Veselam
Ārstēšana

Menopauze kā jauns dzīves cēliens! Vērtīgi ieteikumi, kas jāzina katrai sievietei0

Foto: pexels.com

Katrai lugai un izrādei ir savi cēlieni tāpat kā katras sievietes dzīves gājumam. Agri vai vēlu pienāk menopauze – laiks, kad olnīcu funkcija izsīkusi un grūtniecība vairs nevar iestāties.

Mūsdienās daudz tiek runāts arī par šo savā ziņā skaisto laiku sievietes dzīvē.

Un to, ka sievietei menopauze jāsagaida nevis nolaistām rokām un nodurtu galvu, uzskatot, ka ar to visa viņas aktīvā dzīve teju vai beigusies, bet tieši otrādi – saprotot, ka viņas gaitās iestājies jauns posms.

Sievietes dzīvi var iedalīt četrās daļās, skaidro SIA Veselības centrs 4 ginekoloģijas nodaļas vadītāja, Latvijas Estētiskās medicīnas asociācijas valdes locekle daktere Ilona Kampara. Līdz 8 gadu vecumam ir bērnība, no 8 līdz 16 (reizēm līdz 18) gadiem ir pubertāte. Reproduktīvais vecums – no 16 (18) līdz 45 gadiem, bet tālāk jau ir menopauze (par premenopauzi uzskata periodu no 45 līdz 51 gadam, bet menopauze ir pēc 51 gada vecuma sasniegšanas).

“Par menopauzes simptomiem un būtību rakstīja jau Aristotelis pirms vairāk nekā 2000 gadiem,” stāsta ginekoloģe Ilona Kampara. “Viņš minēja, ka apmēram 40 gadu vecumā sievietēm izsīkst menstruālā funkcija un spēja dzemdēt bērnus, kā arī parādās pašsajūtas traucējumi – svīšana, sarkšana un nervozitāte.”

Vēl XIX gadsimtā par menopauzi plaši nerunāja, jo sievietes vidējais mūžs bija īss – 48 gadi, un līdz menopauzei vairākums nenodzīvoja. Mūsdienās ar terminu “menopauze” saprot laiku, kad pagājuši 12 mēneši kopš pēdējās menstruācijas.

Viena vecuma nav

Shutterstock ilustrācija

Uz jautājumu, kurā vecumā sieviete sāk saprast, ka viņai tuvojas vai jau iestājusies menopauze, klīnikas Medeora ginekoloģe Santa Lauska atbild: “Viena vecuma nav – katrai sievietei tas ir individuāli.” Ne dzīvesveids, ne citi faktori neietekmē menopauzes iestāšanās laiku – tas jau pašas dabas ieprogrammēts. Vēl viens faktors – katra meitene piedzimst ar olnīcām, kurās atrodas konkrēts olšūnu aizmetņu skaits.

Cik ir šo olšūnu, tik arī ir neatkarīgi no turpmākā dzīvesveida, uzvedības un citiem faktoriem. Arī pubertātes vecums, kad sāk darboties hormonu sistēma un sākas olšūnu nobriešana, ir ļoti mainīgs. “Mūsdienās tas ir diezgan agrs – agrāk mēnešreizes meitenēm parādījās 14–15 gados, bet tagad tas bieži vien notiek jau 11 gadu vecumā. Un tad katru mēnesi no olnīcām vēdera dobumā nokļūst viena olšūna. Pienāk taču brīdis, kad visas olšūnas ir iztērētas un iestājas menopauze,” skaidro ginekoloģe.

“Dabā nekas nav ne par vēlu, ne par agru – kā tajā noteikts, tā arī notiks,” piekodina Šarlotes poliklīnikas ginekoloģe Maija Dace Broša.

“Nereti sievietes vaicā, kad viņām būs jādomā par menopauzi. Šajā ziņā gribu teikt – par to nav jādomā. Lielai daļai sieviešu šis process norit pilnīgi dabiski un nemanāmi, vienkārši vienā brīdī pēkšņi vairs nav mēnešreižu.” Tāpēc nevajag par to prātot nezin cik gadus iepriekš, gaidot, kad tas notiks. Ar domāšanu neko nevar mainīt. Menopauzes iestāšanās laiku, kā jau teikts, neietekmē ne sievietes dzīvesveids, ne citi faktori – tas ieprogrammēts dabā.

Pirmo signālu parādīšanās

Foto: Shutterstock

“Viss sākas ar premenopauzi,” skaidro ginekoloģe Santa Lauska. “Menopauze nozīmē to, ka vairs nav menstruāciju un olšūnas neizdalās – viss pieklusis. Bet pre ir iepriekšēja sagatavošanās.”

Premenopauze ir periods, kad sieviete, kurai līdz šim bija normālas, nemainīgas menstruālās funkcijas, pakāpeniski pāriet menopauzes periodā. Menstruācijas kļūst neregulāras, proti, retākas vai, tieši otrādi, biežākas. Šis premenopauzes periods katrai ilgst individuāli – parasti tas ir gads divi, kādai varbūt vairāk.

