Veselam
Neticami stāsti

Meža veltes jūlijā aknām, asins attīrīšanai, mieram… Iesaka Vija Eniņa0


Ugunspuķe.
Ugunspuķe.
Foto-Shutterstock

Dzīvespriecīgā asinszāle un ziedu sveces ugunspuķes

Ugunspuķe.
Foto-Shutterstock

Jūlijs ir gada karstākais mēnesis, vasaras vidus, augļu briedināšanas laiks. Ja jūnijā daba bija devusi mazāk siltuma, tagad īstais laiks atgūt nokavēto. Pesimisti gan mēdz teikt, ka pēc Jāņiem vasara beigusies. Tikpat labi varētu apgalvot, ka pēc Ziemassvētkiem ziema pagājusi… Tikmēr optimisti peldas, sauļojas, lasa meža ogas, pin puķu vainagus, iet pārgājienos, brauc ar laivām un divriteņiem. Ar vienu vārdu sakot – izbauda vasaru!

Jūlijā zied vērtīgi ārstniecības augi, atgādina farmācijas doktore Vija Eniņa. Izcirtumos krāšņām sārtu ziedu svecēm uzplaukušas ugunspuķes. Tējai lasa augu galotnes – ziedus ar lapām. Ugunspuķe satur antioksidantus, tā palīdz sakārtot organismu, attīrīt to no sārņiem.

Tējai ir viegla, neuzkrītoša garša. Lai iegūtu izteiktāku garšu, ugunspuķes lapas fermentē. Tās saspaida un dažas stundas patur saulē, lai nedaudz apžūst un kļūst mīkstākas. Tad lapas saliek emaljētā vai stikla traukā un dažas stundas vai vienu diennakti tur siltumā (paņēmieni ir atšķirīgi), līdz lapas kļūst brūnganas. Tad tās izņem no trauka, plānā kārtiņā izliek uz tīra papīra un žāvē. Svaigas ugunspuķes lapas var likt salātos un zupās. Arī saknes ir ēdamas. Kaltētas saknes var samalt un pievienot pankūku miltiem. Kad ugunspuķu ziedēšana iet uz beigām, tās sāk pūkoties, jo apakšējo ziedu vietās nobriedušas sēklas. Tautas ticējums saka – kad ugunspuķēm parādās pūkas, vasara beigusies! Senāk Sibīrijā cilvēki šīs pūkas vāca un pildīja spilvenos.

Pļavās dzelteniem ziediem zied divšķautņu asinszāle. Vija Eniņa stāsta, ka asinszāli tradicionāli lieto gremošanas veicināšanai, tai ir savelkoša iedarbība, tā veicina asinsrecēšanu. Tautas medicīnā asinszāles tēju lieto kā asinis attīrošu līdzekli saindēšanās gadījumos. Taču tagad konstatēts, ka asinszāle ir viens no labākajiem antidepresantiem. Tā nerada miegainību, bet nedaudz tonizē, uzmundrina. Taču asinszāle jālieto uzmanīgi, jo tā paaugstina ādas jutīgumu pret ultravioleto starojumu. Kad ir augsts saules radiācijas līmenis, var ātri apdegt! Tas jāņem vērā cilvēkiem ar gaišu, jutīgu ādu. Šī iedarbība ir arī ziemā, tāpēc pirms solārija apmeklējuma asinszāles tēju nevajag dzert.

Asinszāle mazina depresiju, taču palielina ādas jutīgumu pret ultravioleto starojumu, cilvēki ar jutīgu ādu var saulē un arī solārijā apdegt. Grūtniecēm nevajag dzert aveņu lapu tēju, to dzer tikai pāris nedēļas pirms dzemdībām.

