Veselam
Ārstēšana

Matu izmeklējumi: uzzinām vairāk par tiem0

Foto – Shutterstock

Ja mati pastiprināti izkrīt, vajadzētu doties pie trihologa jeb matu problēmu speciālista, kurš, izmantojot mūsdienīgas diagnostikas metodes, var noteikt problēmas iemeslu un pielāgot ārstēšanu. Labā ziņa: matu izkrišanu iespējams apturēt lielākajā daļā gadījumu, pat ja cēlonis ir ģenētisks.

Klasiski matu izmeklējumi ir trihogramma un trihoskopija. Kādā veidā un ko iespējams noskaidrot?

Ir gluži normāli, ja dienā izkrīt 25–75 mati.

* Pirmajā vizītē ārsts gandrīz vienmēr veic trihoskopiju – matu stiebru un galvas ādas apskati 200 reižu palielinājumā. Pa galvu maigi virza nelielu ierīci (trihoskopu), kas pārraida attēlu uz datora monitora vai televizora. Ārsts novērtē matu diametru – vai visi ir vienādi, vai ir daudz izsīkušu un vāju stiebru. Pārbauda, vai nav galvas ādas lobīšanās vai iekaisuma. Pacients izmeklējumā noskaidroto uzzina uzreiz.

* Trihogramma ir matu saknīšu analīze. Lai to veiktu, nepieciešams izraut aptuveni 50 matu. Tas nav īpaši sāpīgi, jo notiek vienā momentā. Izrauj vienā tievā svītriņā augošus matus – pacients pēc procedūras šo vietu pat nevar atrast. Tāpat kā pēc epilācijas, izrautie mati ataug.

Izmeklējumā novērtē, kāds ir saknīšu resurss un matu kvalitāte. To pārbauda laboratorijā, un slēdzienu pacients uzzina nākamajā vizītē.

* Apskatot matu saknītes gaismas mikroskopā, nosaka, cik daudz matu ir katrā no trim augšanas fāzēm un vai ir arī nekvalitatīvi stiebri. Ikvienam matam vispirms ir anagēnā jeb aktīvā augšanas fāze, kas ilgst 2–6 gadus. Pēc tam seko katagēnā jeb pārejas fāze, kad šūnu dalīšanās un mata augšana pamazām apstājas. Tā noris 2–4 nedēļas.

Pēdējā ir telogēnā fāze, kad mats vēl turas galvas ādā, taču vairs nav savienots ar apkārtējām šūnām, netiek apasiņots un 2–4 mēnešu laikā izkrīt. Parasti aptuveni 80% matu aug, 4% ir pārejas fāzē, bet 15% – gatavi izkrist; 1% var veidot atšķirīgi stiebri, piemēram, displastiski jeb tādi, kam saknīte ir uz pusi mazāka, tāpēc tie izaug daudz tievāki nekā normālie. Var būt arī distrofiski mati, kas ir plāni kā pūciņas ar ļoti sīku, gandrīz izzudušu saknīti. Šajā procentā ieskaita arī nolūzušus stiebrus.

Krasi mainījusies procentuālā attiecība, ko var atklāt trihogrammā, liecina par kādu veselības problēmu.

* “Apturēt matu izkrišanu ir samērā viegli gandrīz visos gadījumos. Daudz grūtāk ir izkritušos ataudzēt. Tādēļ pēc iespējas agrāk vēlams vērsties pie speciālista un veikt nepieciešamās pārbaudes. Ja vilcinās un zaudē ļoti daudz matu, ārstēšana ir daudz ilgāka un rezultāts var nebūt tik labs. Diemžēl daudzi līdz pēdējam cer, ka problēma izzudīs pati no sevis,” skaidro triholoģe Inga Zemīte.

* Uz apģērba nepārtraukti atraduši matus, pie ārstes mēdz ierasties arī cilvēki, kam tie izkrīt normas robežās. Ļoti bieži pie vainas ir matu krāsas maiņa, kuras dēļ stiebri uz apģērba ir pamanāmāki, piemēram, ja blondi mati nokrāsoti tumši un garderobē dominē gaišs apģērbs.

* Pārbaudīt aizdomas, ka izkrīt pārāk daudz matu, iespējams ar pavisam vienkāršu metodi. Kādas brīvdienas rītā bez jelkādas plēšanas izķemmē matus un uzliec cepuri, lakatu vai ko citu saturošu, kas neļauj izkritušajiem matiem nemanītiem pazust vējā. Pēc 12 stundām matus atkal mierīgi izķemmē, turot galvu virs balta palaga. Ja izkrituši 25–75, uztraukumam nav pamata, jo tik daudz matu šādā laika periodā ikviens zaudē gluži dabiski. Ja to ir vairāk, vēlams apmeklēt speciālistu.

* Tomēr uz šo metodi ne vienmēr var paļauties, jo atsevišķu problēmu dēļ mati nevis pastiprināti izkrīt, bet gan kļūst aizvien smalkāki, līdz ar neapbruņotu aci vairs nav saskatāmi. Tā, piemēram, notiek vīriešiem, kuri ģenētiski pārmantojuši plikgalvību. Tad parasti saka: “Man mati nekad nav krituši. Tie vienkārši pazuda.” Tāpēc doties pie speciālista un veikt izmeklējumus vēlams arī tad, ja šķiet, ka matu apjoms mazinājies vai uz galvas parādījušies caurspīdīgāki laukumi, kaut gan uz apģērba un ķemmē nemaz tik daudz matu nepaliek.

