Veselam
Uzturs

Uztura speciāliste: Pilnīgai svaigēšanai nav vēlams pievērsties ilgāk par pusgadu0

Foto – Maria Sbytova/Shutterstock

Vasara ir piemērotākais laiks, lai izmēģinātu svaigēšanu. Vieni šo uztura režīmu slavē, bet citi kritizē, uzsverot, ka mūsu apstākļos šāds uzturs ir piemērots vienīgi gada siltākajā sezonā. Speciālisti atzīst, ka veselīgāk ir kombinēt gan svaigu, gan termiski apstrādātu pārtiku.

Svaigēšana ir uztura režīms, kurā nelieto termiski (virs + 43– + 45 oC) apstrādātu pārtiku. Tās piekritēji lielākoties ir veģetārieši un vegāni, kuri uzturā izmanto tikai augu valsts produktus. Minētā temperatūra netiek pārsniegta, lai neizšķīstu augos esošie enzīmi. Tomēr, kā norāda uztura speciāliste Eva Kataja, daļa no tiem jebkurā gadījumā iet bojā kuņģa sulas ietekmē, tāpēc tam nevajadzētu būt iemeslam, lai lietotu tikai neapstrādātu pārtiku. Arī cilvēka organismā izdalās enzīmi, kuri nodrošina uztura sagremošanu.

 

Tikai īslaicīgi

“Lieliski, ja tie, kas līdz šim pusdienojuši ātrās ēdināšanas ēstuvēs, nolemj ieturēties svaigēšanas restorānos,” atzīst Eva Kataja. “Problēmas sākas tad, kad cilvēks ēd tikai svaigus dārzeņus, riekstus un diedzētus graudus. Pievēršoties svaigēšanai, labāk tomēr būtu uzturā iekļaut vismaz 10 % termiski apstrādātu produktu. Pilnīgai svaigēšanai nav vēlams pievērsties ilgāk par pusgadu,” teic diētas ārste.

 

Vai karstums nogalina?

Cilvēki kopš seniem laikiem pat tropu klimatiskajā zonā maltītes pagatavošanai ir izmantojuši uguni, jo daļa uzturvielu pēc termiskas apstrādes kļūst organismam vieglāk uzņemamas.

Svaigēšanas piekritēji uzskata, ka termiski apstrādātos produktos ir zudusi liela daļa bioloģiski aktīvo vielu, taču tas ir pārspīlēti. Piemēram, karotinoīdus (burkānos) un likopēnus (tomātos) organisms labāk izmanto pēc termiskas apstrādes. Tiesa, ēdienu karsējot, iet bojā C vitamīns un var samazināties B grupas vitamīni. Toties šķiedrvielu daudzums, ja vien dārzeņi netiek pārvārīti un pārcepti, nemazinās.

 

Ne vienmēr vēlama

Pēdējā laikā svaigēšanas popularitāte ir mazinājusies, jo parādījusies informācija par šīs diētas nepilnībām. Šis uztura režīms joprojām nav zinātniski pamatots un ārstu atzīts. Tas noteikti nav piemērots bērniem un grūtniecēm.

Svaigēšana palīdz samazināt svaru, jo svaigus dārzeņus nevar apēst tik daudz kā termiski apstrādātus un ar tiem tiek uzņemts mazāk kaloriju. Tomēr tas nav labākais notievēšanas veids, jo tikai ar augu valsts produktiem nav iespējams nodrošināt organismu ar B12 vitamīnu, no tiem sliktāk uzsūcas dzelzs. Var rasties arī omega 3 taukskābju, cinka un citu vielu deficīts.

Reizēm svaigēšanu mēdz ieteikt onkoloģiskajiem slimniekiem organisma restartēšanai, taču, kā norāda Eva Kataja, jāņem vērā, ka audzēji ir dažādi – ne vienmēr drīkst ēst riekstus un graudaugus, jo tie var slimību saasināt.

 

Svaigēšanas plusi

>> Uzsākot svaigēšanu, jūtams enerģijas pieplūdums, turklāt enerģijas līmenis ir vienmērīgs gan agri no rīta, gan vēlu vakarā.

>> Uzlabojas ādas, matu un nagu izskats, jo tiek uzņemts vairāk vitamīnu un minerālvielu.

>> Tā kā uzturs ir bagāts ar šķiedrvielām, normalizējas cukura un holesterīna līmenis asinīs.

>> Ja ir aizcietējumi, uzlabojas zarnu trakta darbība.

 

Svaigēšanas mīnusi

>> Uzsākot ēst tikai termiski neapstrādātus dārzeņus, var uzpūsties vēders, jo organisms nav pieradis uzņemt tik daudz šķiedrvielu.

>> Neuzņemot pietiekami daudz kaloriju, var būt reibonis un vājums.

>> Apmeklējot dažādus pasākumus un atrodoties ārpus mājas, ir grūti piemeklēt atbilstošu pārtiku.

>> Ilgtermiņā var rasties vairāku uzturvielu deficīts, nespēks, matu un nagu problēmas, emocionālas svārstības un pat smagas neirodeģeneratīvas slimības.

LA.lv