Dzeltenā kaķpēdiņa, amoliņš, vīgriezes

Rozā vīgrieze. Līdzīga sārtam kazbārdim, tāpat vertikāls akcents dobē.
Foto – Uldis Muzikants

Dzeltenā kaķpēdiņa ir ļoti labs žultsdzinējs, tā patīk aknām. Dzelteno kaķpēdiņu var sameklēt Latgales pusē – pakalnos, tīrumos, vecainēs. Tās ziediem dažkārt mēdz būt oranža nokrāsa, un tādos ir vairāk vērtīgo flavonoīdu. Ja esam ieēduši ko treknāku un jūtam smagumu labajā paribē (aknu rajonā), palīdzēs kaķpēdiņas tēja. Kaķpēdiņa pazemina asinsspiedienu, tāpēc ideāli piemērota cilvēkiem, kuriem kopā ar paaugstinātu asinsspiedienu ir arī kāda aknu vaina.
Pļavās baltiem ziedu kurvīšiem zied pelašķi. Tos liek visās pretklepus tējās, taču patiesībā tieši pret klepu pelašķi vāji iedarbojas. Toties tiem piemīt laba pretiekaisuma iedarbība un ļoti labas antialerģiskas īpašības. Ja klepu izraisījis kāds alergēns, palīdzēs pelašķu tēja. Pelašķiem piemīt arī spēja sapurināt mūsu imūnsistēmu. Kad tuvojas vīrusu laiks vai slikti jūtamies, var padzert vieglu pelašķu tēju. Šīs tējas nedaudz rūgtenā garša stimulē arī gremošanas sistēmu.

Laukmalēs, gar ceļiem un dārzos skaisti zied dzeltenais amoliņš. Tas, tāpat kā baltais amoliņš, ir vērtīgs medusaugs. Vija Eniņa stāsta, ka ārstniecisks ir dzeltenais amoliņš, taču ar to jārīkojas piesardzīgi. Dzeltenais amoliņš šķīdina trombus un kavē asinsrecēšanu. Tas palīdzēs cilvēkiem, kam ir nosliece uz trombu veidošanos. Taču to nedrīkst lietot ļaudis, kam ir tendence uz iekšēju asiņošanu vai draud asinsvadu plīšana. Dzeltenais amoliņš ir nedaudz indīgs, šo tēju nevar dzert pārāk daudz.

Upju krastos un mitrās pļavās dzelteniem ziediem zied un smaržo vīgriezes. Vīgriežu tējai ir salda garša. Tā nomierina, veicina labu miegu, tādēļ ieteicams dzert vakaros. To dzer arī saaukstēšanās gadījumos, lai izsviedrētos un mazinātu temperatūru. Tā mazina klepu un bronhu iekaisumu.

Ziemeļu dārgumi – avenes un mellenes

Foto – Shutterstock

Senāk katra lauku sētas saimniece ar bērniem gāja uz izcirtumu lasīt avenes un vārīja gardo aveņu ievārījumu, lai ziemā būtu drošs līdzeklis pret saaukstēšanos. Gan aveņu ogas, gan lapas ir ļoti labs sviedrējošs līdzeklis. Vija Eniņa zina teikt, ka avenēs, tāpat kā vītola mizā, ir salicilskābes atvasinājumi, tie arī rada sviedrējošu un pretiekaisuma iedarbību, pazemina temperatūru.

Daži uzskata, ka mājas avenēm ir vājāks ārstniecisks efekts, tāpēc noteikti jāsagādā meža avenes. Vai tā patiešām ir? Vija Eniņa atbild, ka mājas aveņu ogas ir lielākas, satur vairāk ūdens. Kaut arī meža avenēs vērtīgās vielas ir lielākā koncentrācijā, ārstnieciskā iedarbība ir gan meža, gan mājas avenēm. Kad aveņu laiks iet uz beigām, der ievākt arī aveņu lapas. Nolauž galotnītes ar visām lapām un izkaltē. Šie noražojušie otrā gada dzinumi rudens pusē tik un tā nokaltīs un atmirs, tāpēc tas avenēm nekaitēs. Nevajag lauzt jaunos dzinumus, jo tie nākamgad dos ražu! Ja aveņu lapas nav ievāktas, bet ziemā gadījies saaukstēties, var savākt un tējai izmantot arī plikos avenāju stublājus.

Jūlijā visiem lauku bērniem ir zilas mutes. Mežā ienākušās mellenes, un tādu izdevību nedrīkst palaist garām! Senāk teica – tur, kur ļaudis ēd mellenes un meža zemenes, ārstam nav ko meklēt. Melleņu ogām tumšo krāsu piešķir antociānu grupas pigmenti. Vija Eniņa skaidro, ka tie ir ļoti spēcīgs antioksidants, palīdz šūnās likvidēt brīvos radikāļus. Šūnas tiek pasargātas no bojājumiem un atjaunojas.

