Veselam
Ārstēšana

Miega līdzekļi: kuri palīdz un kuri nebūs piemēroti4

Ilustrācija – Shutterstock

Ja ir ilgstošas grūtības ieslīgt snaudā, miegs ir caurs vai acis vaļā labu laiku, pirms noskanējis modinātājs, daudzi nolemj ķerties pie miega zālēm. Piedāvājums ir ļoti plašs, tāpēc vaicājam miega ārstei Ijai Cimdiņai, ar ko tās atšķiras un vai tiešām ir tik nevainīgas, ka droši var izmantot kā glābšanas riņķi ikreiz, kad parādās miega traucējumi.

* “Kvalitatīvs un pietiekami ilgs miegs ir absolūta nepieciešamība. Tas ir viens no pamatnosacījumiem, lai pēc iespējas ilgāk saglabātu veselību, jaunību un skaistumu, kā arī lai notievētu. Pētījumos pierādīts, ka miega trūkuma dēļ rodas vajadzība uzņemt vairāk kaloriju. Pieaugušam cilvēkam diennaktī vajadzētu gulēt vismaz astoņas stundas. Piemēram, guļot vidēji tikai sešas stundas, imunitāte pret vīrusu infekcijām samazinās par 50%. Diemžēl ļoti daudzi nenovērtē miega milzīgo nozīmi, pirms rodas veselības vai liekā svara problēmas. Liela daļa pat neiedomājas, ka tam ir sakars ar miega traucējumiem,” skaidro Ija Cimdiņa.

* “Zālēm nevajadzētu būt pirmajam solim, tiklīdz ir grūti izgulēties. Miega traucējumi visbiežāk ir kaut kā sekas, tāpēc labākais veids ir novērst cēloni,” uzsver daktere.

Vispirms jāpārliecinās, vai tiek ievēroti tā dēvētie miega higiēnas pamatprincipi. Ļoti iespējams, naktsmieru sašūpojis kāds nevēlams ieradums, un, no tā atbrīvojoties, atkal gulēsiet saldi kā susurs midziņā. Ija Cimdiņa īsumā uzskaita galvenos laba miega priekšnosacījumus: “Vajadzētu katru dienu, arī brīvdienās, gan celties, gan iet gulēt nemainīgā laikā. Vismaz četras stundas pirms gulētiešanas nav vēlams lietot kofeīnu saturošus dzērienus, tostarp zaļo tēju. Jāatturas no smēķēšanas, jo tabakas dūmos ir nikotīns, kas iedarbojas stimulējoši. Lai miegs būtu kvalitatīvs, ļoti svarīgas ir regulāras fiziskās aktivitātes, taču nevajadzētu sportot vēlu vakarā. Aktivitāšu laikā izdalās daudz bioloģiski aktīvu vielu, arī laimes hormoni endorfīni, kam ir stimulējoša iedarbība. Vēlu vakarā nedrīkst pārēsties, taču nevar doties pie miera arī ar bada sajūtu. Ļoti svarīga ir vide, kur guļam. Vēlams klusums, tumsa un optimāla temperatūra. Jārūpējas par guļamistabas vēdināšanu, jo nepietiekams skābekļa daudzuma dēļ pat pēc gana ilga naktsmiera šķiet, ka neesi izgulējies.”

* Ja miega higiēnas principu ievērošana nelīdz, jāmeklē iemesls. “Vainīgs var būt stress, pārpūle, pārgurums, pārāk maz stundu miegam, dažādas slimības, psihoemocionāli traucējumi, atsevišķu medikamentu lietošana un daudz kas cits.” Ija Cimdiņa izvelk no plaukta ķieģeļa biezuma grāmatu, sakot: “Lūk, šeit ir aprakstīti visi iespējamie miega traucējumu cēloņi. Visus uzskaitīt nav iespējams.” Lai noskaidrotu, kas iztrūcinājis naktsmieru, ātrākais un drošākais veids ir doties pie miega speciālista. Novēršot cēloni, miegs uzlabosies.

* “Ja nepietiekami izguļas, sekas visbiežāk ir nogurums un miegainība dienas laikā, domu un kustību gausums, koordinācijas traucējumi, pazemināta koncentrēšanās spēja un uzmanības ilgums, grūtības atcerēties un iegaumēt, tāpēc dzīves kvalitātes uzlabošanai, kamēr atrod un novērš naktsmiera traucējumu cēloni, var lietot miegu veicinošu līdzekli,” saka Ija Cimdiņa.

