Veselam
Uzturs

Neaizstājamais magnijs: kā zināt, ka organismam tā pietrūkst? Kā uzņemt?2

Foto – Shutterstock

Magnijs ir ceturtā visvairāk sastopamā minerālviela cilvēka organismā. Tam ir svarīga loma gan normālā šūnu funkcionēšanā un dalīšanās procesā, gan arī enerģētiskajā vielmaiņā. Pieauguša cilvēka organismā ir ap 21 – 28 g magnija. Puse no tā atrodas kaulos, 1/3 sirds un skeleta muskuļos, bet pārējais asins plazmā u. c. audos. Līdz ar to tam ir liela nozīme, lai normāli funkcionētu nervi un muskuļi, veicinātu imunitāti, nodrošinātu kaulu un zobu attīstību un stiprumu, būtu veselīgs sirds ritms.

Uzņemam pārāk maz

Magnija uzņemšana ar uzturu mūsdienās samazinājusies uz pusi. Turklāt nemitīga stresa apstākļos magnija patēriņš ir būtiski pieaudzis. Ēdiena gatavošana un apstrādāšana samazina magnija daudzumu pat tajos produktos, kuros ir augsts magnija saturs.

Magnijs sastopams jūraszālēs, zaļo lapu dārzeņos, riekstos, sēklās un tumšajā šokolādē. Visvairāk magnija ir brūnaļģēs, ķirbju sēklās, kviešu klijās, mandelēs, Indijas riekstos, griķos, lazdu riekstos, prosā, kviešu graudos, valriekstos, rudzos.

Ja pietrūkst magnija

Vairākumam cilvēku organismā trūkst magnija. Pazemināta magnija līmeņa simptomi var būt apetītes trūkums, slikta dūša, miega traucējumi, galvas reiboņi, vemšana un nogurums.

Magnija deficītam palielinoties, var pievienoties arī tādi simptomi, kā, piemēram, muskuļu vājums, trīce un krampji, depresija, apātija, arī psihoze. Tāpat var attīstīties paātrināta sirds darbība, paaugstināts asinsspiediens un sirds asinsvadu spazmas.

Magnija deficītu organismā rada slikts uzturs, stress, ilgstoša medikamentu un dažu hormonālo preparātu lietošana, svīšana, pārmērīga kafijas vai tējas lietošana, alkohols.

Magnijs un veselīgs mazulis

Magnijs ir vitāls veselīgas grūtniecības un dzemdību komponents.

Grūtniecības laikā, uzņemot pietiekamu magnija daudzumu, var nostiprināt bērna veselību jau no pirmās piedzimšanas dienas. Vairāki pētījumi apgalvo, ka magnijs aizkavē

priekšlaicīgas kontrakcijas, kā arī krietni samazina bērna risku iegūt smadzeņu paralīzi vai zīdaiņa pēkšņās nāves sindromu. Daudzi ārsti uzskata, ka magnijam, tāpat kā folijskābei, piemērotās devās vajadzētu būt iekļautam grūtnieču obligāto uzturvielu sarakstā.

Daudzi grūtniecības simptomi, piemēram, aizcietējumi, kāju krampji, muguras sāpes, aizkaitināmība un bezmiegs patiesībā ir magnija nepietiekamības simptomi. Magnija nepieciešamība sākas mazuļa ieņemšanas mirklī un turpinās visu cilvēka dzīvi.

Nepieciešams bērniem

Magnija nepietiekamība bērnus iespaido tieši tāpat kā pieaugušos.

Amerikāņu ārste Karolīna Dīna stāsta par savu pieredzi: vecāki bērnus, kas slimo ar uzmanības deficīta hiperaktivitātes sindromu, vienkārši vannoja siltā ūdenī, kam pievienots magnijs. Aizcietējumi pazuda kā nebijuši, ādas stāvoklis un garastāvoklis uzlabojās, aizkaitināmība ievērojami samazinājās. Protams, arī bērnu uzturs ir vienlīdz svarīgs, lai to sasniegtu.

Vairākums ārstu pēdējā laikā uzsver, ka magnijs ir nepieciešams bērnu fiziskajai, garīgajai un emocionālajai veselībai.

Saglabāt līdzsvaru

Jo vairāk kalcija cilvēks uzņem, nelīdzsvarojot to ar atbilstošu magnija devu, jo vairāk magnija nepietiekamība un kalcija pārmērības simptomus viņš piedzīvo. Osteoporoze, no kuras cilvēki cenšas izvairīties, patiesībā var rasties tieši šī disbalansa dēļ. Kalcija un magnija nelīdzsvarotība var izraisīt arī papēža piešus, nierakmeņus, žultsakmeņus, aterosklerozi. Šos simptomus var mazināt, līdzsvarojot magnija patēriņu. Ļoti iesakāms uzturā arī uzņemt pēc iespējas vairāk magniju saturošos produktus: ķirbju sēklas, kviešu klijas, lazdu riekstus, prosu, rudzus u. c.( avots: “The Magnesium Mircle”).

Magnija lietošana

Saistītie raksti

Lietojot magniju, ārsts nepieciešamo magnija devu nosaka, izvērtējot katra indivīda simptomus un reakciju uz šo minerālu. Pasaules veselības organizācijas rekomendējamā pieļaujamā magnija diennakts deva ir 300 mg diennaktī.

Nepieciešamība pēc magnija katram cilvēkam ir atšķirīga. Jāpiebilst, ka organisma tieksme pēc magnija ir īpaši paaugstināta stresa periodos, intensīvu sportisko aktivitāšu laikā, strādājot fizisku darbu, ja ir sirds aritmija, cukura diabēts, sievietēm grūtniecības un bērna zīdīšanas periodā, vecāka gadagājuma cilvēkiem.

LA.lv
AN
Annika Niedrīte
Veselam
TESTS: Ko sēņu lasīšanas maniere pastāsta par tavu raksturu?
13 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
Rudenīgā spēkstacija – ābols! Mazina vēža risku, cīnās ar sirds slimībām un uzlabo ādu
13 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
Sākusies apkures sezona – kā izvairīties no alerģijām, ādas problēmām un elpceļu saslimšanām?
13 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Ekonomika
Kosmētikas ražotāju “Dzintars” lūdz pasludināt par maksātnespējīgu
2 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Norvēģijā bruņots vīrietis ar zagtu ātrās palīdzības mašīnu notriecis vairākus gājējus
3 stundas
AG
Aleksejs Grigorjevs
Pasaulē
Aleksejs Grigorjevs: Krievu nācija ir slima
1 stunda
LA
LA.LV
Latvijā
Pie ceļa zīmes piesietā un pamestā kucēna saimniece ieradusies policijā
24 minūtes
LA
LA.LV
Latvijā
Tiesībsargs nosauc, cik daudzi iztiek ar “absolūtas nabadzības līdzekļiem” 4
3 stundas