Veselam
Psiholoģija

„Muša”, sekss un grūtniecība. Lappuses no dienasgrāmatas 16

Foto – comingsoon.net

Šīs lappuses ir no psihologa Damiana Sinaiska klienta dienasgrāmatas, publicētas ar viņa piekrišanu.

Iespējams, es atradu saknes manai attieksmei pret sievietēm, seksu un iespējamu grūtniecību. Pēdējā laikā es sāku pārskatīt filmas, kaut tas nav man raksturīgi. Un pāris dienu atpakaļ es ieraudzīju filmas nosaukumu, kas manī atmodināja jo dzīvas atmiņas. Es miglaini atcerējos filmas sižetu, kā pa sapni, klātu ar putekļiem, bet skaidri atcerējos ledaini aukstās pārdzīvotās bailes un izteikto šausmu sajūtu pēc filmas skatīšanās un tās laikā.

Es pieņēmu, ka toreiz piedzīvotās bailes atstāja spēcīgus nospiedumus manā psihē un uztverē. Filma saucās “Muša”, tā uzņemta 1986. gadā. Žanrs – šausmu filma. Nevaru atcerēties, kur to skatījos, pieļauju, ka kopā ar māsu uz video kasešu magnetafona, sliktā kvalitātē. Vecāku mājās nebija. Visticamāk man bija pieci seši gadi, māsai – 12-13. Atceros, ka baidījos palūkoties uz ekrānu, aizvēru acis un skraidīju pa istabu. Bet, tā kā interese par filmu tomēr bija, es skatījos un kaut kādas ainas iegaumēju. Un, acīmredzot, visu pārdzīvoju kopā ar varoņiem, tas nepalika bez pēdām un, par lielu nožēlu, nosēdās zemapziņā…

Gāja laiks un atceros, ka vairākas reizes dzīvē, kad bijām kādā kompānijā un runājām par pārdzīvotām bailēm, es kā piemēru no savas dzīves minēju tieši baiļu sajūtu, ko raisīja šī filma. Vēlāk to aizmirsu vai neņēmu to par pilnu. Vakar es šo filmu noskatījos vēlreiz. Es neteiktu, ka izjutu bailes vai sāpes, bet skatīšanās laikā pat šobrīd mans stāvoklis izmainījās. Es atzīmēju ainas no filmas, kas, manuprāt, sakrīt ar manas uzvedības shēmām. Es vēlos pārstrādāt emocijas un pārskatīt uzvedības modeļus, un ņemt vērā savas pārdomas. Nekrietnība, paralizējošas bailes, iztēlotas sekas, notikumu pārnešana uz manu kā bērna reālo dzīvi, pretīgums un baisas, baisas bailes. Pamēģināšu izstāstīt sižetu, paralēli atzīmējot izpausmes manā dzīvē, manā personiskajā dzīvē.

Filmas galvenais varonis ir ģeniāls jauns zinātnieks, asu prātu un izveicīgs, kurš patstāvīgi savā laboratorijā izstrādājis un veiksmīgi veicis lietu teleportāciju (zeķu, tējkannas u.tml.). Viņš ir nedaudz sevī noslēdzies un ne īpaši prot veidot attiecības ar sievietēm. Kādā konferencē viņš iepazīstas ar žurnālisti, ļoti skaistu, jaunu un aktīvu sievieti, kurai muti nevar aizvērt.  Viņa strādā žurnālā un meklē sensāciju. Vīrietis neprasmīgi cenšas ar viņu iepazīties, sieviete piekrīt ar viņu braukt uz mājām, bet tāpēc, lai ieraudzītu izgudrojumu, kurš, pēc zinātnieka vārdiem, mainīs pasauli. Vārdusakot, sākumā viņam ir grūti ar viņu kaut ko uzsākt, bet pēc tam, ar laiku, viņš viņu savaldzina un sieviete vīrieti izvēlas. Sieviete šajās attiecībās ir vadošā (tas raksturīgs arī man un manās gaidās – lai krāšņa un īpaši aktīva, spēcīga sieviete ieraudzītu manī manu ģenialitāti un izvēlētos mani). Filmā viņa pirmā viņu romantiski un seksuāli noskūpstīja, man tas palika atmiņā, un pat varonis to negaidīja. Viņi sāka satikties viņa laboratorijā un, visticamāk, no šīs filmas es pirmoreiz iepazinos ar vizuālu seksa veidolu. Sekss šajā filmā bija kolorīts, bet ne atklāts. Es atceros sava uzbudinājuma pazīmes, kaunu un interesi. Man patika zagšus skatīties seksa ainas. Tālāk filmā šo meiteni izsekoja bijušais puisis un abi periodiski skaidroja attiecības – iznāk, ka attiecībās veidojās sava veida trijstūris. (To arī var attiecināt uz manu dzīvi: es bieži uzsāku attiecības ar meitenēm, kuras vēl ir attiecībās ar citu vai izbeidz tās. Tas vienmēr man ir kaitējis un sākums bijis smags).