* Agrāk viens no pirmajiem līdzekļiem, ar ko panāca ātrāku ieslīgšanu snaudā, bija alkohols. Arī mūsdienās daudzi pirms gulētiešanas paraduši iemalkot vīnu, alu vai citu grādīgu dzērienu, lai mazinātu stresu un labāk izgulētos. “Alkohols tiešām relaksē un paātrina iemigšanu, taču tas izjauc dabisko miega struktūru un ievērojami saīsina fāzi, kad sapņojam un smadzenes apstrādā dienas notikumus, izjūtas un iespaidus, tādēļ, lai cik ilgi vāļātos pa gultu, cilvēks nākamajā dienā jūtas neizgulējies un noguris. Un vēl, iedzerot it kā jūtamies labāk un pārstājam uztraukties par problēmām, taču tās nekur nepazūd. Nākamajā dienā atkal nākas ar tām sastapties, taču jautājumu risināšanu apgrūtina diezgan slikta pašsajūta, it īpaši, ja iedzerts pavairāk. Turklāt iedarbības ziņā alkohols ir depresants, proti, izraisa nomāktību. Visbeidzot regulāra pašārstēšanās ar grādīgajiem dzērieniem ved taisnā ceļā uz alkoholismu, kas ir smaga slimība, ar kuru pēc tam ir vēl grūtāk cīnīties.”

* Tautas medicīnā miega veicināšanai izsenis izmanto dažādus uzlējumus (baldriāna saknes, apiņu augļkopas, māteres lakstus, piparmētras, liepziedus, kliņģerīšu ziedus, mazo mārsilu, diļļu lakstus un sēklas), tinktūras (baldriānu, māteri), tējas (baldriāna saknes, apiņu augļkopas, piparmētru lapas), kā arī aromātiskos miega spilventiņus, kas pildīti kaltētiem ārstnieciskajiem augiem (apiņiem, citronmelisu, lavandu, asinszāli, kumelītēm, rožu ziediem, amoliņu).

* Bezrecepšu miega līdzekļi lielākoties ir gatavoti no tādiem pašiem augiem, kādus izmanto tautas medicīnā, taču īpašās ražošanas tehnoloģijas nodrošina ārstniecisko vielu augstu koncentrāciju. Viens no biežākajiem miega traucējumu iemesliem ir stress, tāpēc lielākajai daļai dabiskas izcelsmes līdzekļu ir nomierinoša, miegu veicinoša iedarbība. Daži gan ir paredzēti lietošanai dienā, jo mazina trauksmi, bet neizraisa miegainību un nepasliktina koncentrēšanās spējas. “Tie satur gan nomierinošu, gan tonizējošu augu sabalansētu kombināciju. Jo mierīgāk aizrit diena un vēsāku prātu spējam tikt cauri dzīves grūtībām, jo vakarā labāk spējam aizmigt,” skaidro daktere.

* Augu izcelsmes līdzekļi, it īpaši tie, kas satur baldriānus, nav tik nevainīgi, kā varētu šķist, brīdina Ija Cimdiņa. Pētījumos pierādīts, ka ilgstoši un lielās devās lietots baldriāns var izraisīt atkarību, proti, pienāk brīdis, kad bez ierastās tējas tases vai tabletītes aizmigt ir ļoti grūti, turklāt ar laiku sāk izpausties tā dēvētais atsitiena efekts, proti, nogurums un miegainība nākamajā dienā.

* Pagājušā gadsimta 40. gados naktsmiera uzlabošanai sāka lietot antihistamīna jeb pretalerģijas preparātus, jo to blakne bija izteikta miegainība. Taču atklājās, ka, piemēram, dimedrols tikai aptuveni 50% cilvēku izraisa miegainību, bet pārējiem, gluži pretēji, iedarbojas stimulējoši. Mūsdienās ir pieejami daudz efektīvāki miegu veicinoši medikamenti, tāpēc antihistamīna preparātus šim nolūkam vairs neizmanto.

* 50. gadu beigās radīja pirmo trankvilizatoru (hlordiazepoksīdu). “Šos medikamentus mēdz dēvēt par laimes tabletītēm, jo ikviens to ietekmē jau pēc 10–20 minūtēm kļūst daudz mierīgāks, priecīgāks un laimīgāks, līdz ar to uzlabojas naktsmiers. Šķita, ka visai cilvēcei būs viegli un labi, līdz atklājās, ka trankvilizatori izraisa gan pierašanu, gan atkarību. Tas nozīmē, ka ar laiku bez tiem iztikt nav iespējams, turklāt vajadzīga arvien lielāka deva, lai būtu efekts. Tagad tā ir milzīga problēma visā pasaulē. Nomierinošo medikamentu ietekmē acumirklī kļūst labi un problēmas it kā attālinās, tāpēc daudzi nespēj no tiem atteikties. Ir izveidotas speciālas klīnikas, kas nodarbojas ar trankvilizatoru lietošanas pakāpenisku pārtraukšanu.” Tomēr vienlaikus trankvilizatori ir ļoti vērtīgi, efektīvi un nepieciešami medikamenti. Lai neattīstītos atkarība un pieradums, tos nedrīkst dzert ilgāk par 2–4 nedēļām.

