Veselam
Psiholoģija

“Mani tas tracina”: mācāmies izteikt neapmierinātību0

Foto: pexels.com

Attiecībās ar partneri svarīgi nevis noklusēt, bet gan atklāti pārrunāt jebkuras domstarpības. Kā to izdarīt korekti tas jau ir sarežģītāks jautājums.

Nereti tādas sarunas beidzas ar ķildu, kas vēl vairāk pastiprina nesaprašanos. Psiholoģe Ksenija Kukoļeva paskaidro, kādi soļi jāsper, lai starp partneriem veidotos konstruktīvs dialogs.

Iedomājies sestdienas rītu. Tu paliki mājās, lai pavadītu dienu kopā ar mīļoto cilvēku. Viss būtu labi, bet pēkšņi tevi pārņem pamatīgs aizkaitinājums, kuru grūti noslēpt. Iemesls – partneris, kurš jau pirms brokastīm ir paspējis izdarīt kaut ko “ne tā”. Pēc tam viņš uzdod pavisam nevainīgu jautājumu, bet tu pēkšņi “uzsprāgsti”. Sākas ķilda, kurā katra puse izsaka sakrājušos aizvainojumu.

Pieņemts uzskatīt: attiecības, – tas ir darbs. Bet kas būtu jādara, lai attiecības veidotos normālas?

Viens no noteikumiem – iemācīties laicīgi pateikt partnerim to, kas tevi neapmierina. Bet kā to pateikt, lai saruna atkal nepārvēršas ķildā? Bet galvenais – vai mēs patiešām vienmēr zinām, kas mūs īsti neapmierina un kādu rezultātu vēlamies sasniegt?

Foto: pexels.com

Lai dialogs noritētu konstruktīvi, atgriezīsimies pie mirkļa, kad partneris kaut ko izdarīja “ne tā”, kā tu vēlējies. Tikai tā vietā, lai krātu neapmierinātību un “izgāztu” to pie pirmās izdevības, psiholoģe piedāvā spert piecus soļus, kuri palīdzēs izmainīt nedēļas nogales finālu.

1. Mēģini saprast, kas kļuva par iemeslu tavai neapmierinātībai

Piemēram, tevi tracina mūzika, kuru viņš klausās, ieradums atstāt pusizdzertu kafijas krūzi, vai neaizskrūvēta zobu pastas tūbiņa vannas istabas plauktā. Iespējams, tracina joki, ģērbšanās stils, iecienīto ēdienu atšķirības, hobiji.

Pacenties pēc iespējas godīgāk sev atzīties, tieši kāda partnera darbība izraisa tavu straujo negatīvo reakciju.

Pat ja iemesls šķiet smieklīgs un nenozīmīgs, neignorē to. Noformulē problēmu tā: “Mani tracina, ka viņš/viņa atkal to izdarīja”, tikai par to nevienam nesaki.

2. Atrodi vietu, kur vari pabūt vienatnē

Tu izsekoji satraucošās sajūtas, saprati, kādas partnera darbības tās izsauca. Taču nevajag par to uzreiz stāstīt partnerim. Prātīgāk aiziet uz citu istabu, vai iziet pastaigā. Atrodi vietu, kur tevi neviens netraucēs, vēl labāk būs, ja izslēgsi telefonu.

3. Nosaki neapmierinātības īsto iemeslu

Pamēģini vienatnē ar sevi izpētīt radušos aizkaitinājumu no visām pusēm. Sākumā dod tam nosaukumu – “nepatīkamas sajūtas” skan nekonkrēti, virspusēji un neizskaidro situāciju. Padomā, kāds vārds visskaidrāk atspoguļo tavu stāvokli. Izrunā šo vārdu skaļi vai domās: aizkaitinājums, īgnums, aizvainojums, dusmas, sašutums, riebums, pretīgums, satraukums, vilšanās. Iespējams, tu piemeklēsi kādu citu vārdu vai tēlu, kas visprecīzāk raksturos tavu stāvokli.

Foto: Pixabay

Mēģini atcerēties, kad šis partnera ieradums sāka tevi kaitināt un izsaukt negatīvās emocijas. Iespējams, agrāk tu nepievērsi tam uzmanību.

Visdrīzāk neaizskrūvētā zobu pastas tūbiņa vai nenomazgāties trauki izlietnē – tikai iegansts, bet ne galvenais neapmierinātības iemesls. Uz galda atstāta tukša kafijas tase ir tikai tase. Bet tā kļuva par simbolu iekšējam konfliktam, kurā iejaukts mīļotais cilvēks.

Piemēram, tevi kaitina, ka partneris visu brīvdienu pavada skatoties futbola spēli.

Bet, ieskatoties dziļāk, tevi aizvaino viņa neuzmanība pret tevi un nevēlēšanās pavadīt brīvdienu kopā.

Varbūt tevi izveda no pacietības viņa joki, kuri jau sen vairs nešķiet smieklīgi. Bet diez vai vainīgs veids, kādā viņš stāsta anekdotes. Droši vien kaut kad agrāk arī tu smējies kopā ar viņu. Tagad šie joki drīzāk nepatīkami atgādina par to, cik dažādi jūs esat.

4. Noformulē problēmu

Tagad spēcīgo emociju iemesls kļuvis skaidrāks. Iespējams, ka tu pat jūti zināmu atvieglojumu. Nepatīkamā sajūta izmainījās – pārstāja būt bezformīga un milzīga. Tāda tā traucēja tev valdīt pār sevi. Tā kļuva saprotamāka, konkrētāka, “taustāma”.Mēģini pārformulēt problēmu.

Tagad “Mani tracina, ka viņš/viņa to atkal izdarīja” vietā vajadzētu iznākt kaut kam līdzīgam:
• Mani sarūgtina, ka viņš/viņa aizmirst manus lūgumus.
• Man ir skumji, kad es ievēroju, ka mums patīk atšķirīgas lietas.
• Es jūtos vientuļš, kad viņš/viņa aizraujas ar savu hobiju.
• Man pietrūkst viņa/viņas uzmanības.

5. Parunā ar partneri

Piekritīsi, ka tavs iekšējais stāvoklis stipri izmainījās, kamēr izpildīji pirmos četrus soļus. Sākumā bija grūti tikt galā ar emocijām. Tagad tās nav vairs tik spēcīgas, kļuvušas skaidrākas un saprotamākas, kas nozīmē, ir pienācis laiks sarunai. Tagad vieglāk apspriest visu mierīgi bez pārmetumiem un apvainojumiem.

Foto: Shutterstock

Saistītie raksti

Dialogā jānovirza uzsvars no kaitinošā priekšmeta – kafijas tases – uz jūtām, kādas tā izsauc. Izmanto frāzes no ceturtā punkta. Pastāsti partnerim par savām vajadzībām, piemēram, par vēlēšanos vairāk laika pavadīt kopā. Izvairies dot vērtējošus spriedumus un neiesaki viņam/viņai mainīties. Noskaņojies stāstīt ne tikai par sevi, bet arī uzklausīt stāstu par partnera jūtām. Pacenties saprast viņa vajadzības un vēlmes, parādi, ka esi noskaņots dialogam.

Negaidi, ka vienu reizi parunājoties problēma pilnīgi izzudīs. Galvenais mērķis šādām sarunām – iemācīties sadzirdēt otra partnera jūtas un vajadzības. Tikai apgūstot šādu pieredzi, tu sāksi ievērot pozitīvas izmaiņas ne tikai vārdos, bet darbos.

LA.lv