Veselam
Ārstēšana

Anda Čakša: “Iznāca tā, kā ir, tāpēc sākam visu no jauna.” Naudas meklējumi medicīnai0


Veselības ministre Anda Čakša uzskata, ka ir komandas cilvēks un viņai nav vienai jāmeklē papildu nauda mediķu darba samaksai. Diemžēl sabiedrotie no politiķu vidus palīgā nesteidzas.
Veselības ministre Anda Čakša uzskata, ka ir komandas cilvēks un viņai nav vienai jāmeklē papildu nauda mediķu darba samaksai. Diemžēl sabiedrotie no politiķu vidus palīgā nesteidzas.
Foto – Saeimas preses dienests

Kaut gan ziņojums par veselības aprūpes sistēmas reformu ir izlasāms Veselības ministrijas (VM) mājas lapā internetā, vakar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē varēja pārliecināties, ka deputātiem labāk patīk, ka viņiem to nolasa priekšā. Lasītāja bija veselības ministre Anda Čakša, kurai bija jāstāsta, kā viņa grasās īstenot reformu, kam nav naudas.

Lielu daļu laika aizņēma priekšlasījumi un prezentācijas par veselības jomas tēmām, kuras deputātiem jau sen bija jāapgūst, lai tagad beidzot sāktu uzdot būtiskākos jautājumus un kopā ar VM, piesaistot arī Finanšu ministriju, izkustētos no sastinguma punkta. Taču nekā tamlīdzīga nebija – katrs runātājs centās pateikt savu viedokli par kādu reformā ietverto aspektu un saruna izšķīda uz visām pusēm, īsti nesaprotot, kādēļ tā vispār sākta. Tiesa, daži deputāti sēdes noslēgumā atgādināja, ka bez papildu naudas nebūs iespējams veikt pašu galveno – paaugstināt mediķu algas – un viņi turpinās atstāt savas darba vietas. Ņemot vērā Eiropas Savienības vidējos rādītājus, patlaban Latvijā trūkst 600 ārstu un ap 7000 medicīnas māsu. Ministru prezidents Māris Kučinskis otrdien publiski paziņoja, ka iecerētā nodokļu reforma nenodrošinās būtisku un stabilu finanšu pieaugumu veselības aprūpē. Vakar valdības vadītāja partijas biedre Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča interesējās, vai veselības ministre gadījumā nav ieraudzījusi, kur varētu atrast papildu naudu.

Uz A. Barčas jautājumu par iespējām rast papildu finansējumu Čakša atbildēja: “Latvijas ekonomiskajā ietvarā būtu skaidri jāiezīmē noteikts procents veselības aprūpei. Tas ir visvienkāršākais veids, bet visgrūtāk izdarāms.” Tad sekoja deputātes Barčas aicinājums palīdzēt ministrei ieraudzīt, kur ņemt finansējumu.

Ar savu redzējumu palīgā nāca deputāts Einars Cilinskis (Nacionālā apvienība):

“Visiem ir skaidrs, ka nodokļu reformas ietvaros veselības aprūpei nav fiskālās telpas. Varbūt kādus pārdesmit miljonus varētu sagrabināt, bet tas nerisinās problēmu. Jāņem vērā, ka nodokļu reformas projekts ietver veselu virkni nereālu ienākumu. Ko mēs vēl varētu darīt, iet uz lielāku budžeta deficītu? Nav pat skaidrs, vai ar Eiropas Komisiju izdosies saskaņot to budžeta deficītu, kas iecerēts. Atteikties no nodokļu reformas, lai finansētu tikai veselību, tur arī nekas daudz pāri nepaliks. Atlikt finansējumu veselības aprūpei vairākus gadus uz priekšu, kad nauda ieplūdīs budžetā? Acīmredzot arī šis risinājums ir maz iespējams un nepareizs. Varētu veidot konsolidāciju citās nozarēs, bet par to mēs nevienosimies. Celt sociālo iemaksu? Nu, varbūt. Bet viens procents tāpat ir par maz, tas neatrisina algu jautājumu, vajadzētu vismaz divus procentus. Bet arī par šo politiķi nespēs vienoties, jo tas nav labs risinājums. Vienīgais, kas paliek pāri, ir valsts obligātā veselības apdrošināšana ar noteiktu maksājumu, ko varētu saukt par jaunu nodokli. Apmēram 20 eiro mēnesī. Iespējams, tas arī visu neatrisinās, bet vienlaikus jāstrādā pie fiskālās telpas uzlabošanas nākamajos gados. Cilvēkam par šo personīgo maksājumu, protams, būtu jānodrošina kvalitatīvs veselības aprūpes pakalpojums, jāsamazina rindas pie speciālistiem, un tie būtu Veselības ministrijas konkrētie darbi. Turklāt tas veicinās daļas līdzekļu iznākšanu no ēnu ekonomikas. Tās iedzīvotāju grupas, kas saņem atalgojumu, bet nemaksā nodokļus, būs ieinteresētas tos maksāt, lai nebūtu nepatīkamu konsekvenču veselības pakalpojumu pieejamībai. Tas ir vienīgais reālais virziens, lai mēs varētu galus savilkt kopā. Papildus tam – tas droši vien būtu pareizi, bet par to diezin vai varēs vienoties – ir jāpārņem slimnīcas valsts īpašumā.”

Saeimas deputāts un Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs 
Andris Siliņš (ZZS) norādīja, ka aptuveni trešdaļai valsts senioru neesot līdzekļu, lai izmantotu valsts nodrošināto veselības aprūpi. “Šai cilvēku kategorijai būtu jādod kāds speciāls līdzekļu avots, un es neizslēdzu, ka tas varētu būt sociālo iemaksu palielinājums par procentu, attiecīgi iezīmējot šo summu vecākā gadagājuma cilvēku veselības problēmu risināšanai,” sacīja Siliņš.

Deputāts Ivars Zariņš (“Saskaņa”) aicināja veselības ministri tomēr nepaļauties uz Finanšu ministriju, ka tā atradīs papildu naudu medicīnai, un netieši norādīja, ka Čakšai ir jāmeklē citi sabiedrotie. Zariņš secināja, ka veselības aprūpe ir paredzēta kā galvenais kompensējošais mehānisms nodokļu reformai, jo cilvēki joprojām nesaņem pienācīgu ārstēšanu, bet mediķi strādā vergu darbu par grašiem. I. Zariņš: “Veselībai ir viena kopīga problēma ar ceļiem, proti, veselība tāpat kā ceļi sabrūk pārāk lēni, un līdz ar to rodas ilūzija, ka uz tās rēķina mēs varam risināt citas problēmas.”

Veselības ministre pēc sēdes uz jautājumu, vai valdības vadītājs Kučin­skis, ar kuru viņa tiekas biežāk nekā citi ministri, ir atmetis ar roku naudas avotam medicīnai, atbildēja: “Viņš meklē. Tā ideja, kas bija iepriekš, nobruka. Bija doma, ka atradīs, bet iznāca tā, kā ir, tāpēc atkal visu sākam no jauna.”

LA.lv