* Pirmais speciālais miega līdzeklis (flunitrazepāms), kas iedarbojas tikai uz nervu sistēmas receptoriem, kas nodrošina iemigšanu, aptieku plauktos parādījās vien pagājušā gadsimta 70. gados. Tas tika izstrādāts īpaši miega problēmu risināšanai un, protams, izrādījās efektīvāks par agrākajiem medikamentiem. Vēlāk tam piebiedrojās arī midazolāms un triazolāms ar identisku iedarbību. “Tomēr ir būtiska nianse: šī medikamentu grupa, ko dēvē par benzodiazepīniem, ir piemērota tikai tiem, kuriem raizes sagādā iemigšana. Pret pārāk agru pamošanos, kuras iemesls visbiežāk ir stress, tie nelīdz. Cilvēks arī pēc zāļu lietošanas noguļ vien ierastās četras piecas stundas un pēkšņi uztrūkstas. Benzodiazepīnus, tāpat kā trankvilizatorus, drīkst lietot vien ierobežotu laiku, citādi var veidoties atkarība.”

* Jaunākās paaudzes miega līdzekļi (zopiklons, zolpidēms, zaleplons) ir benzodiazepīnu analogi, proti, iedarbojas uz tiem pašiem nervu sistēmas receptoriem, taču ķīmiskās uzbūves ziņā atšķiras. “Tie ir drošāki un retāk izraisa atkarību, tāpēc tos ļauj lietot pat lidmašīnu pilotiem ar nosacījumu, ka pēc tam gulēs vismaz sešas stundas – tik ilgs laiks nepieciešams, lai medikaments tiktu pilnībā izvadīts no organisma. Taču arī šos līdzekļus nav vēlams lietot ilgstoši.”

* Samērā nesen medikamentu tirgū parādījušies līdzekļi, kas satur melatonīnu. Tas ir hormons, kas cilvēka organismā dabiski izdalās, iestājoties tumsai, un nodrošina kvalitatīvu miegu. To kursa veidā parasti iesaka lietot senioriem, kurus moka miega grūtības, jo ar gadiem organisms bioloģiski aktīvās vielas, tostarp melatonīnu, izstrādā aizvien mazākā daudzumā. Miega hormona izdale var būt traucēta arī pēc smagas galvas traumas. Latvijā melatonīns pieejams gan medikamenta, gan pārtikas piedevas veidā. Atšķirība tāda, ka, izdzerot medikamenta tableti, tas organismā uzsūcas pakāpeniski, dažu stundu laikā un tā līmenis ceļas līdzīgā līknē kā dabiski, taču, lietojot pārtikas piedevu, melatonīna līmenis strauji ceļas un tikpat strauji krīt. “Pētījumi rāda, ka 1–3 mēnešu melatonīna kurss veciem cilvēkiem uzlabo iekšējā pulksteņa darbību, proti, miega un nomoda ritmu ilgāku laiku. Piemēram, Somijā melatonīnu izmanto diezgan plaši un ir labi rezultāti. Pie mums tas notiek diezgan reti, jo medikaments ir pietiekami dārgs un valsts to neapmaksā.”

* Tomēr visbiežāk naktsmiera traucējumus ārstē nevis ar miega zālēm, bet gan antidepresantiem vai neiroleptiķiem, jo mūsu laikmeta lielākā problēma ir stress. “Tieši satraukuma dēļ daudzi vakarā nespēj norimt un aizmigt, naktī trūkstas augšā. Svarīgākais ir saprast, kas stresu izraisa, un mēģināt cēloni novērst. Piemēram, ja ir saspringta situācija darbā, vislabākās zāles ir tās atrisināšana. Tad miegs sakārtosies pats no sevis. Nereti labi izgulēties traucē depresija, ģeneralizēta trauksme vai citi psihoemocionāli traucējumi, kuru ārstēšanā izmanto minētos medikamentus. Šādos gadījumos var palīdzēt arī psihoterapija. Ja tās ietekmē pacients maina attieksmi un pārstāj saasināti uztvert katru dzīves grūtību, trauksme samazinās.”

* Miegu veicina arī pārtikas produkti, kas satur triptofānu, ko organisms izmanto melatonīna sintēzei. Triptofāns ir aminoskābe, kas atrodas olbaltumvielu sastāvā. Bagātīgi tās avoti ir piens, siers, jogurts, putnu gaļa, banāni, auzu pārslas un saldumi. “Šķēle siera vai glāze piena labi noder pirms gulētiešanas. Var notiesāt arī tējkaroti medus vai pāris gabaliņu īstas šokolādes. Ar saldumiem gan nedrīkst aizrauties, jo nebūs kur likt enerģiju un ar laiku var ciest figūra.”

* “Svarīgi saprast, ka neviens miega līdzeklis, pat vismodernākais, nenovērš cēloni, kura dēļ cilvēks nespēj normāli izgulēties. Ilgstoši lietojot medikamentus, ietekmējam tikai aisberga redzamo daļu – simptomus.

Saistītie raksti

Neredzamā daļa, kas atrodas zem ūdens, ne tikai nepazūd, bet laika gaitā turpina samilzt. Vienīgais veids, kā pavisam atbrīvoties no naktsmiera traucējumiem, ir atrast un novērst cēloni. Miega līdzekļi jāuztver kā pagaidu risinājums, kamēr tiek risināta problēma.”

36,6 °C konsultante IJA CIMDIŅA, miega ārste

 

LA.lv