Veselam
Uzturs

Mikrobioloģe brīdina: gaļa jāizcep kārtīgi; rasolu labāk uzreiz nesajaukt 16

Foto – Shutterstock

Lai Jāņu dienas maltīte nesagādātu nepatīkamus pārsteigumus, pārtikas produkti svētku galdam jāiegādājas tikai drošās tirdzniecības vietās. Jāpievērš uzmanība pārtikas produktu uzglabāšanas apstākļiem un marķējumam, it īpaši – derīguma termiņam.

“Kad sākam domāt par došanos piknikā, nereti steidzam ķert akcijas preces, kurām ir derīguma termiņa pēdējā diena un kura tāpēc tiek tirgota ar atlaidi. Bet šādai precei var nebūt tik izcila kvalitāte, kāda tā bija ražošanas dienā. Tāpat neviens nevar garantēt, ka aukstuma ķēde visā posmā ir bijusi ievērota,” līgotājus brīdina Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnes institūta BIOR direktora vietniece laboratoriju jautājumos Olga Valciņa.

 

Rasolu labāk uzreiz nesajaukt

Mikrobioloģe atgādina dažas patiesības, kuras vajadzētu ievērot visiem, kas šajās svētku dienās dodas ārā no pilsētas – piknikā, lai tuvāk pie dabas sagaidītu gada īsāko nakti. Kad pagaršots alus, Jāņu bērni pārstāj domāt par pārtikas higiēnu tā, kā to dara ikdienā mājās, un tad svētki var arī beigties ar mediķu palīdzību.

Piemēram, dodoties garākos pārbraucienos vai piknikā, gaļas un piena produkti, zivis, salāti ar krējumu, saldie ēdieni, konditorejas izstrādājumi ar krēmu jāuzglabā aukstuma somās. “Atcerieties, visi mitrie produkti, proti, produkti, kuriem ir klāt majonēze, arī vārītā, ceptā, kūpinātā gaļa ir riska produkti. Nebojājas tikai sausi makaroni un cepumi!”

Nevajag sagrieztam rasolam sastāvdaļas sajaukt uzreiz un visu turēt bļodā uz galda, lai katrs var paņemt. Izrādās, mikrobu intensīva vairošanās, kas izraisa produkta bojāšanos, sākas brīdī, kad rasolā ir mitra vide, piemēram, gurķu sula, desa, majonēze. “Ja visas sastāvdaļas turēsiet atsevišķi un sajauksiet pēc nepieciešamības, būtiski samazināsiet risku saindēties, arī tad, ja visu turēsiet siltā vietā,” iesaka speciāliste. Labāk lai majonēze atrodas slēgtā iepakojumā līdz pēdējam brīdim. “Tāpat ar desu – man gribas domāt, ka tur nesēž tūkstošiem salmonellu. Un pat tad, ja tur kāda viena ir, mēs paši tai ļaujam savairoties ar savu slikto piknikošanas praksi. Tas ir lielākais risks. Nevis tas, ka mēs nopērkam tirgū vecu gaļu.”

Gaļu izcepiet līdz galam

Ja esam nopirkuši marinētus vistu spārniņus vai šašliku, gaļa ir termiski jāapstrādā. Proti, gaļas gabalam ir jābūt izkarsētam arī no vidus. “Ja gaļas gabalu ātri apgriežam un apdedzinām, tas vidū nesasniedz vajadzīgo temperatūru un kaitīgās baktērijas neiet bojā. Ja, turot gaļu siltumā, esat ļāvuši tām savairoties tūkstošos, tad skaidrs, ka visi saslims. Mēs paši bieži vien esam vainīgi pie savām vēdergraizēm, nevis tirgotāji!”

Mikrobioloģe atgādina, ka gatavie produkti un jēlprodukti jāapstrādā atsevišķi – nevajag lietot vienus un tos pašus virtuves piederumus – dēlīšus, nažus, traukus. Taču pieredze rāda, ka piknikā uz viena un tā paša dēlīša griežam šašliku un maizi. Tā kā rokas nav kur nomazgāt, tad pēc šašlika likšanas uz iesma liekam pīrādziņus bļodā.

Latvijā dzīvnieku izcelsmes produktos var būt gan salmonellas, gan stafilokoki, gan kampilobaktērijas. Jautājums ir par to daudzumu. “Norma – 25 gramos produkta nedrīkst būt nevienas salmonellas. Tas nenozīmē, ka nav nevienas 50 vai 100 gramos. Ja gaļas gabals būs turēts sešas stundas vai pat visu Jāņu nakti siltumā, tad šī viena salmonella uz 100 gramiem, kas nevienu neapdraudēja, būs savairojusies līdz miljonam. Un, ja vēl gaļas gabals netiks kartīgi izcepts, tad saslimsiet. Un kas pie tā būs vainīgs – jūs vai tirgotājs?” liek aizdomāties O. Valciņa.

Lai nenopirktu šašliku, kas jau sācis bojāties, gaļa būtu jāpasmaržo, lai pārliecinātos, vai tai nav neraksturīga smarža.

LA.lv