Un, lūk, romantiska vakara pašā kulminācijā viņai strauji mainās garastāvoklis un viņa aizbrauc pie bijušā puiša, lai reizi par visām reizēm beigtu attiecības, bet galvenais varonis, kļuvis par braucienu greizsirdīgs, piedzeras un neskaidrā prātā nolemj veikt eksperimentu, par kuru sapņojis visu mūžu. Viņš vienmēr gribējis teleportēt cilvēku un mainīt ar to visu pasauli, priekšstatu par pārvietošanos un robežām. Līdz šim viņš mēģināja teleportēt pērtiķi, bet nekas neizdevās un dzīvnieks atgriezās ar izgrieztām iekšām. Kā tas klājas klasiskai šausmu filmai, tas tika parādīts kā asiņu, kaulu un gaļas masa. Un, lūk, viņš ir līdz galam izstrādājis iekārtu un piedzēries ielien teleporta ierīcē un sāk sevi pārvietot. Tajā pašā kabīnē ielido muša un teleportāciju piedzīvo abi. Pirmajā mirklī process šķiet izdevies veiksmīgi, bet – tikai pirmajā mirklī. Ir noticis kas nelabojams un šausmīgs – cilvēks ir apvienojies ar mušu gēnu un DNS līmenī. (Iespējams, tāpēc es jau no skolas laikiem tik kategoriski attiecos pret alkoholu un pat nevēlos to lietot. Vēl vairāk – nelietoju to joprojām). Pēc notikušā galvenais varonis jūtas pacilāts, viegli un brīvi. Viņam ir vairāk spēka un lokanības, izveicības. Filmā viņu bieži rāda bez apakškrekla, viņam ir vidēja miesasbūve, bet estētiski viņš ir ļoti skaists – es toreiz tam pievērsu uzmanību. (Iespējams no šiem iespaidiem mani pievelk sports un ir vēlme iegūt nevainojamu formu).

Bet šī viegluma un superspēju negatīvā puse bija mutācija par mušu. Viņam uz ķermeņa sāka rasties neglīti matiņi, viņš daudz ēda saldumus, viņam sāka izkrist mati, bet viņš to nepamanīja un bija kā apsēsts ar savu veiksmi. Iespējams, daļēji es identificējos ar filmas varoni. Es atceros seksa aina, kur viņš, jau kā mutants, stundām mīlējās ar savu meiteni, viņa jau bija nogurusi un fiziski nogurusi, bet viņš visu turpināja. Kaut kāda vēlme izpaust sevi seksā šādā veidā arī man bija raksturīga, tā mana slēptā vēlme seksā būt iznesīgam un dominējošam. Šīs ainas man ļoti iespiedās atmiņā un kļuva par manu (seksa) uztveri, tajā pašā laikā bija izpratne, ka tas nav dabiski un notiek kaut kas, kas no augstienēm novedīs šausmās.

Un, lūk, eiforijā, kaisles ietekmē, viņš cenšas arī viņai likt teleportēties, bet viņa atsakās to darīt, un viņš viņu padzen, kaut gan attiecību sākumā viņš pret viņu attiecās romantiski un ar rūpēm. Pēc tam viņš iziet uz ielas, iet uz bāru, kur iedzer un atrod prostitūtu, kuru ar varu atņem kādam spēka vīram, salaužot viņam roku, radot atklātu lūzumu (tas viss parādīts kā jau šausmu filmā). Viņš attiecas pret viņu kā pret lietu, uzveicot viņu strīdā par 100 dolāriem. Viņš viņu savāc, ved pie sevis uz mājām un atkal seko seksa aina – viņš nodarbojas ar seksu nežēlīgi, ilgi un izvirtīgi. Sieviete tiek parādīta kā ļoti seksuāla un pieejama. Viņa viegli piekrīt seksam un viegli aiziet, pat kaut kā komiski un viegli. (Iespējams, es arī meklēju to attiecībās ar meitenēm un seksā, jo man vienmēr pēc pirmā seksa gribējies meiteni pamest, viņu neredzēt un izbēgt tālākas attiecības).

Un tā, filmā ir divu veidu attiecības – pirmā, kurā ir mīlestība un pievilkšanās, ir sekss, bet tas noved līdz baisām sekām – grūtniecības no mutanta un pretīga radījuma dzemdēšanas. Un otrs modelis – tas ir agresīvs sekss ar prostitūtu, ļoti uzbudinošs, viegls, bez sekām un atbildības, ar viņas pamešanu pēc tam. (Es domāju, ka uz pēdējo attiecību modeli esmu tiecies, jo tas nav tik traģisks).