Sieviete parasti jūt diskomfortu krūšu dziedzeros, viņu varētu vajāt garastāvokļa maiņa, pat depresīvs noskaņojums.

Piezogas galvassāpes, kas nekad iepriekš nav bijušas, mēdz būt miega traucējumi, pastiprinās atmiņas un koncentrēšanās problēmas. Var parādīties maksts sausums, samazināties libido. Diemžēl mainās arī svars, turklāt uz augšu.

Kā ar tā dēvētajiem karstuma viļņiem, ar kuriem mokās daudzas sievietes šajā dzīves posmā? “Jā, tie uznāk arī premenopauzes periodā. Teiksim, pēkšņa viļņveida sārtuma sajūta vizuāli un karstuma sajūta subjektīvi – sejā, uz krūtīm, galvas matainajā daļā, pēdās, uz sēžamvietas,” atbild ginekoloģe. Ļoti bieži karstuma sajūta parādās naktīs. Sieviete pamostas no priekšnojautām, ka piezogas šis viļņveida karstums, kas var ilgt no dažām sekundēm līdz pat dažām minūtēm. Tas rada miega traucējumus, neizgulēšanos. Līdz ar to sieviete var just nogurumu, mazkvalitatīva miega sajūtu.

Pārtraukt izsargāšanos – pārsteidzīgs solis

Sievietei pārmaiņu periodā, kad tuvojas menopauze, nevajadzētu aizmirst par izsargāšanos, pretējā gadījumā var sanākt negaidīts pārsteigums. “Menopauze ir tad, kad visas olšūnas jau iztērētas,” atzīst ginekoloģe Maija Dace Broša, “bet, kamēr ir palikusi kaut vai viena, tikmēr grūtniecības iestāšanās ir iespējama, kaut gan tāda varbūtība, bez šaubām, ir daudz mazāka. Ginekologu praksē nākas saskarties ar gadījumiem (īpaši, kad vēl nebija sonogrāfu), kad sieviete pārliecināta, ka 48 gados ir klimakss, un pēkšņi tas viņai, smejies vai raudi, sāk vēderā kustēties. Un ne viens vien tāds klimakss staigā pa pasauli.

Par izsargāšanās veidu noteikti jākonsultējas ar ārstu, jo ne visas kontracepcijas metodes pēc 40 gadu vecuma ir ieteicamas. Uzskata, ka šajā vecuma posmā vēlama hormonālā spirāle. Var lietot arī hormonālās tabletes, izmantot barjermetodes.

Hormonus aizvietojošā terapija nav zemē metama

Foto: Shutterstock

Ir dzirdēts, ka sievietes, kurām rūp sava veselība un dzīves kvalitāte, parasti lieto hormonus aizvietojošo terapiju. Šajā sakarībā daktere Maija Dace Broša saka: “Menopauzē olnīcas pārstāj darboties un vairs neizstrādā estrogēnu – hormonu, kas atbildīgs ne tikai par izskatu vai pašsajūtu, bet arī par redzes, dzirdes un prāta spējām, kaulu blīvumu, sirdi un asinsvadu sistēmu.”

Šā hormona trūkums vairākumam sieviešu rada nepatīkamas sajūtas un problēmas menopauzē, tāpēc estrogēna līmeņa atjaunošana ar hormonu aizvietojošo terapiju jeb HAT būtiski uzlabo pašsajūtu.

Zūd karstuma viļņi, svīšana, bezmiegs, garastāvokļa maiņa, arī nogurums, depresija, arteriālā asinsspiediena svārstības, samazinās kalcija zudums kaulos.

Tāpat pierādīts, ka sarūk miokarda infarkta un smadzeņu insulta gadījumu skaits starp sievietēm, kuras lieto estrogēnus. Labā ziņa ir tā, ka HAT efektivitāte pierādīta aptuveni 90% gadījumu.

HAT ir īpaši svarīga daudzām sievietēm, kurām līdz ar emocionāliem traucējumiem ir izteiktas fiziskas sūdzības, piemēram, nieze intīmajās vietās, pat iekaisumi, smeldze un sāpes kaulu pārmaiņu dēļ, nespēks. Kad sieviete jūt nepatīkamas pārmaiņas organismā, nevajadzētu nodarboties ar pašārstēšanos, bet gan konsultēties ar ārstu. HAT preparātus var izrakstīt tikai ārsts, tos iegādājas ar receptēm. Bet ne vienmēr sievietei vajadzīga HAT – par to jākonsultējas ar ārstu.