Mūsdienu medicīna izmanto galvenokārt vienu melleņu vērtīgo īpašību. Melleņu antociāni labvēlīgi iedarbojas uz kapilāriem, padarot tos elastīgākus un izturīgākus. Tās uzlabo acu sīko asinsvadu stāvokli, tādēļ no mellenēm gatavo dažādus uztura bagātinātājus redzes uzlabošanai. Un te nu mēs salīdzinājumā ar civilizēto Rietumeiropu atkal esam izdevīgākā situācijā. Ko citi pērk par naudu, mēs varam salasīt mežā gluži par velti! Mellenes uzlabo arī spēju redzēt mijkrēslī un nakts laikā, tāpēc tās ēd lidotāji, kosmonauti un citu profesiju pārstāvji, kam svarīga laba redze.

Melleņu ogām piemīt arī savelkoša iedarbība, tās sakārto gremošanas sistēmas darbību. Interesanti, ka mellenes palīdz gan tad, kad ir šķidrs vēders, gan arī tad, ja gadījies aizcietējums, jo veicina zarnu peristaltiku (kustīgumu). Lai atbrīvotos no aizcietējuma, atliek apēst pāris saujas svaigu melleņu ogu. Senāk, ja bērniem bija problēmas ar vēderu, deva dzert melleņu ķīseli. Svaigām ogām un sulai ir baktericīda iedarbība, tās iznīcina dizentērijas un vēdertīfa ierosinātājus.

Mellenes palīdz arī tiem, kam ir mazasinība, podagra un reimatisms, uzlabo vielmaiņu. Šīs ogas iedarbojas kā urīndzenošs līdzeklis, tīra nieres. Mellenes ieteicams ēst diabēta slimniekiem, lai samazinātu cukura līmeni asinīs. Tās vecina smadzeņu darbību, uzlabo daudzas organisma funkcijas un kavē novecošanu. Ar vienu vārdu sakot – melleņu laikā ēdīsim šīs vērtīgās ogas pilnām saujām!

Mellenes uzlabo redzi, palīdz, ja vēders saniķojies, kā arī sakārto daudzas citas organisma funkcijas un kavē novecošanos.

Palīdz arī melleņu lapu tēja. Melleņu zariņus vāc ziedēšanas laikā, maija beigās vai jūnija sākumā. Atcerēsimies, ka mazie melleņu krūmiņi aug lēnām, līdz ogu ražai nepieciešami vairāki gadi, tāpēc saudzīgi paņemsim tik, cik pašiem nepieciešams – dažus zariņus!

Melleņu ogas var kaltēt ziemai. Tās noliek uz dažām stundām saulē, lai apžūst. Tad ber uz paplātes un kaltē cepeškrāsnī 60 oC siltumā, ik pa laikam apmaisot. Kad ogas, saujā saspiestas, vairs nekrāso ādu, tās ir gatavas.

Ogu saldēšana

Foto – “Mājas labumi

Senāk, lai ziemai sagādātu aveņu un melleņu krājumus, vārīja ievārījumu. Liels cukura daudzums mūsu veselībai par labu nenāk, tāpēc mūsdienās varam izmantot ātrāku un vienkāršāku metodi – saldēšanu. Tīras un sausas ogas saliek plastikāta kastītēs vai nelielos plastmasas maisiņos (ērti ir maisiņi ar aizspiežamu maliņu), un liek saldētavā, kur ir vismaz -25 oC auksts, jo ātra sasaldēšana garantēs labu ogu kvalitāti. Ja temperatūra nebūs tik zema, ogās un citos produktos veidosies ledus kristāliņi. Tie sabojā šūnu apvalkus, un pēc atkausēšanas produkti vairs nav tik garšīgi. Kad produkti sasaluši, saldētavā uztur -18 oC temperatūru. Ziemā atliks izņemt vienu porciju ogu un atkausēt.

 

LA.lv