Uncategorized

Minerālvielas cilvēka organismā 16

Foto – Shutterstock

Attīstoties zinātnei, rodas priekšstati par organisma funkcionēšanai nepieciešamajām minerālvielām.

Cilvēka organisms minerālvielas saņem ar uzturu un daļēji ar ūdeni. Sabalansēts, veselīgs un daudzveidīgs uzturs pilnībā nodrošina organismu ar tam nepieciešamajām minerālvielām. Atkarībā no minerālvielu daudzuma organismā, tās iedala makroelementos (vidējais daudzums lielāks nekā 50 mg uz kg ķermeņa masas) un mikroelementos (vidējais daudzums mazāks kā 50 mg uz kg ķermeņa masas).

No makroelementiem vielmaiņas procesos būtiska loma ir kālijam un magnijam.
Kālijs cilvēka organismā atrodas jonu veidā un veic būtiskus uzdevumus:

  • signālu pārvaldi nervu sistēmā;
  • uzsāk muskulatūras kontrakcijas;
  • regulē sirds ritmu un asinsspiedienu;
  • regulē nieru darbību.

Cilvēka organisms satur 150 g kālija. Kālija deficīta gadījumā var attīstīties muskulatūras vājums un sirds funkcijas traucējumi, kā arī var rasties nieru bojājumi.

Kālija deficīts var rasties sekojošos gadījumos:

  • caureja, vemšana infekciju gadījumos;
  • piespiedu vemšana, kas saistīta ar patoloģiski pārmērīgu ēšanu, nepietiekamu uzturu, patoloģisku apetītes zudumu, patoloģisku tievumu saistībā ar ļaundabīgu slimību, alkoholismu;
  • diurētisku līdzekļu lietošana;
  • pēc pirmsoperācijas klizmas.

Visvairāk kālija ir gailenēs, kaltētās baravikās, zaļajās pākšu pupiņās, sojas pupiņās, sausajā raugā, kviešu klijās, kaltētās aprikozēs un persikos, riekstos, pētersīļos, tomātos, banānos.

Magnijs organismā piedalās vairāk nekā 300 dažādās ķīmiskās reakcijās, tādēļ interese par šīs minerālvielas ietekmi uz organisma fizioloģiju un pataloģiju ir pamatota. Tas piedalās, piemēram, enerģijas ražošanā, nukleīnskābju un olbaltumvielu sintēzē, nervu sistēmas un muskulatūras darbībā, zobu un kaulu struktūrā. Reaģējot uz stresu vai intensīvu fizisku darbu, tas ļoti ātri tiek izvadīts no organismā.

Magnijs ir minerālviela, kas aizsargā nervu sistēmu. Tas samazina sirdslēkmju risku, piedalās sirds funkcionēšanā un normalizē asinsriti, var samazināt asinsspiedienu. Tā ir ļoti svarīga minerālviela cilvēkiem ar augstu holesterīna līmeni, jo tas palīdz uzturēt normālu holesterīna līmeni.

Organismā apmēram 66% magnija atrodas kaulaudos, 26% muskulatūrā un pārējais – saistaudos un citos orgānos. Kopējais magnija daudzums cilvēka organismā ir apmēram 20-28 grami.
Cilvēkam diennaktī nepieciešami 150-300 mg magnija. Visvairāk magnija ir kviešu klijās, saulespuķu sēklās, kviešu asnos, sojas pupiņās, prosā, auzu pārslās, baltajās dārza pupiņās.
Papildus magniju ieteicams uzņemt gremošanas slimību gadījumos, pie hroniskām elpošanas slimībām, grūtniecēm preeklampsijā, galvassāpju gadījumā un pie citām saslimšanām.

LA.lv