Veselam
Ārstēšana

Tā ir darbības imitācija! Mediķu aizplūšana nav nobremzēta 0


Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadība katru nedēļu Veselības ministrijai ziņojot par stāvokli dienestā, arī to, ka operatīvie transportlīdzekļi stāv pie sētas, jo nav mediķu.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadība katru nedēļu Veselības ministrijai ziņojot par stāvokli dienestā, arī to, ka operatīvie transportlīdzekļi stāv pie sētas, jo nav mediķu.
Foto: Ieva Leiniša/LETA

“Mediķi pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) ieņēma nogaidošu nostāju, jo cerēja, ka pirmdien valdība beidzot pieņems saprātīgu lēmumu. Taču nekas netika nolemts. Veselības ministres Andas Čakšas piedāvājums grozīt Ministru kabineta noteikumus, lai paplašinātu to mediķu skaitu, kas varētu vadīt NMP brigādi, neko neatrisinās, un mediķi ar šādu lēmumu nesamierināsies.

Ne tikai Rīgā, bet arī citur, izņemot Latgales reģionu, ir mediķu deficīts zemās darba samaksas dēļ, un tas kļūs arvien lielāks.

Politiķi mums stāsta, ka nauda ir, bet realitātē 2019. gada valsts budžeta plānā finansējuma pieaugums nav ieplānots.

Tas nedod cerību, ka nākamgad alga patiešām būs lielāka,” saka NMPD Zemgales reģionālā centra anesteziologs reanimatologs Roberts Fūrmanis.

Vakar veselības ministre pēc tikšanās ar NMPD vadītāju Lieni Cipuli informēja valdību, ka nākamnedēļ Veselības ministrija (VM) iesniegšot Ministru kabinetam (MK) grozījumus MK noteikumos par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām. Tajos būšot izmaiņas, kas ļaušot plašākam mediķu lokam vadīt NMP brigādi.

Patlaban noteikumos ir norādīts, ka brigādi drīkst vadīt tikai sertificēta ārstniecības persona. Ārsta palīgs pēc diploma iegūšanas vēl gadu mācās, lai iegūtu sertifikātu darbam NMPD. Arī ārstiem pēc rezidentūras pabeigšanas ir jāmācās, lai tiktu pie sertifikāta. Ministrija vēlas šo kārtību vienkāršot.

Arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris uzskata, ka tā ir darbības imitācija, jo brigāžu kvalifikācijas pazemināšanu situācijā, kad mediķi atstāj dienestu, nevar uzskatīt par saprātīgu risinājumu. “Vienīgais pareizais risinājums ārkārtas situācijas novēršanai ir darba samaksas palielināšana, kā to noteic Veselības aprūpes finansēšanas likums, kā arī VM izveidotās darba grupas 2. augusta ziņojums un kā tas paredzēts Darba likumā,” norāda Keris.

Ministre Čakša MK komitejas sēdē ziņoja, ka “visiem mediķiem šogad pieauga algas par 30%, bet NMPD – vidēji par 20%, jo mediķu brigādē ir arī šoferi, kas mazliet šo procentu samazināja”.

Ministre skaidroja, ka 2019. gada valsts budžetā esot ieplānoti četri miljoni eiro NMPD darbinieku virsstundu apmaksai, sākot ar nākamā gada 1. janvāri. Atalgojuma pieaugumam esot nepieciešams vēl tikpat, un šī summa esot ierakstīta jaunajās politiskajās iniciatīvās. “To izpildīt var tikai nākamā valdība. Priekšvēlēšanu debatēs pilnīgi visi politiskie spēki taču solīja atalgojuma pieaugumu,” atgādināja Čakša.

Vienlaikus Ministru prezidents Māris Kučinskis sēdē skaidroja, ka finansējuma piešķiršana mediķu atalgojuma palielināšanai ir politisks lēmums, un aicināja ministrus, kuri piedalās jaunās valdības veidošanas sarunās, aktualizēt mediķu atalgojuma palielināšanu, tiekoties ar pārējo partiju pārstāvjiem.

M. Kučinskis norādīja, ka informatīvais ziņojums par mediķu atalgojuma palielināšanu ir saņemts, tomēr būtu populistiski to izskatīt esošajai valdībai, proti, šādam lēmumam “nebūšot slodzes”.

Savukārt Cipule uzskata, ka atalgojuma jautājums joprojām nav atrisināts un ka nevar prognozēt, kad to atrisinās, jo tas būs atkarīgs, cik ilgi tiks veidota jaunā valdība.

“Pēc Saeimas vēlēšanām ir iestājies klusums. Tagad mums sola, ka par atalgojumu lemšot nākamā valdība, bet mēs jau gatavojam darba grafikus 2019. gada janvārim. Šie solījumi liek secināt, ka, visticamāk, palielinājuma nebūs. NMPD Veselības ministrijai katru nedēļu ziņo par stāvokli dienestā, arī to, ka operatīvie transportlīdzekļi stāv pie sētas, jo nav mediķu. Ministrija par situāciju bija informēta jau sen, bet rīcība joprojām neseko. Ja tā turpināsies, ātrajā palīdzībā būs arvien mazāk mediķu,” uzskata NMPD ārsts Viktors Gorovenko.

Aizvadītajā piektdienā NMPD vadība izsludināja ārkārtas stāvokli Rīgas reģionā, jo dienesta vadītāja Liene Cipule īsā laikā bija saņēmusi 15 atlūgumus un dienests vairs nespēja nodrošināt to brigāžu skaitu, kas nepieciešams esošajam vai prognozējamam saslimušo vai cietušo skaitam. NMPD tika izveidota ārkārtas vadības grupa, kuras viens no uzdevumiem ir pieņemt lēmumus par ikdienas operatīvo situāciju Rīgā reģionālajā centrā. Biežāk tiks atteikti izsaukumi gadījumos, kad nebūs apdraudējuma dzīvībai.

Saistītie raksti

Ārkārtas situācija pastāvēs līdz valdības lēmumam par situācijas stabilizēšanu, piešķirot atbilstošu finansējumu, informēja Cipule.

 

Bordāns: visi ir par finansējuma palielināšanu mediķiem

Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns, kurš aicināts sastādīt jauno valdību, vakar žurnālistiem teica, ka starp jaunās valdības prioritātēm būtu arī pārmaiņas veselības nozarē. “NMPD atalgojuma palielinājums tiks izskatīts vienā blokā ar visu medicīnas personāla plānoto algu pieaugumu. Otrdien kopā ar Finanšu ministrijas speciālistiem piedalīsimies seminārā par jaunās valdības deklarācijas ietekmi uz nākamā gada valsts budžetu. Visas partijas ir izteikušās pozitīvi par finansējuma palielināšanu mediķiem.”

VIDEO: Ministre Anda Čakša otrdien tiekas ar dienesta darbiniekiem

LA.lv