Veselam
Ārstēšana

Mediķi gaida pēctecīgu solījumu izpildi 0


Mediķu algu celšana esot politiskā prioritāte, par kuru jāvienojas jaunajai valdībai.
Mediķu algu celšana esot politiskā prioritāte, par kuru jāvienojas jaunajai valdībai.
Foto: Karīna Miezāja

“Mēs ļoti ceram, ka Veselības ministrijas (VM) solījumiem būs pēctecība un ka arī 2019. gadā turpināsies mediķu algu palielināšana. Pēc šā gada algu palielinājuma slimnīca varēja vismaz daļēji nokomplektēt tos mediķu posteņus, kur trūka darbinieku. Piemēram, intensīvajā terapijā nav vairs tik liels medicīnas māsu trūkums kā iepriekš,” sacīja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga. Viņa norādīja, ka slimnīca cer saņemt papildu finansējumu no valsts, lai varētu izpildīt Satversmes tiesas (ST) spriedumu un no nākamā gada samaksāt mediķiem pilnībā par virsstundām, jo pašai slimnīcai neesot tāda finansējuma.

Slimnīcas vadītāja prognozēja, ja cerētā algu pielikuma nebūs un mediķi nedrīkstēs strādāt tik daudz virsstundu kā līdz šim, tad daļa meklēšot papildu darba iespējas privātajās ārstniecības iestādēs un tas var radīt atkal kārtējās problēmas slimnīcas kadru nostiprināšanas politikā.

“Mūsu slimnīcas vadība nevēlas dot saviem kolēģiem veltas cerības, ka Veselības ministrijas solījums palielināt ārstu un medicīnas māsu algas tiks izpildīts par simts procentiem. Sagaidīsim jauno valdību, tad arī uzzināsim, vai šim solījumam būs pēctecība,” norādīja Vidzemes slimnīcas ārstnieciskā direktore Inga Ozoliņa. Arī šai slimnīcai neesot tik daudz līdzekļu, lai varētu pildīt ST spriedumu un par virsstundu darbu, sākot ar 2019. gada 1. janvāri, maksātu no sava budžeta, tāpēc slimnīcas vadība gaida jaunās valdības lēmumu par papildu naudas piešķiršanu.

 

Konkrētas summas nav ierakstītas

Taču pašreizējā valdība, iesniedzot Eiropas Komisijai valsts budžeta plāna projektu 2019. gadam, nav ierakstījusi plānā konkrētas naudas summas algu pieaugumam, ne arī virsstundu darba apmaksai. Bet Finanšu ministrijas (FM) preses relīzē ir skaidrots, ka “budžetā iestrādāts nozīmīgs algu pieaugums medicīnas personālam un rasts finansējums pagarinātā normālā laika atcelšanai”, nekonkretizējot ar skaitļiem, cik tad ir “nozīmīgs” un cik tieši “rasts finansējums”. FM komunikācijas departamenta vadītājs Aleksis Jarockis “LA” sacīja, ka nauda simtprocentīgai virsstundu apmaksai esot rezervēta, taču jautājums esot par summas lielumu…

Kad ST lēma par pagarinātā normālā darba laika atbilstību Satversmei, VM bija iesniegusi FM aprēķinu, ka simtprocentīgai virsstundu apmaksai būtu nepieciešami 12 miljoni eiro.

Šogad tie jau bijuši 17 miljoni eiro, bet pēc tam, kad Veselības ministrijā darbu bija beigusi darba grupa par veselības aprūpes nozarē strādājošo personu darba samaksas palielināšanu, tad tās ziņojumā šim mērķim parādījās jau 19,3 miljoni eiro. Skaitļi kļūst arvien lielāki, un mums jātiek skaidrībā, cik daudz naudas ir nepieciešams, sacīja Jarockis. Savukārt ST sēdē pavasarī VM pārstāvis norādīja, ka esot nepieciešami 24,3 miljoni eiro, lai varētu pilnībā atteikties no pagarinātā normālā darba laika.

 

Finansējums esot nodrošināts

Satversmes tiesas sēdē 2018. gada 17. aprīlī FM Budžeta departamenta direktore Taisa Trubača skaidroja, ka “finansējums, kas ir nepieciešams, lai pilnībā atteiktos no pagarinātā normālā darba laika vidējā termiņa budžeta ietvaros, ir nodrošināts. Attiecīgi tas ir gan politikas veidotāju, gan likumdevēja izšķiršanās, vai tas jau ir pilnībā attiecīgi no 2018. vai no 2019. gada vai, nosakot pārejas periodu, bet finansējums budžetā ir paredzēts”.

Trubača, atbildot uz tiesnešu jautājumiem, apgalvoja, ka no pagarinātā normālā darba laika varēja atteikties jau 2018. gadā, nemaz negaidot līdz 2020. gadam, jo “finansējums tam ir nodrošināts”.

FM valsts sekretāra vietniece finanšu jautājumos Jolanta Plūme, papildinot kolēģi Jarocki, skaidroja, ka valsts budžeta 2019. gada ietvara plānā pret 2018. gada ietvaru veselības aprūpei ir paredzēts par 41 miljonu eiro vairāk. Šī naudas summa esot fiksēta ar iepriekš pieņemtajiem valdības lēmumiem. Ar to pietiek, lai daļu no tās varētu samaksāt par virsstundu darbu, kad Finanšu ministrija būs vienojusies ar Veselības ministriju par precīzi aprēķinātu naudas summu.

 

Algām var nepietikt?

Saistītie raksti

Mediķu algām tiks novirzīts 1% palielinājums no iedzīvotāju valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas 2019. gadā prognozēts 100 miljoni eiro, bet 2020. gadā – 106 miljoni eiro.

Kaut gan sociālo iemaksu apjoms palielinās, jo pieaug vidējā alga valstī, taču bijušais VM valsts sekretārs Kārlis Ketners, kurš bija iniciators tam, ka nedrīkst apstāties pie 1% un tas ir jāpalielina, sasniedzot 5%, sacīja, ka algām var nepietikt finansiālā resursa. Viņš uzskata, ka šis varētu būt viens no iemesliem, kāpēc nākamā gada budžeta plānā netiek iekļauts konkrēts cipars. A. Jarockis gan to centās apstrīdēt, norādot, ka mediķu algu celšana ir politiskā prioritāte, par kuru jāvienojas jaunajai valdībai. Kamēr tas nav izdarīts, nekādos budžeta plānos šo naudas summu nedrīkstot fiksēt.

LA.lv
RO
Regīna Olševska
Veselam
Pēc iespējas vairāk kustēties! Pārliecināta 101 gadu vecā Alise Lauva
1 diena
RO
Regīna Olševska
Veselam
Neķeries pie darba saīgušu prātu. 104 gadus vecās Lidijas Katrīnas Sīmanes atziņas
2 dienas
RO
Regīna Olševska
Veselam
126 cilvēki šogad svin simto dzimšanas dienu. Kārļa Dumbrāja gara mūža noslēpumi
3 dienas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

OZ
Olafs Zvejnieks
Ekonomika
“Olainfarm” mantinieku konflikts nerimst. Intervija ar “karojošajām” pusēm
Intervija 2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Simtgades svinību apmeklētājiem vajadzēja rēķināties ar pūli, policija noraida pārmetumus
1 stunda
LE
LETA
Dabā
Valsts lielākajā daļā valda viegls sals; vietām apledojuši ceļi
2 stundas
ML
Māra Libeka
Latvijā
Māra Libeka: “Necepieties”, viss būs kārtībā!
2 stundas
VB
Valdis Bērziņš
Pasaulē
Breksita cīņas turpinās
1 stunda