sausā gaisā, ievērojot temperatūras režīmu, kas nepārsniedz 35 °C.

“Mēs izmantojam elektrisko žāvētāju, kas der ne vien augu, bet arī sēņu, ogu un augļu kaltēšanai. Šī ierīce nav tik dārga, lai nevarētu iegādāties. Tomēr, ja nav tādu iespēju vai vēlmes, savāktos augus var izklāt uz aizkariem vai cita plāna auduma un kaltēt. Avīzi gan nevajadzētu izmantot,” piekodina Jānis.

“Ja augus kaltē saulē, tie izdeg, zaudē krāsu un garšu. Žāvējamais materiāls jānovieto tur, kur netiek klāt saules stari.”

Drogu žāvēšanas beigas nosaka ar tausti. Pietiekami izžāvētas saknes, sakneņi un mizas lūst ar troksni, bet neliecas, ziedi un lapas paberžot viegli pārvēršas sausā pulverī.

Parasti zāļu tējas mājas ap-­stākļos gatavo šādi: sasmalcināto drogu aplej ar verdošu ūdeni, ļauj ievilkties 10–20 minūtes, izkāš un lieto pēc norādījuma.

Aspirīna vietā

Foto: Anda Krauze

Kamēr pilsētnieki vēl vīstās virsjakās, Jānis ir ģērbies plānās vasaras drānās un pa dārzu, pļavu brien basām pēdām. Ir norūdījies.

Ja tomēr uzklūp kāds vīruss, parādoties pirmajiem slimības simptomiem, pagatavo drogas no kaltētām kārklu mizām. Katliņā ieber pa saujai kārklu mizu, kliņģerīšu ziedu un daudzgadīgo rožu dzimtas lakstaugu ancīšu, uzlej ūdeni un aptuveni pusstundu vāra uz lēnas uguns. Pēc tam uzliek katlam vāku un ļauj novārījumam pusstundu ievil­kties.

Izdzerot puslitru novārījuma, vīrusi atkāpjoties, apgalvo Jānis, jo minētajiem augiem piemīt pretiekaisuma iedarbība.

“Ar kaltētu kārklu mizu novārījumu, kas uz organismu iedarbojas gluži kā aspirīns, savārguma brīžos dakterējās mana vecmāmiņa, tagad tāpat rīkojos es. Nākamajā dienā jau atkal var darīt kārtējos darbus.”

Ragāres vakara tēja ar vīgriezēm

Foto: Anda Krauze

Sastāvs: citronmelisa, Ēģiptes mētra, krūzmētra, kaķumētra, piparmētra, raudene, divšķautņu asinszāle, vīgrieze (8%), ārstniecības izops, ārstniecības salvija, peoniju ziedlapiņas un āboli.

Lieto kā ikdienas tēju – aplej ar karstu ūdeni, ļauj ievilkties 10–15 minūtes.

Ragāres lazdu tēja

Foto: Anda Krauze

Sastāvs: lazdu mizas un lapas.

Lieto: 1) kā tēju – aplej ar karstu ūdeni (ieteicams termosā), ļauj ievilkties 6–8 stundas; 2) samaļ pulverī, aplej ar karstu ūdeni, ļauj ievilkties 5 minūtes vai lieto pa pustējkarotei sausā veidā pirms ēšanas 3x dienā.

PADOMI

• Lapas parasti vāc augu ziedēšanas sākumā, kad tās it kā ir pilnbriedā. Noplūc ar rokām vai nogriež ar nazi. Lai nekaitētu auga dzīvotspējai, vāc ne vairāk par trešdaļu no kopējā lapu daudzuma.

• Ziedus ievāc vai nu ziedēšanas sākumā (piemēram, māllēpes, kumelītes, kliņģerītes), jo tad droga žāvējot labāk saglabā dabisko krāsu, satur vairāk darbīgo vielu, rodas mazāk nobiru, vai arī pilnas ziedēšanas stadijā (piemēram, liepziedus, zilās rudzupuķes).

• Augu pazemes daļas ievāc galvenokārt rudenī pēc virszemes daļu atmiršanas, jo tad tās satur visvairāk darbīgo vielu.

• Aveņu lapas ārstnieciskā nolūkā ievāc pavasarī, bet stublājus – vēlā rudenī.

• Visas augu virszemes daļas vāc tikai sausā, saulainā laikā pēc rasas nožūšanas.

• Mizas parasti vāc agri pavasarī pastiprinātas sulu cirkulācijas laikā, kad tās var vislabāk nolobīt un satur visvairāk aktīvo vielu.

• Lai gūtu vēlamo rezultātu, ārstniecības augu tējas jālieto kūres veidā.

• Dodoties uz pļavu pēc ārstniecības augiem, drošības labad vajadzētu ņemt līdzi brošūru, kur tie redzami.

• Ārstniecības drogu izmantošanas termiņi atkarīgi ne vien no vākšanas un žāvēšanas apstākļiem, bet arī no uzglabāšanas. Ziedus, lapas un lakstus parasti uzglabā 1–2 gadus, mizas, sakneņus un saknes 3–5 gadus, milteņu lapas – līdz 5 gadiem.

UZZIŅA

• Vīgriežu tēja palīdz attīrīt organismu, tai piemīt sviedrējoša, nomierinoša, urīndzenoša iedarbība, spēj mazināt reimatisma izpausmes, uzlabo gremošanu un vielmaiņu.

• Madarās esošajam vielu kompleksam ir urīndzenoša, brūces dziedējoša, pretsāpju, kā arī nomierinoša iedarbība. Madaru lakstu uzlējumu lieto aterosklerozes, neirastēnijas, aknu un nieru slimību ārstēšanā.

• Kumelīšu tēja nomierina un mazina nogurumu, uzlabo gremošanas sistēmas darbību. To izmanto kompresēm kā dezinficējošu un dziedējošu līdzekli, ja ir brūces, iekaisumi, izsitumi un uztūkums.

• Salvijas lapām raksturīga nomierinoša, spazmolītiska, pretiekaisuma un sāpes remdinoša iedarbība. Šis augs veicina asinsrecēšanu, pazemina sviedru dziedzeru sekrēciju un palielina diurēzi.

• Sarkanais āboliņš tonizē, atjauno spēkus pēc smagām fiziskām un garīgām slodzēm.

Saistītie raksti

• Aktinīdijas ir bagātīgs C vitamīna avots. Tās īpaši noder, ja ir vielmaiņas problēmas, avitaminoze, kuņģa un zarnu trakta slimības.

• Avenes satur bioloģiski aktīvas vielas, kas stimulē svīšanu, pazemina ķermeņa temperatūru. Aveņu lapu tēja jādzer, kad ir saaukstējies, moka bronhīts vai ir hronisks reimatisms.

LA.lv