Veselam
Ārstēšana

Tirpoņa, reiboņi, sāpes mugurkaula kakla daļā – vainīga spondiloze? Kā glābties 16

Foto – Shutterstock

Osteohondroze jeb spondiloze ir slimība, kura saistīta ar novecošanas procesu un kuras laikā mugurkaulā, tā skriemeļos un starpskriemeļu diskos rodas deģeneratīvas izmaiņas. Iznākumā samazinās sprauga starp skriemeļiem un bojājuma vietās mēdz veidoties kaulu izaugumi – spondilofīti jeb tā sauktie radziņi, kas nospiež un kairina no mugurkaula izejošos nervus, radot sāpes un citas nepatīkamas sajūtas. Spondiloze nav jaunu cilvēku slimība, lielākoties tās izpausmes parādās ap 50 gadu vecumu.

 

Sāpes nedrīkst ielaist

“Ja muguras sāpes ir akūtas, efektīvākā pirmās palīdzības metode ir miers un atpūta. Nākamais solis – lietot pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus. Ja divu nedēļu laikā sāpes nepāriet vai nemazinās, vajag doties pie traumatologa ortopēda vai neiroķirurga. Nodarbojoties ar pašārstēšanos, slimība tiks ielaista, kļūs hroniska un grūtāk diagnosticējama,” iesaka “Dr. Puriņa privātklīnikas” vadītājs neiroķirurgs Juris Puriņš, piebilstot, ka spondiloze nav slimība, kuru var apturēt. Tā progresēs, radot arvien lielākus nervu un citu mugurkaula struktūru bojājumus, sagādājot pacientam vairāk sāpju un neērtību.

Mugurkaula kakla daļas spondiloze var izraisīt galvassāpes, dīvainas sajūtas – tirpoņu, duršanu, velkošu sajūtu pakausī, reiboņus, jo tiek nospiestas, traumētas saknītes nerviem, kas stiepjas uz galvas smadzenēm. Sāpes var izstarot arī uz pleciem, rokām, pirkstiem.

Mugurkaula jostas daļas spondilozes gadījumā jūtamas sāpes vidukļa apvidū, kas pastiprinās, ilgstoši sēžot vai strādājot ar saliektu muguru. Tās var izstarot uz kāju priekšējo, aizmugurējo vai sānu virsmu. Bieži vien tām pievienojas dedzināšana, salšana un citas neizskaidrojamas un traucējošas sajūtas.

“Spondilozi nevar nepamanīt, jo tā par sevi liek manīt gan miera stāvoklī, gan slodzes laikā. Traumētie nervi liek pacientam justies slikti, padara viņu nervozu. Sāpes moka gan naktī, gan dienā, ievērojami samazinot dzīves kvalitāti. Reizēm pacients nemaz skaidri nevar pateikt, kurā vietā viņam sāp, jo visa nervu sistēma ir trauksmes stāvoklī, tādēļ var pievienoties arī tādi simptomi kā nemiers, bezmiegs un atmiņas traucējumi,” stāsta neiroķirurgs.

Ja sāp ilgāk par divām nedēļām, J. Puriņš iesaka doties pie ģimenes ārsta vai speciālista – un veikt izmeklējumus.

“Ja sāpes parādījušās pirmo reizi, pilnīgi pietiks ar datortomogrāfijas izmeklējumu un asinsanalīzēm, vajadzības gadījumā veicot nervu darbības izmeklēšanu – elektromiogrāfiju,” par diagnostiku saka neiroķirurgs. Reizēm nepieciešama arī magnētiskās rezonanses vai ultrasonogrāfiskā izmeklēšana.

Vispirms ārstē saudzīgi

Spondilozes ārstēšanā vispirms izmēģina konservatīvas metodes, piemēram, medikamentozu terapiju, fizikālās medicīnas procedūras, blokādes, ikdienas režīma maiņu. Pacientam var palīdzēt arī ārstnieciskā vingrošana – fizioterapeits iemāca pareizi nostiprināt jostas daļas muskulatūru, atslogot muguru, izmantojot relaksējošas pozas, stiept kakla un plecu muskuļus u.tml.

“Katra operācija ir agresīva iejaukšanās, tādēļ ķirurgam jābūt pilnīgi pārliecinātam, ka tā palīdzēs. Lai to noskaidrotu, ļoti svarīgi ir kvalitatīvi izmeklējumi. Pirms operācijas bieži vien konsultējos arī ar citiem speciālistiem, piemēram, neirologiem, endokrinologiem, pat psihiatriem, jo sāpes var būt arī tikai pacienta iztēles auglis,” saka J. Puriņš. “Operācijas metodi un apjomu nosaka bojājumu smagums, gan pacienta ikdienas aktivitātes – vai viņš ir sportists, kam jāsasniedz augsti rezultāti, vai biroja darbinieks.”

Neirologs iesaka spondilozes pacientiem nemeklēt unikālas metodes, brīnumzāles, dziedniekus, jo viss, kas vajadzīgs, ir labs, pieredzējis, tautā atzīts ārsts – tad viss izdosies.

LA.lv