Veselam
Ārstēšana

Mediķi gaida pēctecīgu solījumu izpildi 0


Mediķu algu celšana esot politiskā prioritāte, par kuru jāvienojas jaunajai valdībai.
Mediķu algu celšana esot politiskā prioritāte, par kuru jāvienojas jaunajai valdībai.
Foto: Karīna Miezāja

“Mēs ļoti ceram, ka Veselības ministrijas (VM) solījumiem būs pēctecība un ka arī 2019. gadā turpināsies mediķu algu palielināšana. Pēc šā gada algu palielinājuma slimnīca varēja vismaz daļēji nokomplektēt tos mediķu posteņus, kur trūka darbinieku. Piemēram, intensīvajā terapijā nav vairs tik liels medicīnas māsu trūkums kā iepriekš,” sacīja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga. Viņa norādīja, ka slimnīca cer saņemt papildu finansējumu no valsts, lai varētu izpildīt Satversmes tiesas (ST) spriedumu un no nākamā gada samaksāt mediķiem pilnībā par virsstundām, jo pašai slimnīcai neesot tāda finansējuma.

Slimnīcas vadītāja prognozēja, ja cerētā algu pielikuma nebūs un mediķi nedrīkstēs strādāt tik daudz virsstundu kā līdz šim, tad daļa meklēšot papildu darba iespējas privātajās ārstniecības iestādēs un tas var radīt atkal kārtējās problēmas slimnīcas kadru nostiprināšanas politikā.

“Mūsu slimnīcas vadība nevēlas dot saviem kolēģiem veltas cerības, ka Veselības ministrijas solījums palielināt ārstu un medicīnas māsu algas tiks izpildīts par simts procentiem. Sagaidīsim jauno valdību, tad arī uzzināsim, vai šim solījumam būs pēctecība,” norādīja Vidzemes slimnīcas ārstnieciskā direktore Inga Ozoliņa. Arī šai slimnīcai neesot tik daudz līdzekļu, lai varētu pildīt ST spriedumu un par virsstundu darbu, sākot ar 2019. gada 1. janvāri, maksātu no sava budžeta, tāpēc slimnīcas vadība gaida jaunās valdības lēmumu par papildu naudas piešķiršanu.

 

Konkrētas summas nav ierakstītas

Taču pašreizējā valdība, iesniedzot Eiropas Komisijai valsts budžeta plāna projektu 2019. gadam, nav ierakstījusi plānā konkrētas naudas summas algu pieaugumam, ne arī virsstundu darba apmaksai. Bet Finanšu ministrijas (FM) preses relīzē ir skaidrots, ka “budžetā iestrādāts nozīmīgs algu pieaugums medicīnas personālam un rasts finansējums pagarinātā normālā laika atcelšanai”, nekonkretizējot ar skaitļiem, cik tad ir “nozīmīgs” un cik tieši “rasts finansējums”. FM komunikācijas departamenta vadītājs Aleksis Jarockis “LA” sacīja, ka nauda simtprocentīgai virsstundu apmaksai esot rezervēta, taču jautājums esot par summas lielumu…

Kad ST lēma par pagarinātā normālā darba laika atbilstību Satversmei, VM bija iesniegusi FM aprēķinu, ka simtprocentīgai virsstundu apmaksai būtu nepieciešami 12 miljoni eiro.

Šogad tie jau bijuši 17 miljoni eiro, bet pēc tam, kad Veselības ministrijā darbu bija beigusi darba grupa par veselības aprūpes nozarē strādājošo personu darba samaksas palielināšanu, tad tās ziņojumā šim mērķim parādījās jau 19,3 miljoni eiro. Skaitļi kļūst arvien lielāki, un mums jātiek skaidrībā, cik daudz naudas ir nepieciešams, sacīja Jarockis. Savukārt ST sēdē pavasarī VM pārstāvis norādīja, ka esot nepieciešami 24,3 miljoni eiro, lai varētu pilnībā atteikties no pagarinātā normālā darba laika.

 

Finansējums esot nodrošināts

Satversmes tiesas sēdē 2018. gada 17. aprīlī FM Budžeta departamenta direktore Taisa Trubača skaidroja, ka “finansējums, kas ir nepieciešams, lai pilnībā atteiktos no pagarinātā normālā darba laika vidējā termiņa budžeta ietvaros, ir nodrošināts. Attiecīgi tas ir gan politikas veidotāju, gan likumdevēja izšķiršanās, vai tas jau ir pilnībā attiecīgi no 2018. vai no 2019. gada vai, nosakot pārejas periodu, bet finansējums budžetā ir paredzēts”.

Trubača, atbildot uz tiesnešu jautājumiem, apgalvoja, ka no pagarinātā normālā darba laika varēja atteikties jau 2018. gadā, nemaz negaidot līdz 2020. gadam, jo “finansējums tam ir nodrošināts”.

FM valsts sekretāra vietniece finanšu jautājumos Jolanta Plūme, papildinot kolēģi Jarocki, skaidroja, ka valsts budžeta 2019. gada ietvara plānā pret 2018. gada ietvaru veselības aprūpei ir paredzēts par 41 miljonu eiro vairāk. Šī naudas summa esot fiksēta ar iepriekš pieņemtajiem valdības lēmumiem. Ar to pietiek, lai daļu no tās varētu samaksāt par virsstundu darbu, kad Finanšu ministrija būs vienojusies ar Veselības ministriju par precīzi aprēķinātu naudas summu.

 

Algām var nepietikt?

Saistītie raksti

Mediķu algām tiks novirzīts 1% palielinājums no iedzīvotāju valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas 2019. gadā prognozēts 100 miljoni eiro, bet 2020. gadā – 106 miljoni eiro.

Kaut gan sociālo iemaksu apjoms palielinās, jo pieaug vidējā alga valstī, taču bijušais VM valsts sekretārs Kārlis Ketners, kurš bija iniciators tam, ka nedrīkst apstāties pie 1% un tas ir jāpalielina, sasniedzot 5%, sacīja, ka algām var nepietikt finansiālā resursa. Viņš uzskata, ka šis varētu būt viens no iemesliem, kāpēc nākamā gada budžeta plānā netiek iekļauts konkrēts cipars. A. Jarockis gan to centās apstrīdēt, norādot, ka mediķu algu celšana ir politiskā prioritāte, par kuru jāvienojas jaunajai valdībai. Kamēr tas nav izdarīts, nekādos budžeta plānos šo naudas summu nedrīkstot fiksēt.

LA.lv
36,6 °C
Veselam
Kā sagatavoties medicīniskajām analīzēm
21 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
Kuri ir pieprasītākie bērnu ārsti reģionos. Aicina atbalstīt bezmaksas vizītes
1 diena
DE
DELFI
Veselam
Pazīmes, kas liecina – tevi uzaudzināja īstens narciss
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA/LA.lv
Latvijā
Ulme ticis pie kārotās 8247 eiro kompensācijas pēc divu mēnešu darba Saeimā 3
9 stundas
LE
LETA/LA.lv
Latvijā
FOTO, VIDEO. Iemirdzas tradicionālais gaismas festivāls “Staro Rīga”!
10 stundas
JL
Juris Lorencs
Latvijā
Juris Lorencs: Latvijas neatkarības garants esam tikai mēs paši 2
12 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. Inčukalnā pieķer šoferi bez tiesībām: braukā riņķī ar cita auto numurzīmēm
8 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Par Stambulas lidostas teroraktu sešiem apsūdzētajiem piespriež mūža ieslodzījumu
8 stundas