Tālāk pirmajai meitenei, ar kuru varonim bija mīlošas un siltas attiecības, ir sapnis, kurā viņa guļ uz ginekoloģiskā krēsla, visa asinīs, un baisās mokās dzemdē bērnu! Ārstiem ir šausmās pārgrieztas sejas, fonā ir mūzika, kas baisuma atmosfēru paspilgtina. Lūk, parādās bērns – viņam ir mušas seja, traki pretīga, ne kā šejienietim. Dzirdams spalgs nolemtības varones bļāviens, viņa bezizejā un šausmās pamostas. (Iespējams, tieši ar to saistītas manas milzu bailes un neadekvāta reakcija uz ziņu no manām meitenēm par iespējamu grūtniecību. Jā, es arī tagad ļoti baidos kā no uguns tieši no apaugļošanās un dzemdībām. Man it kā zeme pazūd zem kājām un es jūtu bezdibeņa neizbēgamību). Es ļoti ņēmu pie sirds šīs filmas ainas, izbijos un piejaucēju šo situāciju. Pieņemu, ka es identificējos ar šo sievieti, tā kā man bija arī nosliece uz dominējošām feministēm. Es patiesi nobijos, tik spēcīgi, ka nevarēju atiet ne soli no dīvāna, uz kura sēdēju. Mana psihe to uztvēra tik reālistiski, ka biju gatavs apčurāties, nevis iet uz tualeti. Starp citu, es pieļauju, ka tieši bailes no grūtniecības un dzemdībām ir pamatā manai meiteņu noliegšanai. Jo, ja veido attiecības, tās novedīs līdz grūtniecībai, un grūtniecība manā zemapziņā ir šausmīgs notikums. Tādēļ es nesāku attiecības.

Filmas fināls ir vēl traģiskāks. Galvenā varoņa mutācija beidzas, viņam kļūstot par milzīgu baisu un ļaunu kukaini, viņš visus galina un traucē savai meitenei veikt abortu, tāpēc ka rūpējas par sugas turpinājumu, baisu un ļaunu. Viņa mocījās un meklēja aborta iespējas, neieredzēja šo augli un atgādināja, ka vēlas, lai tas no viņas tiktu izcelts. Visbeidzot viņa nogalina galveno varoni, iešaujot no bises viņam galvā, bet vēl joprojām saprotot, ka viņš bija viņas mīļotais vīrietis. Tas ir šausmīgi un traģiski, jo viņi viens otru mīlēja, viņi abi bija perspektīvs, skaists pāris, bet, lūk, tāds rezultāts. Tas viss bija baiļu, bezizejas un šausmu apvīts, pilns pretīgu kukaiņu šķidrumu ainām un krahu kā vienīgo nākotnes iespēju. Pilnīga nākotnes un nodzīvotā bezjēdzība. Droši vien tā noticis arī ar manām personiskajām attiecībām un dzimtas turpinājumā.

Varu skaidri teikt, ka man ir bijis grūti uzsākt seksu, un gribas, lai partnere drīzāk pazustu no acīm. Es zemapziņā baidos, ka meitene paliks stāvoklī un es pārdzīvošu šausmas, dzīve būs beigusies! Es tāpat identificējos ar galveno varoni, kurš bija atraidīts dēļ mutācijas, kļuva atbaidošs un nolemts, bet kurš tāpat cīnījās par savu pretīgo dzīvi. Un lai kā es arī mīlētu galveno varoni, viņu arī vadīja kukaiņa instinkti. Starp citu, viņa āda pamazām sadalījās filmas gaitā.

Smagi un skumji, ka manā dzīvē šādu spēcīgu lomu nospēlējusi kaut kāda filma ar man nepazīstamiem cilvēkiem. Es domāju, ka tas būs vai bija viens no apstākļiem manām attiecībām ar sievietēm. Es sevi pieķēru pie domas, ka vārdos es apliecinu vēlmi mīlēt sievieti, veidot ģimeni un radīt bērnus, bet, ja godīgi, zemapziņā, dēļ bērnībā gūtās baisās psihotraumas, es rīkošos otrādi – tā, lai nepieļautu attiecības, kas novestu līdz dzemdībām. Un tā pati shēma, ka es nedrīkstu pieļaut mīlestības jūtas pret sievieti, jo tās ir siltas un augstas jūtas, kas novedīs līdz baisām un traģiskām sekām. Es tā arī nevienā neiemīlējos. Man ir ērti vienam, patiešām, un zemapziņā es nepieļaušu, ka, iestājoties grūtniecībai, notiktu kaut kas baiss un nelabojams. Tādēļ es izvēlos tāda tipa meitenes, kuras ir man nepieejamas. Tas ļauj attaisnot pašam sevi – es centos izveidot ģimeni -, taču tas neīstenosies dēļ stindzinošām bailēm rīkoties.

No šīm domām man kļūst nelabi, man ir grūti izprast – kā gan tā?

Piemēram, ar L. un T., kad gan viena, gan otra piedāvāja atbraukt pie manis mājās – faktiski, lai nodarbotos ar seksu – , bet es tā vietā, lai mīlētos, vienkārši nobijos un izvairījos no tikšanās. Es baidos no attiecībām ar meitenēm. L. es vienkārši skaidri un gaiši atteicu, sakot: “Tu taču saproti – tas var novest līdz seksam.” Un ir bijušas desmitiem līdzīgu situāciju. To vajadzēs pārstrādāt sesijās – iespējams, arī šis ir viens no iemesliem augstāk minētajam – tām pāris stundām bērnības baiļu. Starp citu, es nekad par to nevienam neesmu stāstījis, pat pats neaizdomājos, kādu ietekmi uz mani varēja atstāt šī filma…

 

Avots: b17.ru

LA.lv