Par to, kas jāievēro, lietojot HAT, ginekoloģe Ilona Kampara piebilst: “Visām sievietēm, kuras izšķīrušās par menopauzes hormonālo terapiju, nepieciešama apskate vienu reizi gadā. Tā ietver slimību anamnēzi, vispārējo novērtējumu un krūšu izmeklēšanu. Tāpat reizi divos gados jāveic mamogrāfija. Uzsākot terapiju, pirmajai atkārtotajai vizītei jābūt pēc trim mēnešiem, lai izvērtētu efektivitāti un iespējamās blakusparādības. Kādas ir kontrindikācijas HAT lietošanai? Izvēloties jebkuru medikamentu, jāņem vērā vispārējais veselības stāvoklis.”

HAT nedrīkst lietot gadījumos, ja ir krūts dziedzera vēzis vai aizdomas par to, estrogēnu atkarīgi audzēji, neskaidra vagināla asiņošana, trombomboliskie traucējumi vai akūts tromboflebīts, kā arī paaugstināta jutība pret kādu no HAT komponentiem.

Varbūt tomēr augu valsts preparāti?

Pēc dakteres Maijas Daces Brošas vārdiem, ja menopauzei raksturīgie simptomi, piemēram, karstuma viļņi, ir viegli un netraucē, ja nav bezmiega, iespējams, var līdzēt dabiskie fitoestrogēni – dažādu augu produkti – vai tējas, kuru sastāvā ir fitoestrogēni. Tie atrodami sojā, baltajā āboliņā, arī apiņos.

Savukārt ginekoloģe Ilona Kampara piebilst, ka labs augu valsts nehormonāls preparāts ir sudrabsveces tabletes, kam pētījumos pierādīta efektivitāte menopauzes simptomu terapijā un kas labvēlīgi iedarbojas uz ādas, kaulaudu un maksts gļotādas stāvokli.

Sports un veselīgs uzturs

Sākoties menopauzei, kad organisms vairs neražo sievišķos hormonus endorfīnus, daiļā dzimuma pārstāve redz pārmaiņas ādā, pamana krunkas. Varbūt vēlams lietot kādus līdzekļus, kas uzlabo pašsajūtu? Ginekoloģe Santa Lauska piebilst: “Man negribas, lai sieviete lolotu cerības, ka, aptiekā iegādājoties uztura bagātinātājus, viņa saglabās savu ādu tvirtu un jaunavīgu izskatu līdz nez kādai savas dzīves stundiņai. Varbūt jau pārejas periods liek sievietei pārskatīt dzīves kvalitātes kritērijus. Viņa var vairāk iekļaut savā ikdienā sportiskās aktivitātes, pakāpeniski samazināt ar ēdienkarti uzņemto kaloriju daudzumu. Iespējams, ir lietderīgi šajā dzīves posmā plānot garākas pastaigas. Varbūt ir vērts atsākt, teiksim, jogas nodarbības, kas līdz tam pamestas novārtā vai vēl nav izmēģinātas.”

Šajā dzīves posmā noteikti jābūt daudz tuvākā saskarē ar savu ginekologu, kurš spēs dot padomu un ieteikumus, kā menopauzi sagaidīt un pārdzīvot komfortabli.

Premenopauzes pazīmes

Saistītie raksti
Shutterstock ilustrācija

• diskomforta sajūta krūšu dziedzeros

• garastāvokļa maiņa, pat depresīvs noskaņojums

• maksts sausums

• pēkšņas galvassāpes

• pastiprinātas atmiņas un koncentrēšanās problēmas

• karstuma viļņi

• svara pieaugums

• miega traucējumi

• samazināts libido

Mūsu ekspertes:

Ilona Kampara, SIA Veselības centrs 4 ginekoloģijas nodaļas vadītāja, Latvijas Estētiskās medicīnas asociācijas valdes locekle daktere

Santa Lauska,klīnikas Medeora ginekoloģe

Maija Dace Broša, Šarlotes poliklīnikas ginekoloģe

LA.lv
VE
Veselam.lv
Veselam
Elektroniskā pieteikšanās veselības aprūpes pakalpojumiem paaugstina to pieejamību
13 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
Latvijas ārsti Saeimas deputātiem atgādina par dotajiem solījumiem
14 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
Speciālisti: jāaptur cukura diabēta lavīna
15 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

OZ
Olafs Zvejnieks
Ekonomika
Klupdami krizdami uz “Expo 2020”. Latvijas dalība izstādē Dubaijā vēl nav izgāzusies
1 stunda
LL
LETA, LA.lv
Ekonomika
Daugavpilī pie “Swedbank” bankomātiem izveidojušās rindas. Kā situāciju komentē banka?
2 stundas
LE
LETA/LA.LV
Ekonomika
Baumu anatomija – vai ir jēga nakšņot pie bankomāta?
1 stunda
LE
LETA
Ekonomika
Labklājības ministre atklāj, cik milzīga ir lielākā pensija Latvijā 4
7 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. Aizturētie tīšām izraisa ugunsgrēku Jūrmalas policijas izolatorā
3 stundas