Veselam
Ārstēšana

Mediķi gaida naudu, nevis solījumus2


Latvijas Ārstu biedrības viceprezidentam Robertam Fūrmanim (no labās) neradās pārliecība, ka politiķi nekavējoties rīkosies, lai janvārī mediķiem nebūtu jāviļas un atkal jāraksta atlūgumi. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (no kreisās) sacīja, ka nākamajās trīs sēdēs tiks iekļauti jautājumi, kas saistīti ar mediķu atalgojumu. Arī ilggadējais komisijas pārstāvis Vitālijs Orlovs norādīja, ka Saeimai ir jāpilda mediķiem dotie solījumi, tikai nevarēja pateikt, kā lai tos izpilda līdz janvārim.
Latvijas Ārstu biedrības viceprezidentam Robertam Fūrmanim (no labās) neradās pārliecība, ka politiķi nekavējoties rīkosies, lai janvārī mediķiem nebūtu jāviļas un atkal jāraksta atlūgumi. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (no kreisās) sacīja, ka nākamajās trīs sēdēs tiks iekļauti jautājumi, kas saistīti ar mediķu atalgojumu. Arī ilggadējais komisijas pārstāvis Vitālijs Orlovs norādīja, ka Saeimai ir jāpilda mediķiem dotie solījumi, tikai nevarēja pateikt, kā lai tos izpilda līdz janvārim.
Foto: Karīna Miezāja

“Esam gandarīti, ka diskusija ar Saeimā ievēlētajiem politiķiem ir atvērta un informāciju varam saņemt no pirmavotiem. Tomēr pēc tikšanās ar parlamenta frakciju pārstāvjiem ne līdz galam sapratām, kā dzīvosim, sākot no janvāra,” sacīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) ārsts un Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis.

Saeimas frakciju pārstāvji, tiekoties ar NMPD mediķiem, atzina, ka atalgojums ir jāpalielina, taču neviens nesolīja, ka to varēs izdarīt no janvāra. Tikties ar NMPD mediķiem nebija ieradušies vienīgi Jaunās konservatīvās partijas un partiju apvienības “Jaunā Vienotība” deputāti.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (“Attīstībai/Par!”) sacīja, ka viņam ir absolūti skaidras neatliekamās palīdzības dienestā strādājošo problēmas, bet tās nevar atrisināt dienas laikā, ja līdz šim tikpat kā nekas neesot darīts, lai uzlabotu šo mediķu finansiālo situāciju.

“Komisijas tuvākajās sēdēs mēs apspriedīsim mediķu atalgojuma jautājumu, bet pirms tam pieprasīsim informāciju no ārstniecības iestādēm, lai deputāti varētu iegūt nevis vidējo, bet pilnu ainu par mediķu darba samaksu. Mana prioritāte ir nodrošināt finansējuma pieaugumu algām, nevis iekārtām,” sacīja Skride.

Savukārt Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (“Attīstībai/Par!”) uzsvēra, ka viņa vadītā komisija naudu nedalot, bet uzraugot valsts finansējuma izlietojumu.

“Pat tad, ja komisijai būtu pilnvaras palielināt naudu mediķu algām, nav pat koalīcijas, ar kuru par šo jautājumu runāt. Apspriežot 2019. gada valsts budžeta projektu, tiks ņemts vērā, ka mediķu algām ir nepieciešams papildu finansējums. Bet to nav iespējams nodrošināt, pirms nav pieņemts valsts budžets,” skaidroja Bondars un piebilda, ja Veselības ministrijai ir vēlēšanās papildu finansējuma jautājumu nekavējoties virzīt uz Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, tad lai dara to. “Paskatīsimies, kā Saeimā ievēlētās partijas, kuras pirms vēlēšanām solīja algu pieaugumu, šo priekšlikumu atbalstīs,” sacīja Bondars.

Veselības ministre Anda Čakša (ZZS) skaidroja, ka šogad, palielinot sociālās apdrošināšanas iemaksas par 1% (0,5% darba ņēmējiem un tikpat darba devējiem), mediķu algām tika novirzīti 85 miljoni.

“Nākamgad no 1% plānots iegūt ap 92 miljoniem eiro, no kuriem iespējams segt arī virsstundu darba dubulto apmaksu, kā to paredz Satversmes tiesas spriedums. Taču, lai 2019. gadā mediķu algas varētu palielināt par 20%, valsts budžetā papildus vēl nepieciešami 87 miljoni eiro. Šai summai jāpieskaita vēl 16 miljoni eiro samaksai par virsstundām,” sacīja veselības ministre. Pagaidām nevienam nav skaidrs, kur šo finansējumu rast.

Vakar valdība izskatīja Veselības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par ārstniecības personu un ārstniecības iestāžu pārējā personāla atlīdzības palielināšanu 2019. – 2021. gadam” un pieņēma to zināšanai ar norādi, ka jautājums par papildu līdzekļu piešķiršanu skatāms Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem un atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Aizvadītajā nedēļā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA) sēdē vienbalsīgi nolēma, ka VANA bez kavēšanās rosinās valdībai un Saeimai sniegt veselības nozares darbiniekiem likumiskās un politiskās garantijas par to, ka tiks nodrošināts iepriekš solītais darba samaksas pieaugums par 20% nākamajos trijos gados.

Ņemot vērā politiķu sacīto, informatīvais ziņojums, kas ir atsauce uz veselības aprūpes reformu, kas tika pieņemta 2017. gadā, nedod garantijas, ka mediķi noteikti 2019. gadā saņems papildus plānotos 103 miljonus eiro. Taču veselības ministre ir apņēmusies meklēt juridisko risinājumu, lai valdība varētu izpildīt solījumu palielināt mediķu algas. Viņa uzskata, ka algu jautājumu varētu paātrināt, iesniedzot Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai likumprojekta izmaiņas.

LA.lv