Starp citu, androgēnas alopēcijas jeb vīriešu plikpaurības attīstības ceļš jau sen ir izpētīts un radīti medikamenti, ar kuriem nevēlamo procesu iespējams apturēt.

Matu izsīkšana galvas virspusē var būt arī sievietēm pēc menopauzes.

* Pirms trihoskopijas un trihogrammas matus 3–5 dienas nevajadzētu mazgāt. Ja tie taukojas ļoti intensīvi, pieļaujams īsāks laiks, taču par to jāinformē ārsts.

* Ja trihoskopijas vai trihogrammas rezultāti ir slikti, nepieciešami citi izmeklējumi, proti, jāatrod matu stāvokļa pasliktināšanās iemesls.

Trihologs vispirms apskata pacientu un izjautā par dzīvesveidu, ieradumiem, veselības problēmām un ģimenes slimību vēsturi. Piemēram, ja cilvēks ievērojis striktu diētu un pamatīgi nokrities svarā, par matu izkrišanu nav jābrīnās. Ja pacients ir veģetārietis, ir liels risks, ka ar uzturu nesaņem pietiekami daudz matu veselībai svarīgu vielu, piemēram, dzelzi, cinku vai D vitamīnu.

Ja trūkst kādas vielas, parasti arī nagi ir trausli, lūst vai šķeļas.

Pēc iegūtās informācijas ārsts norīko asinsanalīzes, lai precizētu diagnozi. Pārbauda, vai nav galvas ādas sēņu infekcijas, jo tā ir ļoti izplatīta un ar neapbruņotu aci nav konstatējama.

* Matu kvalitāti pasliktina un to izkrišanu izraisa ļoti daudzi iemesli. Tā var būt gan īslaicīga, gan nepārejoša. Mati var kļūt vājāki pēc ilgas slimošanas, operācijas, antibiotiku lietošanas vai stresa pārpilna dzīves perioda, kad organisms ir novājināts, taču, atgūstot spēkus, mati pamazām uzlabojas. Hroniskas matu izkrišanas iemesls var būt vairogdzedzera darbības traucējumi, to attīstībai nepieciešama mikroelementa trūkums vai galvas ādas infekcija.

* Matu zudums raksturīgs daudzām nopietnām slimībām. 2% iedzīvotāju skar matu perēkļveida izkrišana (alopecia areata), kad imūnsistēma veido antivielas pret matu sakņu šūnām. Sākumā parādās atsevišķi laukumi bez matiem, bet, tiem pamazām palielinoties un saplūstot, kaila var kļūt visa galva. Par šo slimību atbild specifiski gēni, taču, lai tā izpaustos, jābūt palaidējmehānismam. Tas var būt spēcīgs stress, akūta vai hroniska slimība, kā arī citi faktori, kas negatīvi ietekmē imunitāti. Par laimi, aptuveni 80% cilvēku izveidojas vien nelieli kaili laukumi un mati 3–6 mēnešu laikā bez jebkādas ārstēšanas ataug. Tomēr 20% šī slimība ieilgst, sagādājot psiholoģisku diskomfortu, un 2% no visiem alopēcijas pacientiem pat zaudē visus matus.

Matu izkrišanas cēlonis var būt arī rētainās saistaudu slimības, piemēram, sarkanā vilkēde un plakanā mezgliņēde, kuru ietekmē iet bojā matu saknītes un tie vairs neataug.

Saistītie raksti

* Vai trihogrammu un trihoskopiju vērts veikt, lai pārliecinātos, vai matus nav negatīvi ietekmējusi balināšana, krāsošana vai ilgviļņi? “Veseli mati no krāsošanas parasti necieš, tie var kļūt mazliet trauslāki tikai ilgstošas balināšanas dēļ. Krāsa un balinātājs var ievērojami bojāt matus, kas kļuvuši vāji, piemēram, trūkstot kādai minerālvielai. Lai pārliecinātos, vai tie tiešām ir novārdzināti, var veikt minētos izmeklējumus.

Ilgviļņi matu saknes neietekmē, taču tie var var bojāt kutikulu jeb matu aizsargslāni. Zvīņas, kam vajadzētu cieši segt stiebrus visā garumā, var būt pavērušās gluži kā izžuvušai zivij. Trihogrammā un trihoskopijā šādas pārmaiņas ieraudzīt nevar. To iespējams noteikt ar elektronmikroskopu, taču tik smalku izmeklējumu ikdienas praksē neveic. Ja pacients stāsta, ka mati pēc ilgviļņiem pastiprināti lūst vai ir grūtāk ķemmējami, viss tāpat skaidrs – jālieto atveseļojoši līdzekļi,” skaidro daktere Zemīte.

 

36,6 °C konsultante INGA ZEMĪTE, matu problēmu ārste

LA.lv